Šādam apgalvojumam kategoriski nepiekrīt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, kuras padomes priekšsēdētāja Ināra Šure pētījumu nodēvējusi par "pseido aptauju" ar mērķi samazināt kvalitātes kritērijus "Zaļajai" un "Bordo" karotītei.
Kā aģentūru BNS informēja risku analīzes uzņēmuma "FWD Associates" valdes locekle Ilze Lapiņa, pētījumā kopumā tika aptaujāti 50 uzņēmumi – 40 Latvijas ražotāji, desmit ārvalstu ražotāji, 20 pašvaldību pārstāvji un 15 skolas un bērnu nami.
Viņa gan atturējās minēt konkrētus ražotājus, taču norādīja, ka tie pārstāv maizes, piena, augļu pārstrādes un gaļas ražošanas jomas. Šie ražotāji norādījuši uz nepilnībām saistībā ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ieviešanu, kas paredzēta kā viens no zaļā iepirkuma instrumentiem, nodrošinot ražotājiem priekšrocības, startējot publiskajos iepirkumos ar "Zaļās" un "Bordo" karotītes produktiem.
"Vairums aptaujāto ražotāju atzīst, ka sākotnējā ideja sekmēt vietējo produktu noietu, piemērojot zaļā iepirkuma prasības, bija pozitīvi vērtējama. Taču vienlaikus uzņēmēji atzīst, ka realitātē dalība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās sadārdzina produktu, nereti rada zaudējumus ražotājiem, kropļo konkurenci un izdara milzu pakalpojumu importa vairumtirgotājiem. Ražotāji, kuri jau ieguvuši kādu no karotītēm, atzīst, ka šīs emblēmas realitātē radījušas pavisam nelielu vai pat nekādu ekonomisko ieguvumu. Uzņēmēji arī atzina, ka tirdzniecības tīkli nepievērš uzmanību karotīšu esamībai un tas neesot faktors, kas palīdzētu pārdošanā. Arī patērētājiem tas neesot noteicošais faktors produkta izvēlē, jo lielākoties izvēli nosaka cena un ražotāja mārketinga aktivitātes," norādīja Liepiņa.
Ražotāji un iepirkumu veicēji tika arī iztaujāti, vai "Zaļās" un "Bordo" karotītes produkti nozīmē augstākus kvalitātes standartus. Aptaujātie ražotāji atzinuši, ka šīs emblēmas nenozīmē automātiski paaugstinātu produkta kvalitāti, kā arī to, ka citiem produktiem ir zemāka kvalitāte. Turklāt daļa uzņēmēju uzsver, ka nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu kritērijus nepieciešams uzlabot, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem.
"Vairāki ražotāji kritizē kontroles mehānismus, kas var atturēt uzņēmējus no dalības publisko iepirkumu konkursos. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka joprojām notiek produktu aizvietošana, - veicot piegādes, "karotīšu" produkti tiek aizstāti ar produktiem bez emblēmām, tomēr kontroles un pašu pasūtītāju aktivitāte nav pietiekama, lai to izskaustu. Arī pašvaldības un skolas ir atzinušas, ka iepirkumu procesā vismaz reizi ir sastapušies ar "karotītes" produktu aizvietošanu ar produktiem bez šīm emblēmām," norādīja uzņēmumu pārstāve.
Viņa skaidroja, ka Lietuvas un Igaunijas ražotāji aptaujā atzinuši, ka nav zinājuši par iespēju iegūt "Zaļo" un "Bordo" karotīti, "tāpēc Latvijas valsts un pašvaldību iepirkumu jomā nejaucas".
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure portālam "Apriņķis.lv" pauda pārliecību, ka šajā "aptaujā" un paziņojumā ir pamatīga putra, jaucot zaļā iepirkuma problēmas ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu. Tas radot aizdomas par aptaujas veicēju un pasūtītāju, kas publiski nav zināmi, patiesajiem mērķiem. "Acīmredzot aptaujas veicēji nav iepazinušies ne ar zaļā iepirkuma patiesajām problēmām, ne ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu būtību vai arī izdarījuši to ļoti pavirši un neprofesionāli," uzskata I. Šure.
"Mūsuprāt, šāda pseido aptauja veikta ar mērķi samazināt kvalitātes kritērijus "Zaļajai" un "Bordo" karotītei, jo acīmredzot ir uzņēmumi, kas tos nespēj vai nevēlas izpildīt. Turklāt šobrīd pārtikas industrijā, ņemot vērā Krievijas embargo un pasaules ekonomikas problēmas, ir ļoti asa un nežēlīga konkurence, tādēļ ir atsevišķi spēlētāji, kas ar dažādām metodēm vēlas mainīt noteikumus sev par labu, kas ir reāls drauds vietējiem pārtikas ražotājiem."
LPUF padomes priekšsēdētāja vērš uzmanību uz to, ka līdzīgi atbalsta mehānismi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs, jo tā faktiski ir vienīgā iespēja, kā sniegt atbalstu vietējiem pārtikas ražotājiem iepirkumos.
"Šobrīd aptaujas veicēji faktiski pasaka, ka atbalstīt vietējos ražotājus ir slikti, lai gan mēs ļoti labi varam redzēt, ka katra valsts dažādām metodēm cenšas savējos pasargāt. Lielisks piemērs ir vērstā kampaņa pret "Balticovo", kur Igaunijā pret šo uzņēmumu tiek vākti paraksti, lai gan arī pašā Igaunijā ir uzņēmumi, kas tur vistas sprostos un tirgo 3. kategorijas olas. Tie gan aiztikti netiek," piebilst I. Šure.
Pēc viņas vārdiem, "aptaujas" veicēji nerunā par reālām zaļā iepirkuma problēmām, uz kurām regulāri norāda gan uzņēmēji, gan arī valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji – proti, nespēju pielāgot un izstrādāt zaļā iepirkuma kritērijus, nepietiekamo finansējumu iepirkumu veikšanai, ražotāju sadarbības trūkumu, kā arī vairumtirgotāju kontroli, kuri nereti aizvieto "karotīšu" produktus ar citiem produktiem.
Kā ziņots, zaļais iepirkums ir viens no ES vides, klimata un ilgtspējīgas enerģētikas politikas prioritārajiem instrumentiem. Tas sakārto vietējās produkcijas noieta tirgu valsts un pašvaldību iepirkumos, paredzot, ka priekšroka ir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, kas nebūt nenozīmē zemāko cenu, un kā dominējošos kritērijus norādot dalību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā vai produkta atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.
"Zaļā" karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, savukārt "Bordo" karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var būt importētas. Patlaban "Zaļā" karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktiem, bet "Bordo" karotīte – 36 uzņēmumu 209 produktiem.