Nākotnē ieguvēji būs tie, kas pratīs vadīt šīs ierīces, portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja IT nozares uzņēmuma "Accenture" komunikācijas konsultante Laima Melkina.
"Eurostat" dati liecina, ka vismaz deviņās no desmit darbavietām nepieciešami darbinieki ar digitālajām prasmēm, bet katram trešajam Eiropas Savienības valstīs nodarbinātajam šīs prasmes ir nepietiekamas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka digitālā pratība ir viena no astoņām ES definētajām mūžizglītības pamatprasmēm, kas nepieciešama ikvienam.
"Ja šobrīd daudzās darbavietās vēl var izlīdzēties bez pārliecinošām IT izmantošanas prasmēm, tad nākotnē tas tā vairs nebūs. Zināms, ka tuvākajos gados zudīs daudzas darbavietas, ko būs iespējams aizvietot ar tehnoloģijām jeb automatizēt, taču arī dažādām iekārtām un robotiem ir nepieciešama cilvēka vadība," skaidro L. Meņģelsone.
Darba ņēmējiem tas nozīmē, ka nākotnē ieguvēji būs tie darbinieki, kuri pratīs vadīt šīs ierīces. Piemēram, ja šobrīd darbinieks strādā pie ražošanas līnijas, nākotnē viņa darbu spēs paveikt robots, taču darbinieks būs šī robota "boss", kurš iestatīs darba uzdevumus un kontrolēs to izpildi. Lai tas notiktu, darbiniekam būs nepieciešamas digitālās prasmes.
Vienlaikus ar daudzu darbavietu zudumu radīsies jaunas darbavietas, kurās būs nepieciešamas digitālās prasmes un algoritmiskā domāšana. Ņemot vērā uzņēmumiem pieejamās atbalsta programmas un iespējas investēt jaunās tehnoloģijās, kompānijas jau tagad saskaras ar problēmu, ka pietrūkst darbinieku, kuriem ir prasmes šādas programmas lietot. Digitālajām prasmēm darba tirgū ir augoša vērtība, un šo prasmju trūkums nākotnē var darba meklētājiem sagādāt pamatīgas problēmas.
IT nozares uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs uzskata, ka atbilde meklējama izglītības pielāgošanā mūsdienu darba tirgus prasībām. Darba tirgū veidojas ievērojama plaisa, jo tehnoloģiju attīstība un ieviešana uzņēmumos iet uz priekšu, tomēr informātikas izglītība skolās gadiem ir nemainīga.
"Šobrīd skolas solos ir bērni, kuri uzauguši ar tehnoloģijām; lielākā daļa skolēnu brīvi lieto gan datoru, gan dažādas viedierīces. Tomēr svarīgi saprast, ka tehnoloģiju iespējas ir daudz plašākas par video vai sociālo tīklu aplūkošanu. Lai jaunieši būtu konkurētspējīgi nākotnes darba tirgū, viņiem arvien vairāk jācenšas ne tikai izmantot esošas programmas, bet arī izprast to uzbūvi un pašiem tās pārveidot," spriež "Accenture" vadītājs.
Kā informēja Laima Melkina, lai veicinātu digitālo prasmju apguvi, no šī mācību gada vairāk nekā 150 Latvijas vispārizglītojošās skolās ir uzsākts Datorikas mācību programmas pilotprojekts pamatskolas vecuma skolēniem. Pirmajās klasēs uzdevums ir apgūt digitālās vides lietošanu, un ar katru nākamo klasi skolēni arvien vairāk mācās paši veidot digitālo vidi, piemēram, programmēt.
Pirmie pilotprojekta rezultāti liecina, ka datorikas apguve ne vien stiprina skolēnu digitālās prasmes, bet arī uzlabo loģisko un algoritmisko domāšanu, kas palīdz arī citos priekšmetos. Datorikas pilotprojekta ieviešana ir nozīmīgs solis; tas ir būtisks pagrieziena punkts jauna izglītības standarta ieviešanai, kas palīdzētu jauniešus labāk sagatavot nākotnes darba tirgum, kurā saskarsme ar tehnoloģijām būs biežāka un intensīvāka.