Audzētavas darbības aizsākumi meklējami jau 1986. gadā, kad pēc Rīgas HES uzbūvēšanas izpostīti zivju migrācijas ceļi. "Daugavā bija meklējamas neskaitāmu zivju nārsta vietas, tur dzīvoja arī zivju mazuļi un mutuļoja zivju ceļi. Šis ceļš tika izpostīts – ja mazuļi grasījās doties uz jūru, viņiem bija jāšķērso ceļš caur HES turbīnām," stāsta A. Ignatovs. Saprotot, ka šādi tiek nodarīti postījumi zivju resursiem, tika pieņemts lēmums uzcelt z/a "Dole". "Pa šiem gadiem mums mainījušies nosaukumi, bet galvenā būtība – atražot zivju krājumus – nav mainījusies."
Pielāgojas zivīm, ne cilvēkam
Ik gadus Daugavā un Lielupē izlaiž vairākus tūkstošus pieredzes bagāto speciālistu lolotus zivju mazuļus: vismaz 170 tūkstošus Baltijas laša smoltus, 420 tūkstošus vimbu un sīgu zivju mazuļus, piecus miljonus nēģu un līdaku kāpurus. Z/a "Dole" zivīm tiek nodrošināti apstākļi, ar kādiem tās sastapsies arī dabā. "Zināmā mērā esam pretrunā ar darba aizsardzības normām – tajās aicina darbiniekiem nodrošināt siltus un gaišus darba apstākļus, bet zivis labāk aug vietās, kur ir mazāk gaismas un vēsāks," atzīst A. Ignatovs.
Izmantojot apstākli, ka audzētava atrodas septiņus metrus zem Daugavas līmeņa, tiek izmantota ūdens pašteces sistēma, nevis ūdens pievade ar sūkņiem. "Zivis pie mums aug dabiskos apstākļos un ritmā. Baseinos tiek pildīts Daugavas ūdens, un tajos nemitīgi notiek ūdens caurtece. To ir būtiski nodrošināt, jo zivis skābekli elpošanai saņem tieši no ūdens." A. Ignatovs teic, ka Daugavā ūdens šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem ir netīrs, bet tas netiek attīrīts, jo tieši ar šādiem apstākļiem zivīm būs jāsastopas, pametot audzētavas baseinus. Arī ūdens temperatūra ir atbilstoša dabā sastopamajai, piemēram, pašlaik, jūnijā, tā ir vidēji 16 grādu silta.
"Dolē" zivju mazuļu audzēšanai ierīkoti lielāki un mazāki baseini vairākās audzētavas telpās jeb cehos, izrakti arī astoņi dīķi audzētavas teritorijā. Baseinu un dīķu zivju resursu ražība atšķiras – dīķi ielaistās zivis nav iespējams kontrolēt: ja ielaiž 200 tūkstošus zivju mazuļu, apmēram puse aiziet bojā.
Svarīgs šķilšanās brīdis
A. Ignatovs stāsta, ka shēma, pēc kuras audzēti vimbu, lašu, nēģu un līdaku mazuļi, ir līdzīga. Atšķirīgas ir tikai nianses – temperatūra, gadalaiks, sugu īpatnības. Nēģu un vimbu vaislinieki tiek iepirkti no vietējiem novada zvejniekiem. Vaislas zivis netiek audzētas, lai ar laiku nesašaurinātu bioloģisko daudzveidību. Tad tos iztur piemērotos apstākļos. Kad vaislinieki nobrieduši, tos nogādā krastā, noslauc atsevišķi ikrus un pieņus. Pēcāk tos ievieto izotermiskos konteineros, kuros nogādā audzētavā, kur notiek ikru apaugļošana. Tālāk apaugļotos ikrus novieto uz rāmīšiem, kur tie inkubējas no novembra līdz martam.
"Šajā laikā tos rūpīgi vērojam, nodrošinām ūdens padevi, vannojam. Lai nevairotos slimības, svarīgi nolasīt beigtos ikrus. Savukārt, kad tuvojas ikru šķilšanās brīdis, tos izretina." Šķilšanās brīdī tie guļ nekustīgi, aptuveni pēc 10 dienām kļūst tumšāki, pamazām ieņem vertikālu stāvokli, sāk kopoties bariņos. Pēcāk jau sākas audzēšanas process, kas ietver piebarošanu, šķirošanu, retināšanu.
Šāds cikls audzētavā notiek visu gadu. Zivju augšanas procesu rūpīgi vēro 11 audzētavas darbinieki, kuri ik dienu tīra baseinus, šķiro ikrus un mazuļus, kas ir būtiska sastāvdaļa pilnvērtīgai zivju mazuļu augšanai. "Zivju mazuļi aug nevienmērīgi – lielākie atstumj mazākos no barotavas un neļauj pilnvērtīgi augt. Tāpēc šķirojam pa izmēriem." Ikru retināšana ir smalks un rūpīgs darbs, un, kā saka audzētavas vadītājs, tas vairāk piemērots sievietēm. Uz vīriešu pleciem gulst smagāki darbi, kuros nepieciešams fizisks spēks.
Pusdienās – malta cūkgaļa ar piedevām
Pašreiz krietni atvieglots arī barošanas process – mehanizēta sistēma no trauka ieber nelielu daudzumu barības zivtiņām ik pa pusstundai. Apmēram uz vienu kilogramu zivju pieauguma vajadzīgs kilograms barības. "Lai izaudzētu 100 tonnas zivis, nepieciešams 100 tonnas barības."
A. Ignatovs teic, ka mūsdienās akvakultūras uzņēmumi ir ļoti attīstījušies un audzētavai ir iespēja iepirkt kvalitatīvu barību no Polijas un Dānijas, taču savulaik barošana nebūt neesot bijusi tik viegla. "No gaļas kombinātiem iepirkām liesu cūkas gaļu, to spiedām caur gaļas mašīnām, pievienojām vitamīnus, zivju eļļas, sausās asinis. Tad plastilīnam līdzīgu masu smērējām uz podiņiem un likām baseinos. Tomēr šāda barība tāpat nebija pietiekami pilnvērtīga, jo bija grūti pievienot visus nepieciešamos komponentus."
Entuziasma netrūkst
A. Igantovs teic, ka audzētavas ražība ir atkarīga no laikapstākļiem, jo cehi nav apkurināmi. "Cīnāmies gan ar karstuma, gan aukstuma sekām. Ziemā, kad baseini aizsalst, skaldām ledu, šļakatas pārvēršas lāstekās." Taču tagad audzētava iekļauta arī Eiropas Zivsaimniecības fonda projektā, un iespējams, ka viens no cehiem tiks pārveidots. Tajā plānots ierīkot slēgtu ūdens apsildes sistēmu, kurā zivis varēs augt visu gadu.
"Mūsu apstākļos zivis aug no aprīļa līdz oktobrim, taču pārējos mēnešos, kad ir auksts, tās neaug." Ceha remontam vajadzīgi aptuveni 168 tūkstoši latu. Tas būtu liels ieguvums. Pašreiz ūdens tiek sildīts tikai "tirgus" zivīm, lai tās augtu ātrāk un lielākas. Vienas no tām ir varavīksnes foreles, ko iecienījuši fermeri un zivju audzētāji. Foreles "Dolē" sāktas audzēt, lai pilnvērtīgi visu gadu varētu izmantot visus audzētavas baseinus, kas citkārt sezonāli bijušas dīkstāvē.
Algas griesti – Ls 600 uz papīra
Zivsaimniecības pastāvīgie klienti ir pašvaldības, Zemkopības ministrija un a/s "Latvenergo", kuri ik gadu veic pasūtījumus un rūpējas par zivju resursu atjaunošanu upēs. Pirms laišanas ūdenī mazuļus rūpīgi pārskaita – lašus gabalos, nēģus – pēc tilpuma. Lai gan zvejnieki ir atsaucīgi un izpalīdzīgi, lielākas grūtības sagādā tieši piekļūšana vietām, kur ielaist zivis ūdenī, – plašās teritorijās pie ūdenstilpēm atrodas slēgti privātīpašumi.
A. Ignatovs atzīst, ka nopietna problēma zivjaudzēšanas nozarē ir speciālistu trūkums, tāpēc nav kam nodot pieredzi. "Zivju audzēšanas speciālisti var mācīties Kaļiņingradā, bet nav motivācijas – speciālists ar augstāko izglītību un 25 gadu pieredzi pelna 600 latu uz papīra. Un tie ir algas griesti. Šādu darbu varētu izvēlēties tikai kāds entuziasts, bet līdz šim neesmu tādu sastapis."
Z/ a "Dole" pašreiz aug 130 tūkstoši laši un aptuveni 500 tūkstoši nēģu kāpuru. Vienā no audzēšanas posmiem tos ievieto speciālās pudelēs.