Viņas lielākais sapnis ir, ka viņas izlolotie oriģinālie gludināmie dēļi būtu katrā mājā Latvijā. Uzņēmuma smadzenes atrodas Ropažu novadā, taču profesionālas darba rokas gludināmos dēļus ražo 200 kilometru tālāk – Alūksnē.
Patika koka smarža
/7ivita.jpg)
“Pati mājās gludinu reizi vienā, divās nedēļās, kad sakrājusies pietiekami liela kaudze,” stāsta Ivita Krastiņa, “tad mēģinu atrast nesteidzīgu laiku un izbaudīt šo procesu.” I. Krastiņai ļoti patīk rezultāts, kad viss ir kārtīgs un sakarināts uz pakaramajiem. Viņas mājās arī ikdienā gludināmais dēlis stāv koridora stūrī, lai nepieciešamības dēļ ērti varētu piegludināt kādu ielocītu vīli. Ivitai gludināšana bijusi viens no bērnības obligātajiem pienākumiem – “iespējams, tajā ir kaut kāda likumsakarība”.
Vēl Ivitas sapņa realizēšanai, iespējams, palīdzējis arī tas, ka mājai tuvumā bijusi galdniecība. “Man ļoti patika tā koka smarža, aura un sarunas ar pašu galdniekmeistaru,” atceras dizainere un uzņēmēja. Ivita vēlas, lai cilvēkiem gludināšana radītu jaukas izjūtas, nevis asociētos ar kārtējos apnicīgo pienākumu.
“Annushkanu Factory” birojs atrodas Ropažu novada Silakrogā, bet ražotne Alūksnē. Daudzi uzņēmēji domā, ka iespēja strādāt Pierīgā ir uzņēmuma veiksmes atslēga, taču Ivita domā citādāk.
“Alūksnē ražotni izveidojām piemērotu telpu, izejmateriālu un arī cenu dēļ. Reizi nedēļā braukāt uz Alūksni ir izdevīgāk, nekā ražotni pārcelt tuvāk Rīgai, jo te cenu palielinājums ir vairākkārtīgs.”
Lai kalpotu divām paaudzēm
Zīmols “Gludināmais koks” radies “pilnīgi nejauši un ļoti brīvi”. Ivita gribējusi vienkāršu nosaukumu, kas visiem saprotams. “Un, tā kā paši dēļi ir no koka un paredzēti gludināšanai, tad arī nosaukums tāds. Jo man pašai ļoti patīk tādi vienkārši, mazliet veclaicīgi nosaukumi, piemēram, “Zobu tirgotava”, “Eko bode” utt. Būtu ļoti jocīgi, ja dēļi sauktos, piemēram, “Laura”,” spriež viņa.
Audumus gludināmajiem dēļiem uzņēmums iepērk no pašmāju uzņēmumā “Mežroze”. "Mums ir svarīgi, lai dēlis būtu latvisks līdz kaulam. Kas ir gludināmo dēļu labākā īpašība – dizains vai praktiskums? Domāju, ka lielākais pluss ir praktiskums, ka dēlis ir stabils un kvalitatīvs. Dizains nāk līdzi un ir neatņemama tā sastāvdaļa,” teic uzņēmēja.
Koka dēļi ir stabilāki un kvalitatīvāki, nekā lētākie metāla un plastmasas no lielveikala. “Manējie nav ar vienu roku jātur, kamēr ar otru gludina veļu, kā arī audumos neiegludinās restes un rociņa piedurknēm ir ļoti noderīga,” novērojusi I. Krastiņa.
Pašlaik ražošanā nonākušā dēļa prototips ir radīts pašu vajadzībām, jo Ivitas ģimene veikalos neatrada piemērotu dēli. “Tāpēc tas izstrādāts pēc vislabākajiem nodomiem, lai kalpo vismaz divām paaudzēm,” viņa piebilst. “Katra lieta ir pārdomāta un vispirms izmēģināta pašu mājās. Pēc tam to novērtēja arī citi, un tā tas aizgāja – ķērāmies pie ražošanas.”
Zīmols “Gludināmais koks” iekļuvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2011” 2. kārtā kategorijā “Rūpnieciskais dizains”. Laureāti konkursā tiks paziņoti ceturtdien, 15. decembrī.
Sāka ar 5000 latiem
Uzņēmumu dibināt bijis vienkārši, arī ražošanas sākšana bijusi paveicams uzdevums. Starta kapitāls bija 5000 latu. “Šobrīd izdodas arī nopelnīt, bet visu peļņu cenšamies investēt attīstībā,” atzīst jaunā uzņēmēja. Pirms gada uzņēmumā sāka strādāt trīs darbinieki, pašlaik “Annushkanu Factory” nodarbina jau 20 nozares profesionāļus.
Tā kā gludināmo dēļu ražošana ir roku darbs, nedēļā izgatavo aptuveni 30 dēļu. “Gludināmais koks” nav vienīgais uzņēmuma ražojums – Alūksnes ražotnē top arī koka karkasa mājas, kas tiek eksportētas uz Norvēģiju, savukārt Latvijas tirgum “Annushkanu Factory” ražo terases un lapenes. “Protams, izmantojot vietējo izejmateriālu,” piebilst Ivita.
Izbauda radīšanas procesu
“Idejas dēļu dizainam pārsvarā rodas pēc sajūtām, ieraugot kādu interesantu audumu vai arī kādu neparastu lietu dabā, tad noskatītā ideja tiek pielāgota interjera stiliem,” atklāj I. Krastiņa. “Ne vienmēr ikdienā gludināmais dēlis tiek nolikts skapī. Patiesībā tie ļoti bieži stāv neapslēpti – gluži kā interjera sastāvdaļa.”
Viņa dēļus rada kolekcijā pavasaris/vasara, rudens/ziema, un katrai kolekcijai top pieci dizaina varianti. Vēl pieejami apgleznoti dēļi, kas jau kļuvuši par iecienītu dāvanu kāzās. Ivita piedāvā dēli pasūtīt individuāli, pircējam izvēloties gan izmēru, gan dizainu. Ivitas radītajos dēļu dizainos dominē gaišas krāsas un materiāli. Citu vidū tapuši ekskluzīvās kolekcijas dēļi, kam kājas izdaiļotas dekupāžas tehnikā. Dēļu karkasu veido priedes koks, tie tiek pārvilkti ar kokvilnas satīnu. Ivita bilst, ka viņai patīk skaistas lietas, taču “tām nebūt nav jābūt dārgām, jo par mūsu mīļākajām lietām parasti kļūst tās oriģinālās, tās, kam sava odziņa”.
Ivitai neesot favorīta starp pašas radītajiem gludināmo dēļu dizainiem, "jo visi ir radīti ar mīlestību un pozitīvām izjūtām. Mīļākais varētu būt pats pirmais dēlis, tieši tāpēc, ka tas ir pats pirmais, kaut arī neizskatās tik labi kā tagadējie dēļi, kas palaisti tirgū. Gluži kā parunā par to, ka kurpnieks parasti ir bez kurpēm, arī es mājās joprojām gludinu uz mūsu pirmā un visvecākā modeļa dēļa".
“Galvenais ticēt savai idejai un nebaidīties to realizēt, jo nekas nav neiespējams. Strādāt sev ir daudzreiz patīkamāk nekā ziedot savu darbu citiem, kaut arī dažbrīd tas ceļš ir mazliet garāks un ilgāks. Jebkuras investīcijas kaut kādā brīdī atmaksājas, ja to dara ar visu sirdi un dvēseli, izbaudot pašu radīšanas procesu.”
Ivita ir vienīgā uzņēmuma īpašniece – kā smejas Ivita, “meitām vēl jāpaaugas, lai mantotu ģimenes biznesu”. Ropažu novadā ģimene dzīvo vairāk nekā gadu – kopā ar dzīvesbiedru un meitiņām.