Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš norādīja, ka Lietuva ražo trīs reizes vairāk piena nekā Latvija, līdz ar to Latvijai ir potenciāls vismaz trīskāršot piena ražošanas apmēru un, iespējams, nākotnē pat desmitkāršot. Visā pasaulē piena nozarē notiek izmaiņas ražošanas ķēdē, un šī ķēde nevar darboties, ja Latvijā nav attīstīta pārstrāde. Līdz ar to, ja notiek ražošanas apmēru pieaugums, pārstrādes sektoram ir potenciāls izveidot lielas pārstrādes jaudas Latvijā vai ārpus tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka piena ražotājiem, pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem ir jāsadarbojas nevis jācīnās savā starpā un jāsaprot, ka pārdot Latvijas produktu dārgāk visā pasaulē ir kopējs uzdevums. Viņš arī uzsvēra, lai gan Krievija ir patīkams un interesants tirgus ar pieprasījumu pēc kvalitatīviem pārtikas produktiem, kopš šajā tirgū mainījusies ģeopolitiskā situācija, ar šo tirgu nevar rēķināties. "Mums ir jāspēj pārdot visā plašajā pasaulē un, ja mums būs kvalitatīvs produkts, Krievija to vienmēr paņems un, kā zināms, par pietiekami augstu cenu," sacīja Rungainis.

Viņš uzsvēra, ka galvenais, lai industrija attīstītos, ir iemācīties pārdot augstas pievienotās vērtības produktus ar atbilstoši izvēlētu zīmolu, kas pauž noteiktas vērtības, visā pasaulē. "21.gadsimta tehnoloģijas ir kvalitatīvs, ilgtspējīgs, videi drošs un veselīgs un nekaitīgs, kaut ko veicinošs un pozitīvs zīmols. Respektīvi, cilvēki pasaulē pērk stāstu. Vienu stāstu viņi pērk Ķīnā. (..) Citu stāstu viņi pērk Dānijā, Igaunijā vai Lietuvā. Ja latvieši vēsturiski ir labi spējuši tikt galā ar govīm un tās izslaukt, par tām rūpēties un iemācījušies saražot produktu, tagad mums ir jāspēj lielākā mērā arī pārdot," sacīja Rungainis.

Arī "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Latvijā noteikti var ražot vairāk piena nekā tas notiek patlaban. Vienlaikus viņš piebilda, ka pienu ir jēga ražot tikai tad, ja to reģionā pārstrādā. Latvijā ir iespēja attīstīt piena pārstrādi, jo ir potenciāls ražot daudz vairāk piena. Pēc viņa teiktā, piena un tā produktu ražošana Latvijā ir ģeogrāfiski un topogrāfiski piemērota. Latvijā ir atbilstoša klimata zona un apdzīvotības blīvums. Arī zemes izmantošanā vēl ir rezerves. Tāpat piena pārstrāde ir joma, kurā Latvijai ir sasniegt augsts līmenis,un to būtu iespējas izvērst. "Ja var saražot un nopelnīt, iespējas ir ļoti lielas," sacīja Strautiņš.

Viņš arī teica, ka piena nozarē problēmas sagādā būtiskās svaigpiena cenu svārstības, ja pieprasījums par dažiem procentiem mainās, svaigpiena cenu svārstības ir vēl lielākas. Piena ražotājiem jāizturas stoiski pret cenu svārstībām un jāpārlaiž šis periods, lai, atgriežoties augšupejai, spētu pelnīt.

Finanšu konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš norādīja, ka šogad Baltijā pārtikas un dzērienu ražošanas industrijā turpināsies konsolidācija, jo globālajā tirgū katrs mēģina ražot efektīvāk un tas ietekmē Latviju un Baltiju kopumā. Latvija konkurē ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - lielākais konkurents vēsturiski ir Lietuva, tāpat konkurents ir arī Igaunija. Krastiņš teica, ka Igaunija ir vairāk nekā desmit reizes mazāk saimniecību, taču tās saražo vairāk piena nekā Latvija. Lietuvā ir izveidojušies trīs uzņēmumi, kas kontrolē lielu daļu tirgus. Pēc "Food Union" apvienošanās un iegādes darījumiem Latvijā situācija veidojas līdzīga.

Pēc viņa teiktā, kopumā Baltijas piena pārstrādes tirgū pēdējā laikā ir notikuši vairāki būtiski uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi. Tostarp ir pasludināta piena pārstrādes uzņēmuma "Latvijas piens" akcionāra "Trikāta KS" maksātnespēja un "Trikāta KS" piederošo kapitāldaļu iegādei ir atrasts interesents. Igaunijas lielākajam piena pārstrādes uzņēmumam "Tere" ir problēmas ar kreditētājiem, uzņēmums nespēj norēķināties ar "Nordea" banku un tur ir gaidāmas zināmas pārmaiņas piena pārstrādes sektorā. "East Capital" realizējis "Pieno žvaigždės" akcijas, kas ir viena no labākajām investīcijām Lietuvā. Tāpat "East Capital" sūdz tiesā Lietuvas uzņēmumu "Rokiškio sūris".

Baltijas un pārējie piena pārstrādātāji Krievijas notikumu ietekmē ir spiesti pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem, kur pārstrādātos piena produktus zīmolu veidā pārdot, pārstrādātājiem uzrodas jauni eksporta tirgi Āzijā, Ķīnā un Japānā. Vairākiem pārstrādātājiem ir būtisks apgrozījuma kritums. Tas stimulē raudzīšanos apvienošanās virzienā.

"Rīgas piena kombināta" ("Food Union" grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs sacīja, ka Krievija ir liels tirgus ar ļoti maz augstas pievienotās vērtības produktiem. Kad Krievijas tirgus ģeopolitiskā situācija mainīsies un tas būs vaļā, uzņēmums šajā tirgū atgriezīsies. Vienlaikus viņš sacīja, ka uzņēmums aktīvā strādā pie eksporta attīstības citviet pasaulē, piemēram, Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tāpat kompānija aktīvi izstrādā produktus ar augstu pievienoto vērtību. Arī daudzi citi piena pārstrādātāji sāk radīt jaunus produktus, tirgus kopumā strādā, notiek aktīvākas investīcijas un tiek radītas inovācijas, viņš atzina.

Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks aģentūrai BNS pēc diskusijas teica, ka citos tirgos iespējams ieiet ar stratēģiju, kurai ir jātic un kura soli pa solim jārealizē, kam piemērs ir "Food Union". "Pilnīgi skaidrs, ka ieiet tirgū un būt stabilam ar tiem produktiem, kurus mēs visi zinām - dzeltenie jeb puscietie sieri, kā to saka nozares ietvaros, sausie piena produkti vai vēl kaut kas tāds, ko jebkurš var saražot, dara un darīs, nav mūsu nākotnes produkts un virziens. Tā ir izdzīvošana šodien un vispār," sacīja Šolks, piebilstot, ka piena pārstrādes sektoram ir jāorientējas uz nišas eksporta produktiem ar papildu pievienoto vērtību, kam, atrodot tirgu, nozarē ir ļoti liela perspektīva.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgā notiks diskusija par piena nozares perspektīvām Baltijā, kā arī Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu spēju un gatavību konkurēt ne tikai Baltijas, bet arī globālajā tirgū. Galvenais diskusijas mērķis ir rast atbildi uz to, vai un ar kādiem priekšnosacījumiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi spētu konkurēt globālajā tirgū. Diskusiju rīko " Prudentia" un "Nasdaq Riga".