Kā liecina korporatīvās finanšu kompānijas "Laika Stars" veiktais pētījums, privātajam sektoram jārēķinās, ka cena par vienotās Eirozonas valūtas ieviešanu var būt līdz pat 1,6 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas varētu sasniegt 230 miljonus latu.
Tāpat aptaujā secināts, ka 63 procenti no uzrunātajiem uzņēmējiem apšauba, ka eiro ieviešana palielinās valsts ekonomisko stabilitāti un 59 procenti no tiem atbildēja arī noliedzoši uz jautājumu, vai pēc vienotās valūtas ieviešanas palielināsies arī tirdzniecības apjomi.
Lielākā daļa jeb 53 procenti no uzrunātajiem respondentiem atzina, ka eiro ieviešanu neatbalsta, 37 procenti konceptuāli šo lēmumu atbalsta, bet tikai ne 2014. gadā, bet gan krietni vēlāk.
"Vispirms jāskatās, kas notiek ar pašu eirozonu. Kāpēc mums vajadzētu uzņemties risku un atbildēt par citu kļūdām? Uzņēmēji ir pauduši stingru pret iestāšanos eiro zonā 2014. gadā. Ne jau tas, vai būsim vai nebūsim tajā noteiks investīciju piesaisti un Latvijas kredītreitingu," tā rezumējot aptaujas rezultātus uzsvēra " Laika Stara" vadošais finanšu eksperts un viens no pētījuma autoriem Jānis Pinnis.
Par to, kā iespējamā eiro ieviešana ietekmēs uzņēmuma darbu, pagaidām atsakās komentēt arī Ķekavas novadā bāzētās ražotnes AS "Gutta", kā arī AS "Laima" un AS "Staburadze" vadības uzņēmuma "NP Foods" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis: "Par eiro ieviešanu nelems tauta, bet gan ārvalstu un valsts pārvaldes finanšu institūcijas. Tajā brīdī, kad Latvijā skaidri zināsim kad un kā tas notiks, varēsim izstrādāt arī savu eiro ieviešanas projektu, lai novērstu riskus un veiktu savlaicīgu sagatavošanos."
Savukārt daudzi citi Pierīgas uzņēmumi šo jautājumu komentēt nevēlējās, jo atzīst, ka ap to ir pārāk daudz neskaidrību, un mainīgajā finanšu situācijā divos gados ļoti daudz kas var mainīties. Pašlaik tiekot risināti aktuālie jautājumi.