Portālu "Apriņķis.lv" interesēja, kā jūtas Eiropas mērogiem mazais uzņēmums, kura īpašniekam, lai viņa rūpals pastāvētu, allaž ir jāizdomā kaut kas jauns.
Visa pamatā – rudzu maize
Uzņēmuma "Lāči" īpašnieks un vienlaikus arī stratēģijas vadītājs Normunds Skauģis sarunu sāk, atgādinot, ka vasara – tas ir vislabākais laiks tūrismam un atpūtai, par ko jau laikus ir padomāts arī "Lāčos". Līdztekus jau tradicionālajai darbībai – maizes un konditorejas izstrādājumu cepšanai –, uzņēmumā tiek rīkotas arī ekskursijas, kurās var iepazīt ceptuvi, notiek degustācijas, darbojas veikals, kurā var nopirkt "Lāču" produkciju.
"Ja jau reiz ceļinieks pie mums ir iegriezies, mēs esam gatavi viņam piedāvāt arī labi paēst. Te ir kafejnīca, kurā var nobaudīt mūsu konditorejas izstrādājumus un iedzert kafiju. Turklāt šogad esam atvēruši arī grila virtuvi, kur piedāvājam svaigi grilētus ēdienus – gaļu, zivis, dārzeņus un visu ko citu, ko var pagatavot uz grila," stāsta N. Skauģis.
"Un vēl, lai beidzot atbildētu uz jautājumu: "Kur ir "Lāču" saldējums?" – esam saņēmušies un sākuši gatavot arī to, kā punktu, ko pielikt labai maltītei," piebilst uzņēmējs.
"Uzņēmumā "Lāči" rēķinās ar to, ka cilvēki no Rīgas, Jūrmalas un citām vietām brauc uz šejieni, lai novakarē, sestdienās vai svētdienās pavadītu kādu brīdi sava brīvā laika svaigā gaisā. No Rīgas līdz "Lāčiem" ceļā jāpavada tikai 20 minūtes. No otras puses, tas arī mums atvieglo savu veikalu apgādi Rīgā, ko darām divas reizes dienā, lai maizīte un konditorejas izstrādājumi vienmēr būtu svaigi. Protams, uz Liepāju, Daugavpili vai Angliju, Īriju un pat ASV paši savu produkciju nevedam.
Mums nav pamata domāt, ka interese par rudzu maizi tik drīz izzudīs. Arī man pašam jaunībā vairāk garšoja baltmaize, bet, mainoties saprašanai par veselīgu uzturu, tomēr esmu palicis pie tradicionālās rudzu maizes," uzsver "Lāču" saimnieks.
"Lāčos" ēd gan latvieši, gan ķīnieši
Šefpavārs Nauris Galejs uz "Lāčiem" atnācis ar pieredzi, kas uzkrāta galvaspilsētas restorānā "Ostas skati". Kā pats saka, izmetis loku pilsētā un atgriezies laukos, kur grib palikt arī turpmāk. Viņš pašlaik saimnieko jaunajā "Lāču" kafejnīcā un grila mājā.
"Pats galvenais ir tas, kā ēdienu pagatavo, un šeit gaļa tiek cepta nevis uz gāzes griliem un pannām, bet gan uz oglēm 300 grādu karstumā, turklāt tā ir vietējo ražotāju piegādātā gaļa no lopiem, kas audzēti tepat Latvijā, bet dārzeņi un dažādi zaļumi ir no mūsu pašu dobēm," uzsver Nauris.
Viņš stāsta, ka gaļu pirms cepšanas parasti tur sīpolos, un tad dabīgā ogle un dūmi tai piešķir īpašu garšu. "To ir novērtējuši viesi gan no Lietuvas, Igaunijas un Krievijas – Maskavas, Sanktpēterburgas un citām pilsētām –, gan Skandināvijas valstīm un pat Ķīnas. Taču viss sākas ar labu smaržu, ko cilvēki sajūt, līdz ir izkāpuši no mašīnas.
Mēs piedāvājam klasisko cūkgaļas šašliku, ko es drīzāk sauktu par gaļu, kas noturēta sīpolos, un vistu šķiņķīšus, kam esam piešķīruši mazliet pikantāku garšu. Grilējam arī zeltainās karūsas."
Jautāts par plāniem gada aukstajos mēnešos, Nauris sola ziemā vairāk domāt par latvisku virtuvi ar ēdieniem, kas sader ar "Lāču" maizi.
"Pilnīgi noteikti ēdienkartē būs Baltijas reņģes, nēģi un skābu kāpostu zupa. Jau tagad ir skaidrs, ka ēdienus pasniegsim māla traukos.
Ar latviešu tradicionālajiem ēdieniem ir tā, ka senās receptes ik palaikam ir jāatjauno, piemēram, pašķirstot vecas pavārgrāmatas. Ēšanas tradīcijas pamazām mainās, un, ja arī vecie pavāri tās zina, jaunajiem ne vienmēr ir interese par šo mantojumu. Turklāt jāpiedomā, kā it kā ierastos ēdienus labāk pasniegt," atzīst Nauris, norādot, ka latviešu zemniekam savulaik svarīgākais bija labi paēst, lai būtu spēks strādāt, tāpēc ēdiena izskats nebija pats galvenais.
"Taču laiki mainās, un kāpēc gan ēdienam nepiešķirt patīkamu izskatu ar krāsu akcentiem un pievilcīgi to izkārtojot uz šķīvja? Bet tas patiesi nav tik vienkārši, sākot jau ar pagatavošanu, kad jāņem vērā, ka ikvienam produktam ir savas īpašības un tas, kā tās sadzīvo ar citām ēdiena sastāvdaļām. Cilvēki taču arī ne vienmēr cits citu saprot, un ar ēdiena gatavošanu ir tāpat. Tas, kā visu saskaņot, ir pavārmākslas noslēpums."
Uzzini, pagaršo, izklaidējies
Zane Kaunese uzņēmumā "Lāči" rūpējas par izklaides un atpūtas pasākumiem. Tāpat kā uzņēmuma vadītājs, viņa uzsver, ka tie, kuri atbrauc uz "Lāčiem", vispirms grib redzēt, kā top īstā rudzu maize. "Taču esam padomājuši arī par citām izklaides programmām gan pieaugušajiem, gan bērniem, maizes cepšanu apvienojot ar, piemēram, saldumu ēšanu un gardēžu tūrēm. Reizēm tepat "Lāčos" izvārām arī zupu," teic Zane.
"Pie mums cilvēki parasti brauc ar ģimenēm, taču iegriežas arī tūristu grupas, un šeit notiek pat komandu saliedēšanas pasākumi, kad atbrauc dažādas kompānijas. Tad piedāvājam ne tikai pagaršot mūsu maizi un izcept savējo, bet varam kopīgi doties arī pārgājienā pa netālajām purva laipām Purva velna pavadībā.
Te gan jāpiebilst, ka ekskursijām maizes ceptuvē un uz citiem pasākumiem ir jāpiesakās savlaicīgi, jo paļauties uz to, ka atbraucot uzreiz varēs tikt ekskursijā, nevajadzētu. Turklāt sezona ir visu gadu. No rudens esam gatavi uzņemt kuplas skolēnu ekskursiju grupas, vasarā tie ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi mazākās un lielākās grupās. Pie mums viesojas arī ārzemju latvieši, kas ieradušies apraudzīt savējos.
To, ko "Lāču" apmeklētājiem varēsim piedāvāt turpmāk, rādīs laiks. Varbūt kādreiz varēs pavizināties "Lāču" karuseļos, bet jau šovasar varam piedāvāt izjādes – piedāvājumu, kas tapis sadarbībā ar zirgu sētu "Imakas".
Pavisam jauns pasākums mums šovasar "Lāčos" ir vecmeitu ballītes, lai gan mūspusē ir manīti arī vecpuiši," sarunas noslēgumā teic Zane.
Iepriekš:
Babītes novadā ar rokām gatavota īstā rudzu rupjmaize – pamatīga un vērtīga
Babītes maizes ceptuve Lāči sākusi ražot rudzu čipsus
Babītes "Lāči" ražos arī šokolādes konfektes