"Šogad aukstā pavasara dēļ sezona sākas divas nedēļas vēlāk. Pirmās ogas uz lauka sāk sārtoties tikai tagad un arī tikai tāpēc, ka bijušas zem plēves. Tik vakar (18. jūnijā – red.) novācām pirmos 12 kilogramus un aizvedām uz tirgu," portālam "Aprinķis.lv" sacīja zemeņu audzētavas "Blomi" saimnieks Valdis Milaknis, piebilstot, ka pircēju interese par pašmāju ogām ir liela.
Viņš norāda, ka pirmās saimniecībā "Blomi" izauklētās zemeņogas pārdotas par pieciem eiro kilogramā. Taču vēlāk, proti, pēc Jāņiem, kad sezona būs pašā plaukumā, cena par kilogramu noteikti kritīšoties.
"Pirmās ogas pārdevām par pieciem eiro kilogramā. Pirmajām zemenēm, kas augušas uz lauka, tā ir normāla cena. Rīgas tirgū pirmās ogas tika tirgotas pat par 12 eiro kilogramā. Bet tas droši vien tāpēc, ka zemenes audzētas siltumnīcā. Lai gan kopumā, manuprāt, tā ir neadekvāta cena. Pie mums jau tā ierasts – likt visam augstu cenu un pēc tam brīnīties, ka neko nevar nopelnīt," pārliecināts I. Milaknis.
Audzētavas saimnieks arī atzīst, ka konkurence zemeņu biznesā ir liela. Par pircēju uzmanību nākas sacensties ne vien ar lielākajiem Pierīgas zemeņu audzētajiem no Siguldas, Mālpils un Krimuldas, bet arī ar veiklajiem andelētājiem un starpniekiem, kuri tirgū piedāvā Polijā audzētas ogas.
"Pārpircēji, kuri tirgo ievestās zemenes, ir tie lielākie konkurenti. Viņu dēļ ogu cenas krītas. Un tieši šī iemesla dēļ mēs divus gadus savas ogas Rīgas tirgū netirgojam. Pārdodam tepat saimniecībā un Pierīgas apkārtnē – Inčukalnā, Siguldā un Ādažos. Lai gan jāteic, ka arī Vangažos sākuši pārdot ievestās zemenes no Polijas," teic uzņēmējs.
Jautāts par to, kā pircējam atšķirt, kura zemene augusi Latvijā, bet kura atvesta no ārzemēm, saimnieks atzīst, ka to noteikt ir grūti. "Runā, ka kaut kāda atšķirība garšā un smaržā ir. Taču, manuprāt, pateikt to, kura oga ir kura, ir grūti. Vieglāk ir tad, ja zini pārdevēju. Tāpēc jābrauc uz saimniecību ogas lasīt pašam. Tikai tā var pārliecināties, kā tās ogas tiek audzētas," norāda I. Milaknis.
Viņš arī stāsta, ka "Blomes" kopumā astoņu hektāru lielajās zemeņu plantācijās, kurās tiek audzētas aptuveni 25 dažādu šķirņu zemenes, no ķīmijas un herbicīdiem cenšas maksimāli izvairīties. Ar nezālēm saimniecībā cīnās, izmantojot dažādas bioloģiskās metodes, piemēram, ar veco labo ravēšanu, kas, starp citu, arī esot visiedarbīgākā metode.
"Zemenes tīri tirgošanai audzēju vairāk nekā desmit gadu. Dažiem jau šķiet, ka tā peļņa ir tik niecīga, ka tas viss nav pūliņu vērts, taču citam pietiek. Es nopelnīt varu, lai gan nekāda medus maize šis bizness nav," teic audzētavas saimnieks, piebilstot, ka arī viņam, ņemot vērā lielo pieredzi, gadu no gada par zemeņu audzēšanu nākas mācīties gan no citiem, gan grāmatās, gan internetā.
