Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Biedrība pašlaik izstrādā stratēģiju Eiropas fondu naudas apgūšanai, kā arī cenšas iedrošināt cilvēkus rakstīt projektus un pieteikties Eiropas LEADER programmas līdzfinansējumam to īstenošanai. Iepriekšējos gados trīs novadu – Babītes, Mārupes un Olaines – iedzīvotāji ar Eiropas līdzfinansējumu īstenojuši apmēram 100 projektu.

Cilvēki bija jāiedrošina apgūt Eiropas naudu

Ir sācies jauns Eiropas naudas apgūšanas plānošanas periods, kas turpināsies līdz 2020. gadam. Tāpēc biedrības "Pierīgas partnerība" pārstāvji, lai radītu interesi par Eiropas naudas apgūšanas iespējām, šomēnes jau pabijuši Piņķos, Spuņciemā, Skultē, Jaunmārupē, Mārupē, Tīrainē, Stūrīšos, Jāņupē, Jaunolainē un Medemciemā, bet tuvākajās dienās plāno būt arī Babītē un Olainē.

Biedrība "Pierīgas partnerība", kā stāsta N. Millere, ir dibināta 2009. gadā ar mērķi aktivizēt sabiedrību Eiropas fondu naudas izmantošanā lauku teritoriju attīstībai. To izveidojuši cilvēki ar pieredzi pašvaldību darbā un zināšanām ekonomikas vadīšanā.

Valstī ir apmēram četrdesmit šādu biedrību, kam Lauku atbalsta dienests (LAD) konkursa kārtībā ir devis tiesības administrēt Eiropas LEADER projektiem paredzēto naudu, piesaistot nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus, mājražotājus, jauniešus un vienkārši iedzīvotājus. Biedrībā "Pierīgas partnerība" darbojas pieci cilvēki.

Iepriekš uzkrāta pozitīva pieredze

Kā sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" uzsvēra N. Millere, iepriekšējā finanšu plānošanas perioda laikā Babītes, Mārupes un Olaines novados biedrība "Pierīgas partnerība" palīdzējusi administrēt apmēram 100 projektus. Tie visi ir balstījušies uz vietējo iedzīvotāju iniciatīvu, jo tieši viņi ir pateikuši, kas tieši nepieciešams gan viņiem pašiem, gan vides uzlabošanai. Turklāt biedrība ir ņēmusi vērā arī vietējo pašvaldību intereses.

Runājot par padarītajiem darbiem, N. Millere teic, ka daļa projektu tika rakstīti līdzfinansējuma saņemšanai pakalpojumu pieejamības un sabiedrisko aktivitāšu veicināšanai. Vēl daļa projektu saņēma līdzfinansējumu mājražošanas attīstīšanai. Piemēram, mājražotājiem, kas vēlējās ražot sukādes, bija iespēja uzrakstīt projektu un iegādāties aprīkojumu šāda produkta ražošanai.

Ja runā par uzņēmējiem, tad ir labiekārtota Pierīgas zirgu saimniecība "Tīraines staļļi" Mārupē un iegādāts inventārs jātnieku klubam "Sport de Lux" Babītē. Mājražotāji no SIA "Turaidas" Mārupē iegādājās kūpināšanas iekārtas. Projektu naudas piesaistīšana ir palīdzējusi Babītē izveidot arī krūmmelleņu stādījumus. Tāpat projektos, pamatojot līdzekļu nepieciešamību tūrisma pakalpojumu sniegšanai, ir sakārtoti dīķi. Tas arī atbilst LEADER programmas mērķiem – veicināt vides labiekārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību, sociālo pakalpojumu pieejamību, sabiedrisko aktivitāšu veicināšanu un jaunatnes iesaisti sabiedriskajās aktivitātēs.

"Reiz pie mums atnāca Guntis Ruskis, kuram bija tikai ideja, ka Mārupē vajadzētu BMX trasi. Viņš teica, ka puiši grib braukt tikpat labi kā valmierieši, bet nav kur trenēties. Problēmu palīdzēja atrisināt gan Eiropas līdzfinansējums, gan arī pašvaldība, jo trasei bija nepieciešams zemes gabals. Tagad, kad ir pagājuši četri gadi, Mārupes puiši ir gatavi sarīkot BMX čempionātu," saka N. Millere, atgādinot, ka tieši šādā ceļā ir iekārtota arī moto trase Olainē, bet Mārupē jaunieši tikuši pie basketbola aprīkojuma un tagad var rīkot strītbola sacensības.

Mārupē ar projektiem veicas labāk

Protams, Eiropas nauda nav konfekšu lietus no debesīm un ar ideju vien nepietiek. Kā stāsta tie, kam aiz muguras viens vai pat vairāki sekmīgi īstenoti projekti, ieskaitot 66 dzīvokļu mājas apsaimniekošanu, vispirms ir jāuzraksta labi pamatots projekts. To izskata komisija, kurā ir 21 speciālists. Tad seko otrā kārta LAD, pēc kuras, ja paveicas, tiek saņemta "zaļā gaisma" projekta īstenošanai. Ja projekts tiešām tiek īstenots tā, kā iecerēts, tiek saņemts procentuāli iespaidīgs – pat līdz 80 % – līdzfinansējums.

No triju novadu projektiem, kā uzsvēra "Pierīgas sadarbības" pārstāve Alīna Lukjanceva, veiksmīgākie ir Mārupes novada projektu iesniedzēji. Par līdzfinansējumam atbilstošiem atzīti un īstenoti ir 48 % no iesniegtajiem projektiem. Babītē tie ir 33 %, Olainē – 30 % no iesniegtajiem projektiem.

Saistībā ar projektu rakstīšanu un Eiropas naudas apgūšanu tiek pieminēts arī fakts, ka savulaik Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence pieturējies pie uzskata, ka par lietām, kas attiecas, piemēram, uz privātām iniciatīvām brīvā laika pavadīšanai, novadam nauda nav dāsni jātērē. Taču tas licis sarosīties dažādām biedrībām – gan dziedātājiem, gan dejotājiem, un, sekmīgi uzrakstot projektus, gan koristi, gan dejotāji ir tikuši pie jauniem skatuves tērpiem.