– Cik veiksmīgi atkritumu šķirošanas rūpnīcas darbojas citur pasaulē?
G. Levics: Līdzīgs atkritumu šķirošanas centrs un sadedzināšanas rūpnīca jau darbojas Tallinā. Vairāki atkritumu šķirošanas centri ir arī Lietuvā. Atkritumus pirms apglabāšanas šķiro gandrīz katrā Polijas lielākajā pilsētā, nemaz nerunājot par Somiju, Vāciju, Zviedriju un citām tā sauktās vecās Eiropas valstīm.
Arī Latvijā pēdējo gadu laikā ir uzbūvēti sadzīves atkritumu šķirošanas centri Brocēnos, Jelgavā, Ventspilī un citur, taču, salīdzinot ar jaunceļamo rūpnīcu, to kapacitāte ir mazāka.
Daudzās Eiropas valstīs nešķiroto atkritumu apglabāšana ir aizliegta, izņemot nešķiroto atkritumu frakciju, kas sastāda līdz 10% no nešķiroti savāktajiem sadzīves atkritumiem. Tāpēc atkritumus pirms deponēšanas pāršķiro, lai maksimāli atgūtu otrreiz izmantojamās izejvielas – dažādu veidu plastmasas, papīru un metālu, kas tiek atgriezti otrreizējā apritē. No bioloģiski degradablās frakcijas, kas sastāda vairāk nekā pusi no kopējiem sadzīves atkritumiem, iegūst gāzi, kuru sadedzinot, iegūst elektroenerģiju un siltumu.
Izplatīta ir arī atkritumu sausās frakcijas reģenerācija, t.i., no sadzīves atkritumiem atdala bioloģiskos atkritumus, metālus, atsevišķas nešķirojamās frakcijas, atlikumu samaļ un nodod sadedzināšanai koģenerācijas iekārtās – parasti cementa rūpnīcās un katlumājās. Šāda prakse ir ļoti izplatīta vecajā Eiropā, taču jāatzīst, ka šī atkritumu pārstrādes metode jau ir novecojusi. Tāpēc arvien lielāks uzsvars tiek likts uz derīgo materiālu atgriešanu apritē, izmantojot pārstrādi.
Neapšaubāmi atkritumu šķirošana ir dārgāka par vienkāršu atkritumu noglabāšanu. Latvijā, kur atkritumu šķirošana nav tik attīstīta, atkritumu noglabāšanas nodoklis ir 12 eiro par tonnu, savukārt citur Eiropā tas sasniedz pat 100 eiro.
– Kas tālāk notiks ar šķirotajiem atkritumiem?
– Atšķirotos atkritumus nodos tālākai apstrādei un pārstrādei atkarībā no katra atkritumu veida pielietojuma. Tradicionālie piemēri ir PET pudeles, no kuru pārstrādes produkta gatavo pat džemperus, no papīra ražo otrreizējo papīru. Arī metāls tiek pārkausēts, lai no tā atkal izgatavotu metāla izstrādājumus. Savukārt atšķiroto biomasu turpat Getliņu poligonā izmantos biogāzes iegūšanai, līdz atlikusī daļa faktiski būs pārvērtusies par kompostu. Taču tā būs pavisam maza daļa – apmēram 10% no atvestajiem atkritumiem, kas tiks noglabāta tāpat kā līdz šim.
– Vai šāda rūpnīca ir ekoloģiski droša?
– Tā kā rūpnīcā, noslēgtā vidē, nenotiks atkritumu pārstrāde, bet gan tikai šķirošana, bez elektrības netiks izmantoti nekādi citi blakusprodukti. Līdz ar to nepastāv nekādi bīstamo vielu noplūdes riski ūdeņos vai gaisā.
Novērtējot ietekmi uz vidi, tika aptaujāti arī Stopiņi novada un poligonam tuvumā esošo īpašumu iedzīvotāji. Tikai divi procenti no iedzīvotājiem bija pret šķirošanas centra izveidi. Protams, nevar noliegt, ka atkritumu pārstrādes kompleksa blakus esamība pati par sevi nav patīkama, tomēr jāņem arī vērā, ka šāda objekta izveide rada papildu darbavietas, kurās īpaši gaidīti ir vietējie iedzīvotāji.
