Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pasākumā klāt bija arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kas mēs esam?

Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis, enerģisks cilvēks ar pieredzi uzņēmējdarbībā, uzrunājot kultūras namā "Rīgava" sanākušos uzņēmējus, atgādināja, ka patiesībā SUB ir dibināta jau 2010. gadā. Dažādu iemeslu dēļ, bet pamatā tāpēc, ka biedrība pastāvējusi tikai formāli, pagājušajā vasarā noticis SUB "restarts". Kā atcerējās SUB valdes loceklis Jānis Nebars, sapulcē, kurā tika lemts par SUB jaunās valdes veidošanu, domes pārstāvju bijis vairāk nekā pašu uzņēmēju.

Valdes priekšsēdētājs M. Balodis sacīja, ka pašlaik ir apzināta lielākā daļa Salaspils uzņēmēju. Biedrībā jau apvienojušies 46 uzņēmēji, bet desmit vēl domā, ko darīt. "Ja SUB būtu 70–80 biedru, mēs jau būtu pašpietiekams un vērā ņemams spēks, kura balsi sadzirdēs gan novadā, gan Rīgas reģionā.

Pašlaik SUB ir vienošanās ar domi par iespēju piedalīties Finanšu un kapitāla komitejas darbā. Tāpat arī Salaspils uzņēmēju samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa nauda reinvestīciju veidā atgriežas atpakaļ pie uzņēmējiem un SUB biedri var nolemt, kurā infrastruktūras elementā to ieguldīt – ceļu labošanā, ūdensapgādē vai, piemēram, elektropadeves pilnveidošanā. Taču tiek domāts arī par algotu amatu novada domē, kas nodarbosies ar uzņēmējdarbības koordinēšanu. Pēc valdes priekšsēdētāja domām, tas būs tilts starp SUB un domi.

"Salaspils dome nevar palīdzēt Salaspils uzņēmējiem, jo nezina viņu problēmas. Savukārt problēmas nevar zināt tāpēc, ka nav skaidrs, kas ir Salaspils uzņēmējs. Algots uzņēmējdarbības koordinators domē zinātu gan to, kas ir Salaspils uzņēmējs, gan SUB pateiktu, kādas problēmas viņiem ir," teic M. Balodis.

"Piemēram, šogad mēs gribam sakārtot optisko internetu. Salaspils centrā to izdarīs dome, bet perifērija ir mūsu ziņā. Katram uzņēmumam atsevišķi to darīt ir ļoti dārgi, tāpēc esam iezīmējuši uzņēmējdarbības pudurus un vērsušies pie "Lattelecom". Kad detaļas būs skaidras, ar savu piedāvājumu iesim uz domi," skaidroja SUB valdes priekšsēdētājs.

SUB nākotnes plānos esot arī rūpes par jaunajiem uzņēmējiem, piemēram, projekts jauniešiem par svaigāko biznesa ideju ar divu tūkstošu eiro finansējumu, kā arī jauniešu mājas izveide, kur apspriest dažādas idejas vai tikties ar uzņēmējiem.

SUB valdei rūp arī Eiropas projektu naudas apguve. Šeit sadarbības plāni saistās ne tikai ar pašvaldību, bet arī ar Salaspils zinātniskajiem institūtiem un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), kuras kanclers Ingars Eriņš bija ieradies uz SUB sapulci. "Salaspilī ir vairāk nekā 20 uzņēmumu, kuru gada apgrozījums pārsniedz miljonu eiro, un daudzi no viņiem būtu gatavi sadarbības projektiem ar RTU," pēc kanclera uzrunas piebilda M. Balodis.

Uzņēmēji atbalsta biedrību

SIA "Baltrotors" valdes priekšsēdētāja Inga Meija stāsta, ka viņas pārstāvētā uzņēmuma apgrozījums pērn bija astoņi miljoni eiro. Viņa uzskata, ka līdzdarboties SUB ir svarīgi kaut vai tādēļ, lai labāk saprastu, kā risināt jautājumus, ja vajadzīgs pašvaldības atbalsts. Saistoša šķietot ideja par vienas pieturas aģentūru.

Salaspilī uzņēmējiem problēmas sagādā elektroenerģijas piegāde, jo gadās strāvas pārrāvumi un kritumi. Viņas uzņēmumā tie rada nopietnas problēmas, jo ražošanā tiek izmantoti programmējamie darbgaldi. Tieši ar kopīgu viedokli uzņēmēji vērsušies pie "Sadales tīklu" pārstāvjiem, un esot cerība, ka situācija uzlabosies.

Arī rūpnīcas "Knauf" direktors Arnis Ivanovs uzskata, ka SUB palīdz risināt tīri praktiskas problēmas. Piemēram, pazīstot citus novada uzņēmējus, ir vieglāk atrast partnerus kopīgu projektu īstenošanai vai iespējamos pakalpojumu sniedzējus. Tāpat nopietnāk nekā atsevišķa uzņēmēja balss skanēs SUB viedoklis, kad tiks apspriests "Rail Baltica" projekts.

Katrs dara savu darbu

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars teic, ka domes un uzņēmēju kontakti neformālā gaisotnē nav jāuzskata par naudas un varas saplūšanu. "Mēs katrs darām savu darbu, un ir tikai normāli rīkoties tā, lai uzņēmēji domē justos gaidīti, jo viņi ir tie, kuri dod darbu pašvaldības iedzīvotājiem.

Arī runājot par ekonomisko izrāvienu, kas tā tiek gaidīts, tieši visiem kopā – pašvaldības darbiniekiem un uzņēmējiem – būtu jāizdomā, kā to panākt. Protams, Salaspilī ir vairāki lieli uzņēmumi, kuriem darīšanas ar pašvaldību ir varbūt vienu reizi piecos gados. Taču lielākā daļa vietējo uzņēmēju tieši ar SUB starpniecību var vienoties ar domi par kopīgu darba kārtību, ja ir zināmas uzņēmēju vēlmes, it īpaši tad, ja ir runa par infrastruktūras objektiem vai ceļiem."

Domes priekšsēdētājs gan uzskata, ka mazliet ačgārna ir sistēma, ka uzņēmumu maksātajiem nodokļiem nav tieša sakara ar pašvaldības budžetu, kā tas ir, piemēram, Vācijā, kur atskaitījumi no nodokļiem nonāk arī pašvaldības rīcībā. "Tāpēc pašlaik pašvaldību ieinteresētība rūpnieciskajā izaugsmē nav gluži viennozīmīga, lai gan tieši ražotāji, nevis ierēdņi, nosaka valsts iekšzemes kopprodukta lielumu," bilda R. Čudars.