Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Organizācijas "Dzīvnieku brīvība" uzņemtajos dokumentētajos materiālos redzami neskaitāmi Dzīvnieku aizsardzības likuma un labturības noteikumu pārkāpumi kopumā piecās zvēraudzētavās visā Latvijā, tostarp arī ZS "Stirnas"," portālam "Ariņķis.lv" pastāstīja "Dzīvnieku brīvības" valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons.

Viņš sacīja, ka "Stirnās" dokumentēti simtiem labturības pārkāpumu dienu pēc Pārtuikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaudes, kurā dienests nekonstatēja nekādas nepilnības.

""Stirnās" tiek turētas trīs lapsas vienā būrī, kas nav atļauts. Un arī paši sprosti neatbilst likumos noteiktajiem izmēriem. Un šādu būru šajā konkrētajā zvēraudzētavā ir simtiem. Tāpat zvēraudzētavā ir daudz savainotu dzīvnieku, kas atstāti bez aprūpes. Redzams, ka audzētavā esošie dzīvnieki ir ar ielaistām kāju un nagu problēmām," klāstīja Andersons, piebilstot, ka šādas problēmas ir tipiskas visai nozarei.

Savukārt ZS "Stirnas " īpašnieks Roberts Šakins pārmetumus par labturības pārkāpumiem zvēraudzētavā kategoriski noraida.

"Pie mums šie te dzīvnieku aizstāvji nav bijuši. Un tajās fotogrāfijās un videomateriālā skatu no mūsu fermas nav," norādīja Šakins. Viņš teic, ka daļa dokumentēto kadru, kas tikuši parādīti sabiedrībai ir no iepriekšējiem gadiem, bet daļa, viņaprāt, esot filmēta Igaunijā.

"Zvēraudzētavā nekā tāda nav. Tā ir ''preses pīle"! Brauciet un skatieties, ja neticat!" sašutumu pauž audzētavas īpašnieks. Viņš portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka tādi būri, kādi atainoti dokumentētos materiālos, audzētavā netiek izmantoti jau 25 gadus, un nekas tāds ar lapsām nenotiekot.

Tomēr Šakins nenoliedz, ka pa kādam slimam dzīvniekam fermā gadoties, un tas esot tikai normāli, ja no kopumā 30 tūkstošiem dzīvnieku kāds saslimst. "Tā taču notiek – gan cilvēki slimo, gan dzīvnieki. Ir jau tā, ka pa nakti kāds ir kritis un tajā konkrētajā brīdī zvērkopis to nav pamanījis. Bet uzreiz nākamajā dienā zvērkopji mirušos dzīvniekus savāc un slimos izolē," stāstīja Šakins.

Tāpat viņš piekrita, ka zvēraudzētavas būri neatbilst Eiropas Savienības regulā noteiktajām prasībām. "Ir mums tā, ka tie būri neatbilst pēc regulas, jo pēc Eiropas likumiem tiem ir jābūt augstākiem. Toties mums viņi ir platāki, lai dzīvniekam būtu vairāk vietas," skaidroja kažokzvēru audzētavas īpašnieks.

Tāpat Ropažu novada zvēraudzētavas īpašnieks uzvēra, ka arī PVD pārbaudēs uz ZS "Stirnas" braucot reizi ceturksnī. PVD inspektori tad apseko audzētavu, pārbauda būrus un barību, kā arī dokumentus. "PVD pie mums brauc regulāri. Arī tagad pirms svētkiem bija un arī šonedēļ šī visa trača dēļ brauks," klāstīja Šakins, piebilstot, ka nekādus pārkāpumus dienests "Stirnās" nav atradis.

Tas, ka zvēraudzētavas "Stirnas" īpašnieks dokumentētos labturības pārkāpumus kategoriski noraida, organizāciju "Dzīvnieku brīvība" neizbrīna. "Protams, viņi izdomā visādas lietas kā attaisnoties, tas ir īpašniekiem izdevīgi. Visa zvēraudzētāju industrija darbojas koordinēti un viņu argumenti jau sen ir pazīstami," ir pārliecināts dzīvnieku aizstāvošās organizācijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka šobrīd situācija zvērkopības nozarē ir tāda, ka audzētājiem slimos dzīvniekus ārstēt nav izdevīgi. "Padomājiet, cik maksā suni vai kaķi aizvest pie vetārsta? Tie ir 20 eiro, un tas pats ir arī ar ūdelēm un lapsām. Zvērkopjiem izdevīgāk ir neārstēt dzīvnieku, jo, pirmkārt, vienas ādas cena tirgū ir 20–30 eiro, un, otrkārt, ja dzīvniekam ir acu problēmas, tas kažokam nekaitē," pauda Andersons.

Tāpat, pēc viņa teiktā, galvenais esot tas, ka likums par dzīvnieku labturības ievērošanu netiek ievērots gadu gadiem, un PVD nekad nav konstatējis nevienu pašu pārkāpumu. Viņš uzskata, ka pašreizējā uzraudzības sistēma, ko būtībā īsteno viena valsts institūcija – PVD, pieviļ un neraisa uzticību.

"Ir sistemātisks uzraudzības trūkums! Par savu ierašanos PVD audzētavas brīdina un, iespējams, ka uz to brīdi viss tiek sakārtots. Tāpat nav izslēdzams, ka arī pašas pārbaudes nav efektīvas un inspektori līdz galam visu tur neapskata, tādejādi piesedzot nelikumības," sacīja Andersons.

Pirmoreiz, publiskojot šokējošus videomateriālus par labturības pārkāpumiem Latvijas zvēraudzētavās, organizācija "Dzīvnieku brīvība" ziņoja 2013. gada ziemā. Savukārt šoreiz liecības par necilvēcīgiem apstākļiem esot fiksētas zvēraudzētavās "Onyx AB", "Velvet Mink", ZS "Stirnas", AS "Grobiņa" un "Lāčplēsis ZF".

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece Rudīte Vārna aģentūrai LETA norādīja, ka videomateriālus par konstatētajiem pārkāpumiem, kuri tika parādīti raidījumā, PVD no "Dzīvnieku brīvības" saņēma tikai vakar, 24.novembrī. Visos līdzīgos gadījumos dienests aicina informēt vispirms par to PVD, lai varētu veikt pārbaudi, jo tikai tā var operatīvi novērst pārkāpumus.

"PVD šogad palielināts plānveida pārbaužu skaits kažokzvēru novietnēs, taču ikdienā bieži vien pārbaužu skaits ir vēl lielāks, jo inspektori operatīvi reaģē uz visām sūdzībām. Visas pārbaudes sūdzību gadījumos, kā arī lielākā daļa plānveida pārbaužu iepriekš nav saskaņotas ar uzņēmumu vadību. Attiecībā uz iespēju, ka pārbaudes varētu veikt dzīvnieku aizsardzības organizācijas, jāatgādina, ka likumdošanā ir noteikts, ka dzīvnieku labturības pārbaudes veic kompetentā institūcija," norādīja PVD pārstāve.