Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pasākuma rīkotāji informēja, ka kongresā pulcējās uzņēmēji no vairāk nekā 20 reģionālajām uzņēmēju biedrībām no visas Latvijas, LR Saeimas deputāti un valdības pārstāvji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība, LR Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Finanšu ministriju vadošie ierēdņi, un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji.

"Bija prieks uzzināt, ka vairākumā pašvaldību, kurās darbojas uzņēmēju biedrības un klubi, sadarbība ar pašvaldībām veidojas uz pozitīvas nots, atrodot aizvien vairāk kopsaucēju praktiskos jautājumos. Uzņēmēji ievirza skolu jauniešus darba dzīvē, gatavo tos uzņēmējdarbībai, palīdzot izvēlieties karjeras virzienu un tālāko izglītību," uzskata biedrības "Mārupes uzņēmēji" valdes priekšsēdētājs Normunds Čiževskis.

"Ne mazāk svarīgi ir dalīties ar pašvaldību savā pieredzē un sniegt ekspertīzi jautājumos, kuros pašvaldībām ir tāda nepieciešama, tā uzlabojot pašvaldības lēmumu kvalitāti un attiecīgi dzīvi savā novadā. Daudz iespēju sadarbībai ir uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidē, kur lielu lomu spēlē valsts nodokļu politika. Piemēram, daļu no ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa varētu novirzīt infrastruktūras attīstīšanai tajās pašvaldībās, kurās konkrētie uzņēmumi darbojas, tādā veidā tieši ieinteresējot pašvaldības vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmē."

Kā pozitīvu piemēru sadarbībai starp uzņēmējiem un pašvaldību Līvānu novada uzņēmēju biedrības valdes locekle Zane Gaiduka minēja pašvaldības atsaucību izveidot sabiedriskā transporta maršrutu uz pilsētas saimniecisko zonu, tā palīdzot iedzīvotājiem nokļūt savās darbavietās. Savukārt Ogres novada uzņēmēju biedrības pārstāvis Māris Legzdiņš atzīmēja labo sadarbību ar Ogres novada pašvaldību, roku rokā strādājot pie novada zīmola izveides stratēģijas.

Tomēr sadarbībā vēl ir iespējami ievērojami uzlabojumi. Rīgas uzņēmēju biedrības prezidente Edīte Alksne norādīja, ka sadarbībā pietrūkst caurspīdīguma un atklātības, trūkst iespējas piedalīties pilsētas saimnieciskās dzīves organizēšanā, kā arī noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar pašvaldību diemžēl pietrūkst praktiskās realizācijas. Savukārt LPS Uzņēmējdarbības padomniece Andra Feldmane aicināja izveidot uzņēmēju darba grupu, kas izstrādātu konkrētu rīcības plānu galveno reģionālo uzņēmēju biedrību problēmjautājumu risināšanā.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš apkopoja virzienus, kam jau tuvākajā nākotnē būtu jādominē uzņēmēju un pašvaldības attiecībās. Pirmkārt, pašvaldībām jāmaina sava domāšana un attieksme pret uzņēmējiem un jāizturas pret tiem kā pret klientiem, piedāvājot augsta līmeņa apkalpošanu un servisu. Otrkārt, pašvaldībām ir jārada iespējas sniegt pakalpojumus uzņēmējiem elektroniskā vidē, tā ietaupot gan uzņēmēju, gan pašvaldības laiku un naudu, kā arī neatlikt atbilžu sniegšanu uz uzņēmēju pieprasījumiem likumā noteiktajos termiņos, bet rast iespēju sniegt tās uzreiz.

Treškārt, pašvaldībām būtu jāizstrādā jauni pakalpojumi biznesa vajadzībām, kā arī iespēju robežās jāsniedz atbalsts infrastruktūras izbūvē, nodokļu un nodevu atlaižu piemērošanā, kā arī citos veidos jāatbalsta uzņēmējdarbības attīstība savās teritorijās. Vienlaikus valsts līmenī ir nepieciešams ar nodokļu politikas instrumentiem radīt pašvaldībām lielāku motivāciju veicināt uzņēmējdarbības attīstību un piesaistīt uzņēmējus savām pilsētām un novadiem.

Kongresa filozofiskais secinājums, ko izteica Latgales uzņēmējdarbības centra pārstāve Ludzā Tatjana Juškāne, ir, ka "visi uzņēmumi ir radušies no sapņiem, ko izlolojuši uzņēmēji"; attiecīgi arī uzņēmēju nodokļu maksājumi un pašvaldību ieņēmumi ir sapņos izauklēti, tāpēc tos nevajag sagraut, bet gan kopīgi īstenot.

Kongresa delegāti vienojās par nepieciešamību attīstīt uzņēmēju, pašvaldības un valsts pārstāvju diskusiju forumu, pēc gada organizēt nākamo kongresu un starplaikā izveidot darba grupu, kas izstrādās priekšlikumus kongresā definēto izaicinājumu risināšanai.