Kā pastāstīja "Lauku Ceļotāja" prezidente Asnāte Ziemele, 53% no 180 aptaujātajiem lauku tūrisma pārstāvjiem apgalvo, ka šogad viesu skaits ir audzis. Trešdaļai viesu māju, mājražotāju un citu apmeklētāju skaits šogad palielinājies par desmit procentpunktiem. Katrs piektais aptaujātais atzinis, ka tas audzis par 25 procentpunktiem, bet seši procenti uzņēmēju norāda, ka šogad tūristu skaits palielinājies uz pusi.
Atpūtu laukos šogad veicinājuši siltā vasara. Taču vairumā gadījumu uz lauku tūrismu nekādu iespaidu nav atstājuši notikumi Ukrainā un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, jo ārzemnieki, kas apmeklē Rīgu, parasti ārpus galvaspilsētas neizbrauc.
Latvijas lauku tūrismā lielāko ārzemju klientu daļu ‒ 23% no visiem apmeklējumiem ‒ sastāda tūristi no Krievijas. Latvijas lauki ir pieprasīta vieta Krievijas bērnu nometnēm un klases ekskursijām. Viņiem seko vācieši, kuru skaitam pēc krīzes gadu krituma ir tendence pieaugt. Trešie ir lietuvieši, kuriem seko Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Baltkrievijas, Beļģijas un citu valstu pārstāvji.
Runājot par Latvijas lauku tūrisma piedāvājuma izmatotājiem, piemēram, Pierīgas viesu mājas "Brūveri" īpašnieks Uldis Dvinskis atgādināja, ka, atlabstot ekonomikai, arvien vairāk uzņēmumu atkal sākuši rīkot izklaides pasākumus ārpus pilsētām, turklāt pieaug arī pasākumu dalībnieku skaits. Populāras ir kļuvušas arī uzņēmumu rīkotās "prāta vētras" lauku viesu namos. Citi asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka nelielas saimniecības atpūtai laukos parasti izvēlas ģimene ar bērniem, bet ārzemju latvieši atgriežas dzimtenē, lai nosvinētu kāzas.
No tirgus un piedāvājuma viedokļa Pierīga ir viegli pārdodama, A. Ziemele sacīja portālam Apriņķis.lv. Piemēram, ēšanas jeb gastronomiskais tūrisms šeit bieži balstās uz apmeklētājiem no Rīgas, ieskaitot ārzemniekus, kuri ar autobusiem izbrauc ārpus galvaspilsētas. "Šajā ziņā Rīgas tuvums ir priekšrocība, jo vienas dienas tūristi daudz tālāk par 50 kilometriem no pilsētas parasti nebrauc. Tāpēc man ieteikums Pierīgas ražotājiem ir neaprobežoties tikai ar savas produkcijas ražošanu, bet arī būt gataviem uzņemt ceļotājus. Turklāt jau tagad daudzi Pierīgas uzņēmēji ir asociācijas "Lauku ceļotājs" biedri," teica A. Ziemele.
Par pasaulē tik populārajām gastronomijas tūrēm ir veiktas aptaujas, kurās par īstu latviešu ēdienu tiek uzskatīti pelēkie zirņi ar speķi. Taču patiesībā no apmēram 30 ēdieniem, ko lauku apceļotāji vēlas nobaudīt, ir mājās cepta maize, kūpinātas zivis, siers un žāvēta gaļa. Pavārs Ēriks Dreibants atzina, ka visprecīzāk šādu ēdienkarti raksturo ēdieni, kas tapuši no lauka, meža un jūras nākušiem produktiem.
Nav problēmu, ja nelielie mājražotāji, kas uzņem viesus, savu produkciju pārdod uz vietas gala patērētājam, bet rastos sarežģījumi, ja, piemēram, sieru vai gaļas izstrādājumus, kuri nav izgājuši preces atzīšanas procesu, viņi vēlētos piegādāt kādam veikalam vai kafejnīcai tālākai realizācijai. To aizliedz Eiropas regulas.
Taču Eiropa paredz izņēmumus, kad viens mazumtirgotājs drīkst piegādāt savu produkciju citam mazumtirgotājam arī bez preces atzīšanas procesa. Tāpēc pašlaik tiek domāts, kā atrisināt problēmu, lai mājražotāji daļu savas produkcijas varētu pārdot arī tiem, kas to pārdotu tālāk. Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Ugare sacīja, ka pašlaik tiek strādāts pie projekta, kas paredz, ka tie varētu būt pat 35 procenti no mājražotāju produkcijas. Skaidrība, vai tā būs, no Eiropas sagaidāma ne ilgāk kā pusgada laikā.
Asociācija "Lauku ceļotājs" patlaban apvieno aptuveni 350 biedru. Jau vairākus gadus asociācija ir atvērta ne tikai naktsmītnēm un ar to saistītiem biznesiem, bet jebkuram lauku uzņēmējam, kurš nodarbojas ar tūrismu laukos un uzņem apmeklētājus, tostarp ražotājiem, amatniekiem un citiem.
