Uz tirgu ar nišas produktu
Ģimenes uzņēmums "Linda Griin" Latvijā pazīstams ar klasiskajām, kā arī upeņu, dzērveņu un topinambūru ziediņu "kombināciju" tējām, medus produkciju un uztura bagātinātājiem. To visu var iegādāties, piemēram, lielveikala "Rimi" vietējo ražotāju preču veikaliņā "Klēts", kā arī citos bioloģiskās produkcijas veikaliņos.
Tējas, medus un arī uztura bagātinātāji ir ekoloģiski tīra un kvalitatīva produkcija, kas spēs apmierināt arī ļoti prasīgu pircēju vajadzības. "Linda Griin" savu produkciju piedāvā arī restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām.
"Mēs esam veikalos, kuros mums ir interese būt. Tējās un pārējos produktos izmantojam tikai Latvijā augušas izejvielas, lai gan piegādātāji piedāvā no ārvalstīm tādas pašas par zemākām izmaksām. Tādējādi, cik spējam, cenšamies atbalstīt vietējos audzētājus, zemniekus un biškopjus," stāsta A. Briķis. "Trīs gadus, kopš pastāvam, esam attīstījušies bez kredītiem. Vai mēs varam palielināt saražoto daudzumu? Varam. Tomēr produkcijas daudzumu kāpināsim tikai tad, ja tas tiks iepriekš klientu plānots gan kvantitatīvi, gan finansiāli. Ja tas viss būs, savu reālo iespēju robežās nodrošināsim nepieciešamo preču daudzumu ne tikai vietējam tirgum, bet arī ārējiem."
Runājot par priekšapmaksu, kas ir viens no sadarbības priekšnoteikumiem, uzņēmējs norāda, ka tā darījumos kalpo kā zināms siets: "Ar jebkuru jaunu klientu sākumā jāstrādā uz priekšapmaksas nosacījumiem. Mēs par jebkuru iegādāto izejvielu vai taru maksājam uzreiz, jo uzskatām, ka tā nav mūsu nauda, un tādu pašu nostāju vēlamies, uzsākot sadarbību ar jauniem klientiem. Pēc tam ar laiku katrs klients parāda, uz ko ir spējīgs. Centīgākajiem ar laiku tiek piedāvāti pēcapmaksas nosacījumi, bezmaksas plaukti un citi bonusi. Neaizmirsīsim, ka ekonomikas galvenais virzītājs ir tieši naudas aprite."
Ka radās preču zīme "Linda Griin"
Sākotnēji jeb, kā uzņēmēji paši saka, "labajos laikos", Andris un Sanita Briķi ‒ pēc izglītības arhitekts, bet jau ar pieredzi uzņēmējdarbībā, un psiholoģe – iegādājās zemi Birzgales pagastā pie Lindes muižas. "Mums bija doma par atpūtas biznesa veidošanu. Kā jau daudziem, ap 2005. gadu viss šķita ļoti zeltaini un skaisti. Tapa projekts "Villa Linda". Bet tad jau pamazām gan pasaulē, gan pašu mājās viss sāka "aprauties"."
No Birzgales projektiem uz Ķekavu, kur Briķu ģimene nodarbojas ar tēju, medus suvenīriem un uztura bagātinātāju ražošanu, pārceļojis preču zīmes nosaukums "Linda Griin". Taču līdztekus Andrim pieder arī citi uzņēmumi, tostarp SIA "B konsults", kas galvenokārt nodarbojas ar iepakojuma dizaina izstrādāšanu dažādiem Latvijas pārtikas ražotājiem. Viņš stāsta, ka šā uzņēmuma izstrādātie preču iepakojuma dizaini pārstāvēti jebkurā Latvijas veikalā dažādos pārtikas veidu segmentos.
2010. gadā Andris nejauši iepazinies ar cilvēkiem, kuri pasūtīja nosaukuma ideju un grafiskā dizaina izstrādi preču zīmei, kas pēc tam jau tika plašākai publikai prezentēta kā "Topinambo". Šīs preču zīmes īpašniekiem bija ideja strādāt ar topinambūru ‒ tirgot šo dārzeni gan svaigā veidā, gan izmantot tējas gatavošanai un tamlīdzīgi.
"Pamazām mūsu sadarbība kļuva ciešāka, bet tad kļuva skaidrs, ka septiņu topinambūru tēju sortimentam un topinambūru pulverim Latvijas tirgus ir par šauru. Bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. Tāpēc nākamais loģiskais solis bija paplašināt sortimentu, pievienojot dažādu tēju veidus, medus, linsēklu, kaņepju sēklu un citu produkciju," atceras uzņēmējs. "Šis paplašinātais sortiments vairs nesasaucās ar "Topinambo" sākotnējo ideju tikai par topinambūra izmantošanu visas produkcijas ražošanā un tirdzniecībā, kā rezultātā radās jauna preču zīme – "Linda Griin". "
Dzīve visu salika savās vietās
"Mūsu cilvēkiem vēl arvien ir padomju laika bagāža, kas izpaužas kā neprasme domāt stratēģiski," teic Andris un piebilst, ka viņa gadījumā dzīve visu nolikusi savās vietās. "90. gadu pašā sākumā es beidzu arhitektus tolaik vēl Rīgas Politehniskajā institūtā. Un ko tad lai dara, ja ir izstrādāti četri projekti, bet pasūtītājs par tiem nesamaksā ne graša?
Tad nejauši iepazinos ar vietējiem kečupu ražotājiem "Vītols". Viņi pasūtīja noliktavas projekta izstrādi, taču vienlaikus radās iespēja sākt strādāt pie kečupa iepakojuma dizaina izstrādes ‒ bez īpašām priekšzināšanām par industriālā iepakojuma dizaina tapšanu. Es vienkārši sapratu, ka kečupa iepakojums var izskatīties daudz labāk. Pamazām manā pārziņā pārgāja ne tikai iepakojuma dizains, bet arī pārdošana. Jau aptuveni pēc gada nolēmu dibināt pats savu pirmo uzņēmumu – pārtikas preču vairumtirdzniecības struktūru.
Tolaik nejauši uzzinājām arī par "Spilvu" un sākām sadarboties ar šo ražotāju kā pārtikas preču vairumtirgotājs. Pēc pusgada sadarbības tika piedāvāta iespēja sākt strādāt "Spilvas" komandā..."
Svarīgi neapstāties pie vienas idejas
"Tagad, kad esam spējuši sevi pieteikt pārtikas nišā, ir vēlme neapstāties ar sasniegto un attīstīties tālāk, iespējams, nodibinot atsevišķu arhitektu biroju. Līdztekus visam pārējam apsaimniekojam arī daudzdzīvokļu namus, un ir idejas par jaunām nepārtikas ražošanas jomām," tupina uzņēmējs.
"Sākumā, kad mums bija viens uzņēmums, bija vieglāk, bet paredzami. Šobrīd, kad mums jau ir četri dažādu nozaru uzņēmumi, rodas jaunas un jaunas idejas un iespējas."