Speciālisti zina stāstīt, ka tas var būt pat bīstami. Tāpēc šeit ir darbs izciliem un sertificētiem buļļiem, ko plašā klāstā piedāvā ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas.
Katra nākamā paaudze labāka par iepriekšējo
Latvijā ir tikai trīs stacijas, kas piedāvā kvalitatīvus mākslīgās apaugļošanas pakalpojumus, un viena no tām atrodas tepat Pierīgā – akciju sabiedrība "Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija". Tās valdes priekšsēdētājs Nils Ivars Feodorovs stāsta, ka šobrīd uzņēmumā ir 15 buļļu, bet kopumā aptuveni 150 veidu vaislinieku bioprodukta.
Uzņēmuma pārstāvju leksikā lietotais termins "bioprodukts" vienkāršākā valodā nozīmē – sperma. N. I. Feodorovs stāsta, ka buļļu skaits ik palaikam mainās. "Kad buļļi ir saražojuši nepieciešamo daudzumu, viņus pārdodam," paskaidro valdes priekšsēdētājs.
Ražošanas un realizācijas daļas vadītāja Sarmīte Arcimoviča atklāj, ka viens bullis savu "darbu" var sākt gada vecumā. S. Arcimoviča stāsta, ka uzņēmums necenšas piedāvāt ģenētiku, kas ir vecāka par 10 gadiem, jo katra nākamā paaudze esot labāka. "Ciltsdarbu mērķis un uzdevums ir palīdzēt zemniekam nākamo paaudzi iegūt labāku par iepriekšējo, tāpēc ir svarīgi izmantot jauno ģenētiku. Citiem vārdiem, katrai meitai ir jābūt labākai par savu mammu," atklāj N. I. Feodorovs.
No viena pienīgāka, no cita gaļīgāka
Lai gan visi buļļi, kuru izmanto bioprodukta ražošanā, ir īpaši kvalitatīvi un augstvērtīgi, katrs dod atšķirīgu rezultātu. "Ar izmeklētu buļļu palīdzību prognozējam potenciālo kvalitātes kāpumu ganāmpulkā. Ir buļļi, kas dod lielāku izslaukuma kāpinājumu, ir tādi, kas veido skaistāku eksterjeru. Kājas, nagi, tesmenis – tam visam ir nozīme. Kvalitātes īpašības nosaka, redzot, kādas ir apsēkloto govju meitas – kas salīdzinājumā ar mammu ir uzlabojies," skaidro N. I. Feodorovs.
S. Arcimoviča stāsta, ka zemnieki parasti grib lielu pienu un skaistu govi. Bieži tiek ņemts vērā tāds kvalitātes rādītājs kā skaistas kājas, jo tas nozīmē garāku dzīvi un spēju labāk pārvietoties. "Lai govs ražīgi dotu pienu, ir jābūt pareizi veidotām ārējām pazīmēm. Lai nestu šo lielo masu, svarīgi, kādas ir kājas. Ja to forma būs kā slēpes vai zobeni, uz ilgmūžīgu nav ko cerēt," paskaidro S. Arcimoviča. Viņa stāsta, ka piedāvājumā ir vairāk piena, mazāk gaļas kvalitātes uzlabojoši buļļi, bet kopumā bioprodukta piedāvājums mainās apmēram četras reizes gadā.
Valdes priekšsēdētājs stāsta, ka bullim, kuru izvēlas turēt stacijā, ir jānāk no buļļu māšu ģimenes. "Tas, ja kādā saimniecībā ir augstražīga govs un izcila pēc saviem rādītājiem, vēl nenozīmē, ka viņa būs laba māte. Viena paaudze nenozīmē neko. Buļļu māte ir dzīvnieks, no kura izvēloties pēcnācēju, mēs zinām visus ražības rādītājus piecās paaudzēs. Tikai tad ir garantija, ka iedzimtība būs stabila," skaidro N. I. Feodorovs.
Viss pēc grafika
Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijā nonākušie buļļi ēd noteiktu barību pēc stingras ēdienkartes. Lai saglabātu veselību, nekas netiek mainīts. Vairākas reizes gadā veic analīzes, lai pārliecinātos, ka buļļa produkts joprojām ir kvalitatīvs. "Svarīga ir buļļu labturība. Pastaigas un saules peldes, ikdienas sukāšana un tīrīšana, silta duša pirms "darba". Tāpat kā govij ir svarīga piena kvalitāte, tāpat bullim spermas kvalitāte. Un tādu var iegūt tikai no labi barota un aprūpēta dzīvnieka," pastāsta S. Arcimoviča.
Pēc tam, kad bullis "atdevis savu produktu", spermai tiek noteikta mēnesi ilga karantīna. "Nevaram šodien saražot un rīt pārdot," paskaidro S. Arcimoviča. Vidēji jauns bullis divu nedēļu laikā trīs reizes varētu nodot savu bioproduktu, bet salīdzinoši mazajā Latvijas tirgū pēc tā nav nepieciešamības, tāpēc nestrādājam pilnas jaudas režīmā, saka ražošanas un realizācijas daļas vadītāja.
Sasaldēts beztermiņa produkts
Uzņēmuma pārstāvji stāsta, ka spermai nav derīguma termiņa. "Tā tiek uzglabāta šķidrajā slāpeklī, mīnus 196 grādu temperatūrā. 50 gadu ilgas uzņēmuma vēstures laikā nekas slikts ar to vēl nav noticis. Bioprodukta bagāža mums tiek uzkrāta jau kopš pašiem pirmsākumiem," atklāj S. Arcimoviča.
Ciltslietu stacijā tiek glabāts genofonds, kas netiks pārdots ne šodien, ne rīt, saka N. I. Feodorovs. "Tā ir vēsture. Mēs gribam paglabāt vecos paraugus, jo varbūt pēc 20 vai 50 gadiem kāds vēlēsies radīt jaunu šķirni vai bioproduktu izmantot zinātniskos nolūkos. Tad mums būs, ko iedot," pastāsta valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmuma speciālisti skaidro, ka dabīga lecināšana ganāmpulkos nav atbalstāma, jo ir bīstama. "Bullis pēc dabas ir agresīvs, tāpēc var notikt nelaimes gadījumi. Viņu nav droši turēt ganāmpulkā, jo savas lielās masas dēļ viņš var nodarīt traumu, pat neko ļaunu nedomādams. Saimnieks varbūt saka, ka viņam lētāk ir uzturēt bullīti, bet tādā gadījumā visi pēcnācēji būs pēc vienas līdzības," stāsta N. I. Feodorovs.
Viņš uzsver, ka mākslīgās apsēklošanas lielākais ieguvums ir tas, ka ar dažādu ģenētiku ganāmpulku var attīstīt un uzlabot. "Bet, ja ganāmpulkam nopirks vienu bulli, viņš aplēks visas govis un var gadīties arī tuvradnieciskā krustošanās," piebilst N. I. Feodorovs.
Līdz 100 000 devu gadā
S. Arcimoviča stāsta, ka spermas kvalitāti vērtē pēc tā, cik procentuāli dzīvu spermīnu ir sasaldētajā produktā. To nosaka ar speciālu iekārtu palīdzību. Siguldā spermas cena ir sākot no Ls 3,50 līdz Ls 20. Lētākās gaļas šķirnes maksā Ls 3,50, bet piena – Ls 3,70. Lai kļūtu grūsna viena govs, nepieciešamas vidēji 1,8 devas spermas. Uzņēmums gadā pārdod 90 000 līdz pat 100 000 devu.
S. Arcimoviča norāda, ka uzņēmumam daudz vienkāršāk būtu Latvijā tikai ievest jau saražotu spermu. "Protams, vieglāk būtu tikai iepirkt – nebūtu jāgādā siens, jātērē elektrība, jādomā, kur mēslus likt, jāalgo buļļu kopēji, veterinārārsts, jāpērk barība. Tās tomēr ir lielas izmaksas. Tomēr – tiklīdz mums pašiem nebūtu savas ražošanas, piegādātāji varētu noteikt cenu," spriež ražošanas un realizācijas daļas vadītāja.
Otrs aspekts, ko uzsver valdes priekšsēdētājs, ir vietējo iedzīvotāju nodrošināšana ar darbavietām. "Mēs visi kādā brīdī esam patrioti un, arī mazpilsētā dzīvojot, tomēr lepojamies, ka varam nodrošināt 38 vietējos ar darbu," saka N. I. Feodorovs.
Ražošanas un realizācijas daļas vadītāja S. Arcimoviča skaidro, ka buļļu sperma šķidrajā slāpeklī, mīnus 196 grādu temperatūrā var glabāties pat 50 gadus.
Nils Ivars Feodorovs