Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Laiks stādīt
Bražūnu ģimenes dārzniecībā "Neslinko" tomātus audzē jau 35 gadus, un viņu sēklu kolekcijā ir vairāk nekā 300 šķirņu. "No tām ar atlasi katru gadu audzējam aptuveni 120 šķirņu, sākot ar agrajiem un beidzot ar vēlajiem – ziemas – tomātiem, kas ir uzglabājami līdz pat februārim," stāstījumu sāk E. Bražūne. "Mūsu dārzniecībā patlaban var nopirkt stādus, tālāk gan tie jāaudzē pašiem. Piedāvājam ne tikai sarkanus, bet arī oranžus, dzeltenus, rozīgus, kā arī plašu klāstu raibo un svītraino tomātu. Katras krāsas tomāti garšo citādi, jo atšķiras to sastāvs. Oranžajos ir vairāk karotīna. Dzeltenie un baltie tomāti nav alerģiski – tos droši var ēst cilvēki, kuriem no sarkanajiem vai citas krāsas tomātiem ir alerģiskas reakcijas.

Iesaku izvēlēties tādus tomātus, kas garšo, jo visi stādi, ko pie mums var nopirkt, ir amatieru šķirnes. To audzēšanai profesionāla pieeja nav vajadzīga. Tomāti izaugs katram, kurš tos iestādīs un ievēros pašus elementārākos noteikumus: siltumnīcas šķirnēm vajag, lai tām virs galvas ir jumts – plēves, stikla vai polikarbonāta segums; tomātiem ir vajadzīga vēdināšana; dabīgā augsnē audzēti un ar dabīgām barības vielām pabaroti tomāti būs garšīgāki un aromātiskāki."

Gadu desmitos pārbaudītas šķirnes
"Pirmos parasti gribas agrākos tomātus," atzīst saimniece. "Aptuveni desmit gadu laikā ir izkristalizējusies šķirne 'Sīriuss', kas patiešām ir agra un ātraudzīga. Es droši varu teikt: ja tagad iestādīsiet stādu ar pumpuru, Jāņos jau ēdīsiet savus tomātus.

Protams, pēc tam gribas nākamos. Pusagro tomātu klāsts ir daudz plašāks. 'Delišes' ir ļoti populāra sarkano tomātu šķirne – tai ir lieli, miltaini, gaļīgi tomāti, kam pirmajos augļos sēklu vispār nav. Tos viegli var sagriezt šķēlēs, likt uz sviestmaizes un ēdot nebaidīties, ka sula tecēs līdz elkoņiem. Pēdējos gadus ļoti iecienīta šķirne ir 'Aveņu medus'. Tai ir lieli tomāti aveņu krāsā, arī tos var labi sagriezt, tie nesulo un netek.

No nedaudz vēlākiem tomātiem brīnišķīga ir mūsu pašu šķirne 'Vidzemes karalis', kas sāk ražot vasarā un turpina līdz pat vēlam rudenim, teju vai līdz salnām.
No oranžajiem tomātiem lieliski ir 'Saules dāvana'. Tiem ir skaista, koši oranža krāsa. Tomāti ir gaļīgi, labi sagriežami šķēlītēs, ko var likt gan uz maizītēm, gan tomātu platēs uz viesību galda.

Pēdējā laikā ir pieprasījums arī pēc sulīgiem tomātiem. Latvieši labprāt gatavo tomātus ar krējumu, un, ja liek sulīgus tomātus, tiem mazliet atsulojoties, veidojas garšīga mērcīte. No sulīgajiem tomātiem laba ir mūsu senā šķirne 'Rīgas Lielais' ar maigu garšu. 'Kondīne' ir sulīga ar mazliet asāku un ieskābenu garšu.

Jau vairāk nekā 30 gadu mūsu kolekcijā ir šķirne 'Kurato', kas radusies Holandē. To kā hibrīdu mums atveda jūrnieki. No tā izdevās izveidot šķirni, kas ir stabila jau vismaz 20 gadus. Tās augļi ir standarta lieluma, proti, aptuveni 100 gramu smagi, ķekarā ir 7–8 tomāti, visi augļi – gan uz apakšējiem, gan augšējiem ķekariem – ir vienādi lieli. Šī šķirne ir ar ļoti garu ražošanas periodu, un, ja rudenī novāc visus augļus, arī pusgatavie un pat zaļie nogatavojas telpās. Tas krietni paildzina šo tomātu izmantošanas laiku.

Ziemas tomātus var audzēt tikai zem seguma. Nav tā, ka no tiem ziemā var ievākt ražu, bet šie tomāti ir ilgi uzglabājami. Šķirnes 'Rudens velte' augļi labi stāv līdz janvārim.

Ļoti sena šķirne ir 'Žirafe', kas būs ēdama arī februārī. Optimālā temperatūra ziemas tomātu uzglabāšanai ir +16 Cº. Tomātus nogriež ar visu ķekaru un liek kastītēs, noguldot tā, ka ķekars ir apakšā un augļi guļ tam virsū. Ķekarus liek vienā kārtā, raugoties, lai tomāti ir atstatu cits no cita. Mēs izmantojam koka kastes ar paaugstinātiem stūrīšiem un liekam tās citu virs citas grēdās. Ziemas tomātus var uzglabāt gan gaišā, gan tumšā telpā. Protams, tie šad tad ir jāpārskata, jo kāds tomāts var sākt bojāties."

Augsnes sagatavošana
"Šķirnes tomāti labi jūtas dabīgā augsnē, kas bagātināta ar kūtsmēsliem," paskaidro E. Bražūne. "Kūtsmēslus liek aptuveni 12 kg uz kvadrātmetru, ja var atļauties. Tos iestrādā augsnē katru otro gadu, jo vienā gadā mikroorganismi kūtsmēslus nevar pārstrādāt augiem uzņemamā formā. Tā kā kūtsmēsli ir nabadzīgi ar kāliju, pavasarī pirms stādīšanas tomātiem sagatavotajās dobēs kaisa kālija magnēziju, kas ir dabīgs minerāls. Liek aptuveni 120–150 g/m².

Tomāti ir jāpiebaro arī vasarā. Ļoti laba ir nātru virca, kas lieliski stimulē augu imūnsistēmu. Pirmo porciju var sagatavot no jaunajām nātrēm un ap Jāņiem tomātus palaistīt pirmo reizi. Būtu ideāli, ja nākamo reizi tomātus ar nātru vircu varētu pabarot pēc 10–12 dienām – ap jūlija sākumu. Ja nav iespējas tikt pie liela daudzuma nātru, mucās var raudzēt kūtsmēslus un pievienot laistāmajam ūdenim.

Vēl vieglāk izmantojams ir slieku humuss, ko var iegādāties dārzkopības preču stendos un veiklos. To var iekaisīt bedrītēs pirms tomātu stādīšanas un iestrādāt augsnē (apmēram 25 cm² lielā laukumā katram stādam). Humuss pamazām šķīdīs un atdos augam barības vielas. Šo pašu slieku humusu var šķīdināt ūdenī, ievērojot proporcijas, kas norādītas uz etiķetes, un ar šo izvilkumu laistīt stādus. Devas pārsniegt nevajag. Ūdenī humuss jau ir izšķīdis augiem uzņemamā formā, un tie viegli to asimilē."

Balkona un istabas tomāti
"Cilvēki, kuriem nav dārziņa, bet ir balkons vai terase, var iegādāties tomātu šķirnes, ko audzē podos," stāsta pieredzējusī dārzkope. "Balkoniem domātie nokarenie tomāti ir gan sarkanā, gan dzeltenā un rozīgā krāsā. Tie ir vai nu jākarina, vai jāliek uz paaugstinājuma, lai to zari var nokarāties uz leju. Šie tomāti nav jābalsta. Tos stāda podos ar tilpumu no 7–10 litriem, atkarībā no tomātu lieluma.

Mazie istabas tomātiņi 'Sprīdīši' ir vienīgā šķirne, ko visu to mūžu var audzēt istabā, kurā var atvērt logu. Šī ir iecienīta kultūra ar aptuveni 50 cm augstu krūmu, ar sarkaniem vai dzelteniem auglīšiem. Istabas tomāti jāstāda podā ar 4–5 litru tilpumu.

Piparmētras un garšaugi
"Jau vairākus gadus mēs piedāvājam dažādus tējas augus," savukārt stāsta E. Bražūnes meita Saiva. "Piedāvājam deviņu šķirņu piparmētras. Šokolādes piparmētra ir ar rūgtās šokolādes pēcgaršu, zemeņu – ar meža zemeņu aromātu, ābolu – ar izteiktu zaļo ābolu garšu, japāņu – domāta ledus tējai ar citronu un "Mohito". Var sažāvēt un pievienot karstvīnam.

No garšaugiem pie mums var iegādāties parasto un citronu timiānu ar izteiktu citronu garšu, kas lieliski noder marinādēm, kā arī rozmarīnu, salviju, estragonu, pētersīļus, sakņu un kātu seleriju.

Piparmētras un garšaugus var audzēt gan dārzā, gan uz balkona podos ar vismaz 3 litru tilpumu. Augsni sagatavo līdzīgi kā tomātiem."

Neparastāku augu stādi
"Jokojot sakām, ka vīrieti var padarīt par dārznieku, uzdāvinot viņam melotriju stādiņus," iesaka pieredzējusī dārzkope un uzņēmēja. "Melotrijas ir ekskluzīvi, aptuveni 3 cm gari gurķīši, kas garšo kā ieskābēti. Ar tiem var noaudzēt lapenes sienu, jo melotrijas veido blīvu segumu, pilnu ar maziem gurķīšiem, kas izskatās kā aizkars. Tos var audzēt grila tuvumā, kur uz oglēm cep gaļu, jo tad pa rokai būs arī uzkodas.

Vērtīgs augs ir asie pipari, kas lieliski noder gan pie sātīgas maltītes, gan ziemā palīdz pret visu veidu infekcijām. Piedāvājam desmit šķirņu asos piparus – sākot ar maigākiem un beidzot ar ugunīgi dedzinošo 'Habanero', kam ir pati augstākā jeb 10. asuma pakāpe. Asie pipari, kam ir zvaniņu, zīmulīšu vai bultiņu forma, ir arī ļoti dekoratīvi.

Maz pazīstams, bet ļoti vērtīgs augs ir sarkandzīslu skābene, kas atgādina biešu lapiņas. Atšķirībā no parastās skābenes, to var lietot visu vasaru. Tā satur daudz dzelzs," saka Elga un piebilst, ka visus šos stādus var iegādāties dārzniecībā "Neslinko" Baložos un no 1. maija arī tirdzniecības stendā Rīgas Centrāltirgū.