«Kādreiz man trīs reizes dienā bija jāvada ekskursijas. Brauca tūristu un žurnālistu grupas no visas Padomju Savienības, jo visi gribēja savām acīm redzēt «paraugfermu», teic piena ražošanas uzņēmums SIA «Eimuri» īpašnieks Gunārs Ziemelis. «Tagad 2300 slaucamu govju vietā palikušas 120. Vairs es šeit viesus negaidu. Te nav, ko redzēt.»
Drūmais padomju laika piemineklis ir acīmredzams pierādījums lauksaimniecības procesiem Latvijā. «Mums vienkārši nav resursu, lai to visu savestu kārtībā, bet no malas izskatās, ka cilvēki vienkārši nemāk strādāt un ir slinki,» saka G. Ziemelis.
Fermas īpašnieks darbu Ādažos sācis jau tūlīt pēc augstskolas beigšanas, 1977. gadā. «Tajā laikā šeit, Pierīgā, tā bija liela, kolektīvā saimniecība ar vairāk nekā 2300 slaucamām govīm un 80 jaunlopiem. Tāpat šeit agrāk bija arī laistāmās lauksaimnieciskās platības, bet pēc privatizācijas tās sadalītas īpašniekiem. Tā rezultātā šī sistēma vairs nedarbojas – mainās īpašnieki un līdz ar to arī viņu prasības,» skaidro G. Ziemelis.
Ar privatizāciju gājis diezgan grūti, jo objekts bija jāatpērk no akciju sabiedrības. «Bija jau izveidojusies pilna saimniecības sistēma, sākot ar ražošanu, beidzot ar pārstrādi, bet privatizācijas rezultātā palika tikai dažas ražotnes. Šis objekts ir vienīgais, kas atlicis no vairāk nekā 20 kolektīvās saimniecības fermām,» stāsta uzņēmuma īpašnieks.
G. Ziemelis bijis viens no saimniecības galvenajiem lopkopības speciālistiem, tāpēc ar bariņu domubiedru nolēmuši fermu privatizēt. «Tomēr es nevaru uzskatīt, ka tas mums ir veiksmīgi izdevies.»
Kopš 1995. gada G. Ziemelis un viņa partneri bankās ņēmuši kredītus un ražošanā ieguldījuši apmēram 200 000 latu. «Taču ar to nav pietiekami. Šomēnes man beidzas kredītsaistības, un ir jautājums – ko darīt tālāk? Līdzfinansējuma trūkuma dēļ nav iespējas attīstīties. Banka vairs nedod kredītus, jo nav nekā tik liela un vērtīga, ko ieķīlāt,» skaidro G. Ziemelis. Līdzekļu trūkuma dēļ nav bijusi iespēja izmainīt lopu turēšanas tehnoloģiju un veikt mītņu rekonstrukciju.
«Šobrīd mums pieder tikai tā zeme, kas ir zem ēkas,» paskaidro īpašnieks. Pārējie 184 hektāri tiek īrēti no 18 īpašniekiem. Līdz šim nomas maksa bijusi 30–35 lati par hektāru gadā, taču «zemes īpašnieku prasības ar katru gadu aug, bet pašam nopirkt šeit zemi piena lopkopībai nav iespējams. Cena par kvadrātmetru zemes sasniedz apmēram piecus latus, bet piena cena pašlaik bez pievienotās vērtības nodokļa ir 21 santīms litrā» – tā G. Ziemelis.