Tomātu audzēšana nav vienīgā atkritumu poligona SIA "Getliņi Eko" nozare, Getliņos audzē arī zemenes, puķes un pat aitas. Dažus izbrīna fakts, ka atkritumus var izmantot ekoloģiskai lauksaimniecībai, un ir visai skeptiska attieksme pret šo produkciju. Taču izrādās, ka izaudzētai produkcijai nav nekādas saskares ar pašiem atkritumiem. Atkritumu pārstrāde nodrošina tikai siltumenerģiju, kas tik nepieciešama siltumnīcām.
Amerikas idejas Stopiņu novadā
Ideja par siltumnīcām atkritumu poligonā aizgūta no Amerikas, kur pie visiem šādiem poligoniem uzbūvētas lielas siltumnīcas, kurās kaut ko audzē. Tur pamatojums šādai darbībai ir nevis saražot iespējami lielu daudzumu produkcijas, bet gan ieguldījums kopējā ekonomikā – siltums, elektrība, darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Šādu amerikāņu siltumnīcu modeli realizē arī SIA "Getliņi Eko".
Getliņu siltumnīcas gan nevar pieskaitīt pie lielākajiem darbadevējiem, jo tās apkalpo tikai četri darbinieki, bet jaunajā siltumnīcā darbavietas būs vēl sešiem cilvēkiem, taču tas liecina par labi izmantotām mūsdienu modernajām tehnoloģijām.
Nekaitīgais siltums
SIA "Getliņi Eko" agronoms Guntars Strauts par siltumnīcām un siltumnīcu kultūru zina daudz, jo savulaik ilgus gadus strādājis SIA "Carnikavas dārznieks". Toreiz gan pieredze bija citāda, jo Carnikavas siltumnīcas tika apsildītas ar gāzi. Par jauno pieredzi G. Strauts saka: "Siltums ir, un vajag to lietderīgi izmantot, būtu muļķīgi to palaist gaisā. Siltumu, ko saražo atkritumi, izmanto tomātu audzēšanai. Siltumnīcās aptuveni 50 % izmaksu ir siltums, ko ražo energobloks, bet siltumnīca ir kā liels radiators. Mans pienākums ir palīdzēt ražot elektrību un atdzesēt motorus, un es to siltumu izlaižu caur siltumnīcu. Tā ir sasaistīta, efektīvi izmantota ķēdīte. Enerģija ir vietējā, tikai elektrību pērkam no AS "Latvenergo". Bet jaunajā siltumnīcā plānots ražot arī elektrību."
G. Strauts arī norāda, ka tas nav nekas kaitīgs – tomāti atkritumos neaug, un izaudzētajai produkcijai nav nekādas saistības ar tiem. Zem siltumnīcām divu metru dziļumā ir norakta vecā grunts, kā vietā uzbērta smilts. Tomāti aug iekārtās renēs. "Bet nevis tāpēc, ka šeit ir atkritumu poligons, bet tādēļ, lai darbiniekiem būtu ērtāk apkopt stādus un lai saudzētu to muguru ražas novākšanas laikā. Citi uzskata, ka šādi baidamies no kaut kādiem izgarojumiem, taču tur nav nekādu izgarojumu. Mēs rūpējamies par darbiniekiem. Siltumnīcas būvētas, lai būtu ļoti tehnoloģiski modernas un ergonomiskas. Ne tikai, lai būtu labi tomāti, bet arī, lai viegli būtu kopt," uzsver G. Strauts.
Ražo visu gadu
Atšķirībā no citām audzētavām, kur cilvēki gadā vairākus mēnešus paliek bez darba, Getliņos darbs nodrošināts visu gadu. "Ražojam visu laiku, bet sezona mums beidzas augustā. Septembrī metam vecos stādus ārā, mēneša laikā visu iztīrām, dezinficējam, miglojam, izmazgājam – tā arī ir vienīgā reize, kad siltumnīcās lieto ķīmiju. Oktobra sākumā stādām atkal jaunus tomātus, un pēc diviem mēnešiem ienākas raža. Mums nav tāda pārtraukuma, kad cilvēki būtu bez darba. Mūsu darbinieki nevar pat izņemt normālu atvaļinājumu, jo darbs dzen darbu," pastāstīja G. Strauts.
Jaunā siltumnīca būs gandrīz 8000 kvadrātmetrus liela, un tās būvniecībā ieguldīti 2,5 miljoni latu, no kuriem 70 % ir SEB bankas līdzfinansējums. Siltumnīcas būvniecība sākta šā gada vasarā, bet jau nākamā gada februārī tajā stādīs pirmos tomātu stādus. Pēc jaunās siltumnīcas pabeigšanas kopējā siltumnīcu platība būs 11 488 kvadrātmetri. SIA "Getliņi Eko" pieder Stopiņu novada un Rīgas pilsētas pašvaldībām.
Iepriekš:
"Getliņi eko" tomātiem "pievienos" arī zivis
