SIA "Ogres piens" tapis kādreizējās saimniecības "Ogre" vietā, un šobrīd piena lopkopības kompleksā ir 270 slaucamas govis, bet kopumā vieta paredzēta 320 piena devējām, kuru skaits pakāpeniski tiek palielināts. Uzņēmuma īpašnieki savu darbību ar laiku plāno paplašināt, līdzās uzceļot vēl vienu modernu kūti 300 govīm. Piena ražošanas komplekss tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, un tā kopējās izmaksas ir 1,6 miljoni latu.
Gotiņas kūtī var brīvi pārvietoties
SIA "Ogres piens" vadītājs Ingmārs Sniedze atzīst, ka viegli nebija un projekta realizācijas gaitā nācās saskarties ar daudziem izaicinājumiem. Taču rezultāts sniedz gandarījumu, jo gan darbiniekiem, gan gotiņām ir nodrošināts maksimāls komforts, kas, protams, prasījis papildus izmaksas. Ja agrāk fermā lopiņi tika turēti piesieti, tad tagad gotiņas modernajā kūtī var brīvi pārvietoties tām atvēlētajā nodalījumā.
Fermai ir nosiltināts jumts, speciāli ar elektromotoru darbināmi aizkari, lai ziemā nebūtu auksti, bet vasarā karsti. Kompleksā uzstādīta moderna ventilēšanas sistēma, kas nodrošina nepieciešamo mikroklimatu, ir četri barības sagataves bunkuri un labsajūtas nodrošināšanai gotiņas var izmantot masāžas birstes, kā arī gulēt uz speciāliem paklājiņiem, kas ir viegli kopjami. Kompleksā darbs tiek nodrošināts 23 cilvēkiem, ieskaitot uzņēmuma vadību, veterinārārstu, zootehniķi, kā arī augkopībā un lopkopībā nodarbinātos strādniekus, kas lielākoties ir vietējie iedzīvotāji.
Kādreizējais zemnieku saimniecības "Ogre" īpašnieks Guntis Ķigulis, kurš arī apmeklēja Atvērto durvju dienu, ar redzēto ir apmierināts: "Ja šeit viss nenotiktu, kā nākas, man būtu skumji, bet tagad varu mierīgu sirdi baudīt pensiju un priecāties, ka fermu esmu nodevis labās rokās. Arī mēs kādreiz šeit turējām ap 200 govīm. Tagad to skaits ir lielāks, un ferma kļuvusi nesalīdzināmi modernāka."
Tam piekrīt arī SIA "Ogres piens" zootehniķe Elvīra Japsna, kura piensaimniecībā strādā kopš 1992. gada. "Protams, salīdzinot ar veco sistēmu, tagad strādāt ir daudz vieglāk un uz darbu nāku ar prieku. Ja govīm ir labi, tas nozīmē, ka tiem, kas šeit strādā arī ir labi – tāds ir mūsu darba moto," smaidot saka E. Japsna.
Jebkura novirze no normas tiek operatīvi fiksēta
Viens no kompleksa lepnumiem ir jaunās un modernās firmas "De Laval" slaukšanas iekārtas, kas izvietotas atsevišķā telpā. SIA "Ogres piens" izmanto paralēlās slaukšanas sistēmu, kas ļauj vienlaikus izslaukt desmit govis vienā un desmit otrā pusē. Gotiņas ienāk katra pa savu pusi un pēc slaukšanas tikpat organizēti dodas atpakaļ uz kūti. "Viss ir saplānots, lai būtu maksimāli vienkārši. Ir saimniecības, kas izvēlas karuseļa tipa slaukšanas sistēmu, taču mēs devām priekšroku paralēlai, jo gadījumā, ja kāds no agregātiem iziet no ierindas, slaukšanas aparātus var darbināt tikai vienā pusē. Mums ir speciāls skeneris, kas katru gotiņu noskenē. Jebkura novirze no normas tiek fiksēta un ir viegli noskaidrot piena devēju, kurai radušās veselības problēmas. Sasirgušo lopiņu tūdaļ var nošķirt, un viņu apskata veterinārārsts," stāsta I. Sniedze.
Ja agrāk šeit faktiski bez brīvdienām dienu dienā strādāja trīs slaucējas, tad tagad pilnībā pietiek ar vienu, kura strādā trīs dienas pēc kārtas un pēc tam trīs atpūšas. "Faktiski vienā darba dienā fermā ir viena slaucēja, viena teļkope, viens piedzinējs un viens barotājs, kā arī veterinārārsts un zootehniķis. Naktī vēl ir sargs, tas arī viss. Mums ir divreizējā slaukšana, kas sākas astoņos no rīta un beidzas ap pulksten 12 dienā. Dienas vidus slaucējai ir brīvs, un fermā viņa atgriežas ap astoņiem vakarā un slauc līdz pusdivpadsmitiem naktī. Sākumā mums bija trīsreizēja slaukšana, taču, ņemot vērā to, ka plānota vēl viena ferma, pārgājām uz divreizēju slaukšanu, lai gotiņas pierod jau tagad. Tādējādi tiek arī ieekonomēti līdzekļi," skaidro I. Sniedze.
Pie kompleksa atrodas arī ugunsdzēsības dīķis un lagūna jeb kūtsmēslu krātuve ar 9000 kubikmetru ietilpību. Kā atzīst I.Sniedze, krātuve būtu nepieciešama vēl apjomīgāka. Šobrīd nedēļas laikā tās līmeni iespējams samazināt aptuveni par pusotru metru.
Apciemo kaimiņus
Palūkot, kā sokas kaimiņiem, Atvērto durvju dienā atbraukusi arī Ogresgala pagasta zemnieku saimniecības "Zvaigznītes" zootehniķe Alda Lauzuma. "Zvaigznītes" ierindojas lielo saimniecību grupā, un tās kūtī ir aptuveni 400 piena devēju. ""Ogres piena" jaunajā kompleksā esmu pirmo reizi. Mūsu kūts nav tik moderna. Pie mums pagaidām viss notiek kā agrākos laikos – govis tiek slauktas stāvvietās, un ir sešas slaucēju grupas, kas strādā četrās maiņās. Katras slaucējas pārziņā ir 70 – 80 gotiņas," stāsta A. Lauzuma.
Taču arī šai saimniecībai ir ar ko lepoties – "Zvaigznītēs" tiek izmantota mūsdienīga zaļbarības un graudu konservēšanas un uzglabāšanas tehnoloģija, kas nodrošina barības visaugstāko kvalitāti. Pienu "Zvaigznītes" nodod Lietuvas uzņēmumam par 23 santīmiem litrā. A. Lauzuma atzīst: ja šāda cena saglabātos, tad vēl varētu izdzīvot, jo tā ir nedaudz virs pašizmaksas, bet, lai varētu domāt par attīstīšanos, jāzina, kā risināsies jautājums ar piena kvotām.
Mērķis ir ne vien noturēties virs ūdens, bet arī attīstīties
""Ogres pienu" apciemojis arī individuālās saimniecības "Kastaņas" saimnieks, suntažnieks Andris Kivlenieks, kura fermā ir 112 govis. "Šajā nozarē esmu jau 13 gadus. Nopirkām pamestu kolhoza objektu no cilvēka, kas bija to noprivatizējis, bet nekādu darbību neveica. Sākām ar divām govīm un pamazām attīstījāmies. Šobrīd ir ļoti grūti – veidojas cenu šķēres – izejvielas ir ļoti dārgas, arī barība dārga, bet piens salīdzinoši lēts. Līdzīgi kā SIA "Ogres piens", esam kooperatīva "Piena ceļš" biedri. Kooperatīvs tad arī regulē piena nodošanu. Mums galvenais ir, lai piens tiktu paņemts laikā un mēs par to saņemtu pēc iespējas lielāku samaksu. Pašlaik vidējā piena cena ir 23 – 24 santīmi litrā, atkarībā no analīzēm. Jā, izdzīvot var, bet mūsu mērķis jau nav tikai noturēties virs ūdens, bet gan pelnīt un attīstīties. Lai paši noturētos, lai savus cilvēkus šeit noturētu un arī bērnus noturētu, jo caur tādām grūtībām, kā mēs, mūsu bērni neies. Ja viņi redzēs, ka šeit nav perspektīvas, iekāps lidmašīnā un aizlidos tur, kur ar trīs reizes mazāku slodzi var nopelnīt divas reizes vairāk. Ja nav citu līdzekļu, vienīgi plikā piena nauda, tad ir gaužām maz, ko varētu ieguldīt attīstībā."
"Ja peļņa uz litru piena ir tikai santīms vai pussantīms, tad faktiski pietiek tikai nomaksāt rēķinus. Lai ņemtu kredītus, vajag drosmi vai arī nepieciešams investors, kā tas ir SIA "Ogres piens". Mums pagaidām tas ir izdzīvošanas variants, nevis bizness. Es pēc profesijas esmu celtnieks. Celtnieki Eiropā ir pieprasīti, un faktiski es kaut kur citur varētu nopelnīt vairāk nekā šeit. Pagaidām to nedarīšu. Iesākts ir, bet, kā jau teicu, tālākais atkarīgs no jaunatnes – ja viņi iesaistīsies šajā biznesa, tad būs kāda attīstība, ja nē, tad nekā. No Eiropas Savienības varētu vēlēties, lai tiktu maksāti vienādi maksājumi visiem, vai arī, lai tad nemaksā nemaz un nevienam. Jā, arī mums maksājumi pieaugšot, bet cik līdz tam laikam vēl būs izdzīvojuši un cik šo biznesu pametuši un aizbraukuši?" retoriski vaicā A. Kivlenieks.
Lai nu kā, no Atvērto durvju dienas SIA "Ogres piens" daudzi mājup devās ar jaunām ierosmēm un pārdomām. Atliek vien cerēt, ka šīs pārdomas tomēr ir pozitīvas, jo faktiski lauksaimnieki ir teju vai vienīgie, kas mūsu valstī vēl nodarbojas ar ražošanu.