Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā biznesa portālam "Nozare.lv" atzinis nekustamo īpašumu kompānijas "Realia" Dzīvojamā fonda departamenta direktors Andrejs Kozels. No nekustamo īpašumu piedāvājuma, kas ir kompānijas "Realia" rīcībā, ārvalstu pircēji līdzās tradicionālajai izvēlei iegādāties īpašumus Rīgas centrā vai Jūrmalā priekšroku dod arī tādam rajonam kā Ozolnieki, kas atrodas starp Rīgu un Jelgavu. Pēdējos gados Ozolnieku ciematā īstenoti vairāki nekustamo īpašumu projekti, kā arī uzlabota infrastruktūra, skaidroja Kozels.

Ārvalstnieki labprāt iegādājas dzīvokļus labos daudzdzīvokļu namos, tostarp jaunos projektos, tāpat pirkšanas-pārdošanas darījumi tiek slēgti par individuālo dzīvojamo namu iegādi, norāda Kozels. Arī īpašumu cenu līmenis, ņemot vērā augsto pieprasījumu, Ozolniekos pēdējā laikā ir palielinājies – ja salīdzinoši nesen labiekārtotus dzīvokļus varēja iegādāties cenā ap 73 500 eiro (51 450 latiem), tad patlaban piedāvājumā ir īpašumi, sākot no 100 000 eiro (70 000 latu).

Ārzemju pircēji, kam būtiska uzturēšanās atļauja, īpašumus vairāk iegādājas Rīgas centrā un Jūrmalā, kur patlaban cenas sasniedz ap 250 000 latu. "Daudzi ārvalstu klienti uz Latviju raugās kā uz potenciālo pastāvīgo dzīvesvietu. Nereti uz jauniegādāto īpašumu pilnībā pārceļas sieva ar bērniem, kamēr vīrs paliek strādāt Maskavā vai Sanktpēterburgā, uz Latviju dodoties tikai brīvdienās," piebilst Kozels.

Lūgts komentēt tirdzniecību ar dzīvojamām platībām reģionos, Kozels atzīmēja, ka vienīgā Latvijas pilsēta ārpus Rīgas un Jūrmalas, kas interesē ārvalstniekus, ir Cēsis. Lielākoties īpašumi tiek iegādāti skaistās dabas un sakoptās apkārtējās vides dēļ.

Savukārt par citām Latvijas pilsētām vismaz ārzemniekiem intereses nav, informēja Kozels. Piemēram, Liepāja un Ventspils atrodas pārāk tālu no lidostas vai centrālās dzelzceļa līnijas, atsevišķos gadījumos ir interese par komercplatībām. Arī Jelgava, kas atrodas samērā tuvu Rīgai, ārzemniekiem nešķiet interesanta. Viens no iemesliem – tur nav piedāvājumu, kas būtu adekvāti uzturēšanās atļaujas cenai, cits iemesls – Jelgava ir vairāk industriāla pilsēta, skaidroja Kozels.

Arī vietējo pircēju aktivitāte citviet Latvijas reģionos ir niecīga. Kozels to skaidro ar piesardzīgu attieksmi pret banku kredītiem. Lielākoties visi darījumi, kas tiek slēgti Rīgā, arī tiek finansēti par pašu līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā tos papildinot ar nelielu kredītu.

"Tie ir ļaudis, kas pirms tam kaut ko pārdevuši, kam ir kādi uzkrājumi vai kas aizņēmušies naudu no radiem vai draugiem. Banku kredītus izvēlas ļoti reti. Saprotams, tas ietekmē arī nekustamo īpašumu tirgu, jo tirgū samazinās interesantu un klientiem pievilcīgu objektu piedāvājums," sacīja Kozels.

Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?