No bērza koka gatavotie būrīši ieguvuši arī dizaina patentu. Rūdolfs strādā viens savas mājas "Rudkalniņi" darbnīcā. "Visas iekārtas esmu izgatavojis pats," izrādot darbnīcu, stāsta meistars un piebilst, ka labs palīgs viņam esot arī sieviņa Daina.
Pirms 10 gadiem iekārtotajā darbnīcā aizvien top kāmīšu mājiņas, strazdu un zīlīšu būrīši, kam Rūdolfs izstrādājis pasaulē vēl neredzētu dizainu – būrīši gatavoti no bērza bluķīšiem, kam ar paša izgudrotu ierīci izgrebts vidus un ar tapiņām piestiprināts jumts un iestiprināts dibens. Putnu mājiņas taisītas bez naglām, līmes vai stieplēm – tikai bērza koks.
No raukļiem līdz putnu būrīšiem
Vaicāts, kad sākusies aizraušanās ar putnu būrīšu taisīšanu, Rūdolfs smej, ka vēsture esot tik gara un notikumiem bagāta, ka tās pierakstīšana būtu darbiņš rakstniekam. Galdnieks stāsta, ka dzīvē gājis visādi. "90. gadu sākumā, tikko mums parādījās brīvība, mežniecības sāka sūdzēties, ka vairs nav meistaru, kas prastu pagatavot instrumentus. Es uzreiz uzzināju, kādu instrumentu trūkst, un ķēros pie darba."
Pirmie tapuši koka bīdmēri, skrīpsti, raukļi un citi mežiniekiem nepieciešami darba rīki. Toreiz Rūdolfam vēl bijusi zemnieku saimniecība Bauskas rajonā: sava māja, govis, cūkas, bites, darbnīca ar strādniekiem. "Visi brauca pie manis uz mājām pēc instrumentiem," laiku, kad pietika spēka un varēšanas visam, atceras Rūdolfs. Tolaik izgatavoti arī pirmie putnu būrīši, kas darināti no bērza, apses, melnalkšņa, oša. Tomēr ar laiku pierādījies, ka tieši bērza koka būrīši ir izturīgākie.
Rūdolfs uzsver, ka bērza tāss izturību jau novērtējuši cilvēki pirms vairākiem simtiem gadu, kad tāss izmantota kā papīrs. "Vecos laikos, kad būvēja guļbūves, no sākuma uz akmens klāja tāsi un tikai tad lika koka baļķus. Bērza tāss ir kā impregnējoša viela," stāsta galdnieks un atklāj, ka ar vērtīgiem padomiem šad tad daloties arī tirdziņā sastaptie pircēji. Tieši šīs īpašības nodrošina būrīša izturību. Taču to, cik ilgi vides iedarbību spēs izturēt koks, nosakot arī laiks un mēness fāze, kad bērzs cirsts, un uz kuru pusi tas nogāzts.
Nereti, koku atvedot uz darbnīcu, tas pirmajā brīdī izskatās labi, taču, sākot strādāt, atklājas, ka bērzs jau ietrunējis. "Kalpos jau ilgi, bet skata nekāda." Kuras ir tās labākās mēness fāzes, Rūdolfs gan patur firmas noslēpumā – 20 gadu laikā pie šīm atziņām nonācis pats. "Lai paši strādā," viņš smej un piebilst, ka būrīši piemērotos apstākļos kalpošot vismaz piecus līdz desmit gadus. "Ir man te tādi, kas nosviež ārā uz zemes, verandā, kur līst lietus, vai noliek mitrumā. Protams, tad būrīša mūžs būs krietni īsāks un tie plaisās." Būrītis kalpos ilgi un putni jutīsies labi vietā, kura nav karsta. Ja negrib likt ārā, to droši var novietot šķūnī.
Drošs pret kaķiem, bet ne zagļiem
Rūdolfs stāsta, ka līdz ar ziemas tuvošanos, pieprasītākās esot zīlīšu barotavas, kurās dzīvojot vismaz 18 mazo putniņu: sešu sugu zīlītes, mušķērāji un citi. Arī strazdu būrītī drošu patvērumu mēdzot meklēt vairāku sugu putniņi. Taču, piemēram, strazdiem nepatīk, ka būrītis šūpojas, bet zīlītēm tas nemaz netraucē. "Strazdiem būri nevajag piestiprināt pārāk augstu. Divi ar pus līdz trīs metri pilnīgi pietiek. Taču zīlīšu būrīšus nevajadzētu piestiprināt tieši pie koka, tad klāt tiks kaķis un plēsīgās caunas," instruē Rūdolfs un stāsta, ka putnu drošību pret plēsīgiem zvēriem izmēģinājis tepat mājas pagalmā. "Piekāru būrīti ļoti zemu, uz jumta uzliku reņģi un skatījos, ko darīs kaķis. No jumta viņš reņģi noēda. Kad ieliku to caurumā, mēģināja izķeksēt, bet nokrita zemē," smej meistars.
Tāpat gadījušies kuriozi, braucot uz tirdziņiem: būrīšu izgatavots tik daudz, ka vienā reizē uz tirdziņu visus paņemt līdzi nav izdevies. Tā nu daži eksemplāri gaidījuši savu kārtu vienu reizi, otru reizi, līdz beidzot izlikti pārdošanā. "Tirgojos, attaisu vaļā būrīti un skatos – būrītī jau ligzdiņa un oliņa." Rūdolfs piebilst, ka strazdi veido tik lielas ģimenes, cik atļauj koka dobuma vai būrīša izmērs. "Šajos būrīšos bijušas pat strazdu ģimenes ar septiņiem un 13 bērniem."
Rūdolfs 2004. gadā nokārtojis dizaina patentu, vēlāk arī izgudrojuma patentu. Idejas reģistrēšana bijusi ļoti laikietilpīga un izmaksājusi 600 latu. Tomēr no ideju zagļiem diemžēl tas pasargāt nav spējis un gūta rūgta pieredze. "Tikko dabūju dizaina patentu, uzreiz bija klāt kāds uzņēmējs, kuram piederēja uzņēmums "Slotu nams". Viņš man prasīja, vai varu iedot pāris būrīšu, ko viņš vedīšot uz Vāciju." Būrīši aizvesti, un vairs uzņēmējs nav devis nekādu ziņu, līdz Rūdolfs nākamajā gadā līdzīgus, tikai prastāk apdarinātus un primitīvāk izgatavotus zīlīšu būrīšus ieraudzījis lielākajos būvniecības un mājas preču veikalos. Lai sodītu vainīgo, iesaistīta ekonomikas policija un patentu advokātu biedrība, Rūdolfs vērsies arī pie veikalu direktoriem, taču neko vairāk par mierinājumu, ka tagad jau zogot visi, nav saņēmis. "Šis uzņēmējs pats izcīnīja savu taisnību. Viņš izputēja."
Meistars ar stipriem nerviem
Rūdolfs rāda medaļas, ko ieguvis izstādēs. Pērn būrīšu ideja izpelnījusies bronzas medaļu, šogad aprīlī uz Daugmali no izstādes "Ražots Latvijā" atvesta sudraba medaļa. "Te Zatlers mani apsveic," stāsta galdnieks, rādot fotogrāfijas, un piebilst, ka priekšā izstāde Rīgas Tehniskajā universitātē. "Biju arī izstādē Maskavā, kur bija sabraukuši izgudrotāji no visas Eiropas, arī japāņi un čukči. No visiem izgudrotājiem tikai man vienam bija, ko parādīt. Pārējiem bija tikai idejas," lepojas Rūdolfs.
Tomēr panākumu atslēga, izgatavojot būrīšus, meklējama arī spējā būt mierīgam. "Meistars nevar būt nervozs, ir jābūt baigi pacietīgam darīt un pārdarīt, ja nepieciešams. Vajag stiprus nervus," stāsta Rūdolfs un rāda vēl kādu izgudrojumu – tāss pēdiņas, ko liek apavos. "Pirms vairākiem gadiem nokritu no jumta un saplēsu pēdu. Izārstēju, bet kliboju. Tad nejauši uzzināju par bērzu tāss pēdām, ko liek kurpēs."
Rūdolfs piebilst, ka pēdiņas gan neesot nekāds kosmodiks, ko pieliec sāpošajai vietai un esi izārstēts. "Panēsāju mēnesi, tad noņēmu un sapratu, ka jāliek atkal. Tas prasa ilgāku laiku. Tāsi var likt arī pie rokas, ja sāp," par tāss ārstnieciskajām īpašībām stāsta meistars un atklāj kādu oriģinālu ideju. "Zinātnieki ir izgudrojuši, kā var izgatavot materiālu no piena. Varētu izgatavot arī audeklu no tāss," smej Rūdolfs un atzīst, ka ideju ir pilna galva – tās rodas nepārtraukti.
