"No tēju svaiguma un tonizējošajām īpašībām ar latvju zīmju spēku jūs saņemsiet harmoniju, uzlabosies oma, un būsiet soli tuvāk ikvienas jūsu vēlmes piepildījumam," tieši tik vilinoši un harmoniski skan Ilzes aicinājums doties tēju pasaulē.
Tējas "sāls" meklējams tās iepakojumā – tējas maisiņa turētāju rotā latvju zīmes, un tam piemīt divējādas funkcijas: tējas maisiņu turētāji ne tikai palīdz pagatavot tēju, bet kalpo arī kā piemiņas zīme, ko lietot ikdienā, piemēram, kā grāmatzīmi. Katrā maisiņa turētājā iestrādāta locījuma līnija, lai pēc tējas izlietošanas to būtu iespējams atdalīt no izlietotā tējas maisiņa un ievietot makā vai izmantot kā mazu grāmatzīmi. Uz suvenīra iepakojuma ir apraksts par zīmju iedarbību, kas dod papildu spēku un veiksmi ikdienā. Ilze rāda, ka arī pašai makā līdzi ir Zalkša zīme. "To nēsāju, kad vēlos gūt jaunas zinības," smaida uzņēmēja.
No ministrijas uz bezdarbniekiem
Ilze pēc profesijas ir ekonomiste, taču 11 gadus nostrādājusi valsts pārvaldē. Lai gan doma par savu uzņēmumu galvā virmojusi ilgi, idejas, ko tieši gribētos darīt, vēl nebija. Ilze smej, ka esot mācījusies visu ko: no klūdziņu pīšanas līdz politoloģijai. Aizejot no darba valsts pārvaldē, Ilze iestājusies bezdarbniekos un iesaistījusies uzņēmējdarbības programmā, kurā varēja iegūt finansējumu biznesa ideju realizēšanai. Ļoti palīdzējis konsultants Aivars Timofejevs no "Jauno uzņēmēju centra".
"Sākumā gribēju realizēt lielākas idejas, bet, ņemot vērā pieejamā finansējuma apjomu, tika attīstīta viena no daudzajām mazajām, sākotnēji šķietami "smieklīgajām" idejām. Kad projekts bija apstiprināts un piešķirts finansējums, atpakaļ ceļa vairs nebija. Tomēr sākums nebūt neesot bijis viegls. "Patiesībā ir diezgan grūti to uzlikt uz papīra, uzrakstīt biznesa plānu, veikt tirgus izpēti. Kaut arī vēl nebija, ko parādīt, gāju uz veikaliem tukšām rokām un stāstīju par savu ideju. Tā, neieguldot savus līdzekļus, vari pamēģināt un saprast, vai vari vai nevari būt uzņēmējs."
Pats sarežģītākais bijis ielēkt šajā nozarē – ja esi strādājis algotu darbu, pēkšņi uzņemties visu vienam vajadzīga drosme, jo nav, kam pajautāt padomu. Lai gan krīze daudziem nesusi nopietnus zaudējumus, uzņēmēja uzsver, ka tas vienlaikus bijis arī ļoti radošs laiks, kad Latvijā attīstītas daudzas interesantas idejas un atklājušies daudzi talanti.
Māra – auglībai, Zalktis – gudrībai
Savukārt nosaukums "A-la-tea" tapis piecās minūtēs. "Todien man bija jābrauc uz kāzām Santorini salā Grieķijā, tāpēc nosaukums bija jāizdomā vienā dienā. Sapratu, ka tam noteikti jābūt saistītam ar tējām. Tā nu, apspēlējot vārdu "tēja", sanāca šis mazliet franciskais nosaukums." Ilze pieļauj, ka nosaukums ar laiku varētu mainīties, taču, kamēr iešūpojas bizness, galvenais, lai suvenīrs patīk cilvēkiem.
Pašlaik Ilze latvju zīmes un rakstus piemeklējusi piecām dažādām tējām: melisas, meža avenes, kumelīšu, melleņu un piparmētras tējām. Katrai no tām piemērota arī sava zīme, piemēram, spēcinošā meža avenes lakstu tēja ne vien uzlabo vielmaiņu, bet savienojumā ar Māras zīmi veicina auglību. Melleņu tēja ir efektīva organisma atveseļotāja, un savienojumā ar Saules zīmi tā veicinās enerģiju un dos Dieva svētību. Dziedinošajai kumelīšu tējai Ilze piemeklējusi Ūsiņa zīmi, kas, noticot zīmju maģiskajam spēkam, dos papildu spēku, dziedēs slimības un stiprinās savienības.
Ilze izstrādājusi iepakojumus ar latviešu rakstiem, kuros katrs pats var atrast savu zīmi. "Daudzi saka, ka tie ir ļoti krāsaini, tāpēc atgādina ukraiņu rakstus, taču tie visi ir mūsu paši," par latvisko krāsu bagātību priecājas Ilze un uzsver, ka suvenīrtēja ir 100 procentu Latvijas produkts. "Arī papīrs ir no Līgatnes. Protams, tas palielina izmaksas. Varēju izmantot lētu ārzemju papīru. Bet katra šāda detaļa pastiprina sajūtas, nostiprina ilgtspējīgu domāšanu."
Mazliet interesantāka tējas dzeršana
Ilzes mērķauditorija ir cilvēki, kas ceļo. Tāpēc bijis svarīgi radīt kaut ko tādu, kas vasarā neizkustu, būtu ārstniecisks un pastāstītu par Latviju un mūsu kultūru. Tieši tūristi bijis iemesls, kāpēc tējas izvēlētas fasēt maisiņos. "Ārzemnieki nedzer izberamās tējas. Viņi ir pieraduši, ka katram ir savs tējas maisiņš."
Ilze stāsta, ka uzreiz bijis skaidrs: ražot tēju maisiņos pašai būtu pārāk sarežģīti. Taču, meklējot sadarbības partnerus, izrādījies, ka arī lielie ražotāji nebūt nav gatavi piedāvāt šādu sadarbību. "Man ieteica, lai beidzu ākstīties tējas biznesā un pērku maisiņus no Ķīnas." Tomēr Ilze neatlaidās, un meklējumos sekmīgi izveidojās sadarbība ar Dobeles ģimenes uzņēmumu "Rūķīšu tējas". "Protams, tas viņiem bija sarežģīti, jo tēju automātiski uzreiz iepako paciņā, bet viņi man nāca pretī un tēju procesa vidū ar rokām ņēma ārā."
Pašlaik tēja ar latviešu zīmēm jau aizceļojusi uz Angliju, Ameriku, arī Indiju kā dāvana kādam 80 gadus vecam kungam. Pagaidām tēju ražošanā Ilze darbojas viena un tējas top gan vecāku mājās Doles salā, gan mājās Mežaparkā. Reiz esot iesaistījies arī astoņus gadus vecais dēls Jēkabs. "Taču viņš sev sarēķināja tādu algu, ka sapratu – labāk darbošos viena," smej Ilze un atklāj, ka padomā jau idejas par jauniem dizainiem. Patlaban top dizains gan kultūras projektam "Rīga 2014", gan dizains ar jūgendstila ēkām. "Cilvēks izdzers tēju, noplēsīs zīmīti, uz kuras būs ēkas fasādes fragments ar adresi, un dosies to apskatīt. Tas tējas dzeršanu padarīs izglītojošu un mazliet interesantāku."