Tomēr ar iedzīvotāju miskastēm siltumnīcā audzētajiem dārzeņiem nav nekāda sakara, izņemot to, ka supermoderno būvi apsilda gāze, kas veidojas atkritumu kalna dziļumos, tiek novadīta poligona energoblokā un pārvērsta enerģijā.
Februāra beigās nokļūt siltumā un zaļu lakstu ielenkumā ir neticami labi, taču siltumnīcas izveidotājs pieredzējušais agronoms Guntars Strauts smej, ka tā ir ikdiena. Šonedēļ siltumnīcā tiks stādītas lobēlijas, petūnijas un kalibrahojas. Jau sagatavota vieta puķu podu iekāršanai. Kad puķu podi būs prom, jūlija vidū tos nomainīs zemenes, kas augs podos, un pie pircējiem kā pārsteigums ceļos zelta lapu laikā – septembra beigās.
Lieli kā kulaki
3000 kvadrātmetru plašajā siltumnīcā šobrīd aug 7400 tomātu stādu. Stādīšanai izvēlēti oranžie šķirnes «Beorange» lielaugļu tomāti, nevis tradicionālie sarkanie, jo oranžajiem ir lielāka karotīna deva un palielināts bioloģiski aktīvo vielu saturs.
Atsauksmes no pircējiem pērn pierādījušas, ka tie ir arī garšīgi, atzīst Guntars Strauts. Pērn visa raža – 58 tonnas – nonākusi lielveikalu ķēdē «Maxima».
No Somijas atvestie tomātu stādi iedēstīti 10. janvārī, bet pirmā raža sagaidāma marta vidū. Augšanas sākumā tomātu stādiem nepieciešams apgaismojums teju 24 stundas diennaktī, tāpēc ir ļoti lielas izmaksas par elektroenerģiju, savukārt Somijā tā ir par 60 % lētāka, tāpēc stādus izdevīgāk ievest nekā audzēt uz vietas.
Lai arī turpmāk stādi justos kā mājās, siltumnīcā gaisma tiek nodrošināta 16 stundu dienā. Getliņu siltumnīca ar to ir unikāla, jo vienīgi tur ir iespēja audzēt dārzeņus ar lampām. Citi audzētāji to vienkārši nevar atļauties, bet Getliņos izdevumus par elektrību kompensē tas, ka nav jāmaksā par apkuri. Bez papildu apgaismojuma saules trūkumā tomātu augļi leknajos stādos nebūtu uzblīduši lieli kā kulaki. Ja no mākoņmalas degunu pabāž saule, gaismas automātiski izslēdzas. Dators apkalpo visas darbības siltumnīcā, bet roku darbs nepieciešams tikai darbā ar pašiem augiem. Plašajā siltumnīcā strādā tikai trīs cilvēki, kas izlauž pazares, novāc liekās lapas un vēlāk arī vāc ražu. Apgaismošanu, apkuri, laistīšanu, mēslošanu veic datorizēti.
Tāpat kā vārīt zupu
Tomāti aug īpašās konstrukcijās ievietotā minerālvatē 70 centimetru augstumā, jo «pareizāk ir pacelt augšā stādu, nekā likt cilvēkam visu laiku rāpot.» Augi minerālvati gan izmanto tikai kā vietu, kur veidot sakņu kamolu, jo barības vielas uzņem no laistīšanas, ko nodrošina dators, – ar precizitāti viens grams litrā. «Tas ir tāpat, kā zupu vārot. Pieliksi par daudz vienu karoti sāls, zupa vairs nebūs ēdama. Mājās zupu var izliet izlietnē, bet te jābūt ļoti precīziem, lai nekaitētu augiem,» norāda Guntars Strauts. Viņš turas pie pārliecības, ka minerālmēsli nav ķimikālijas.
«Mēslojums ir barības vielas, bet ķimikālijas ir pesticīdi, ko Getliņos neredzēt, jo te tiek izmantoti bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi." Apputeksnēšanā nodarbinātas kamenes no Francijas, savukārt ar kaitēkļiem cīnās to dabiskie ienaidnieki kukaiņi. "Kamenes ir rādītājs, ka te ir tīra vide,» saka G. Strauts.
Garšīgs un smaržīgs
Getliņu tomāti siltumnīcā smaržo. G. Strauts skaidro, ka nesmaržīgo tomātu noslēpums slēpjas tajā, ka tie nogatavojas nevis pie auga, bet pa ceļam uz veikalu. «Tomātam garša veidojas brīdī, kad tas atrodas vēl pie auga. Fūrē nogatavinātam tomātam krāsa izveidojas, bet garšas nav.» Līdz ar to Latvijā ražotie esot pārāki par ārzemniekiem, jo te no siltumnīcas līdz veikalam ir īsāks ceļš un augļi nav jānovāc aplam zaļi. «Novācam, zvans, bāze pakaļ, vakarā jau sadalīti veikaliem,» ražošanas ciklu pērn raksturo G. Strauts. Pavisam gatavus augļus vākt nepieļauj tirgotāji, jo pircēji izvairoties no mīkstiem tomātiem.
Oranžie Getliņu tomāti esot par 20% dārgāki, jo ir mazražīgāki. Salīdzinoši nelielajā platībā neatmaksātos audzēt parastos, tāpēc nolemts audzēt ekskluzīvos oranžos tomātus. Turklāt «Beoragnge» šķirnes tomātus citi lielražotāji neaudzē, taču tos iecienījušas dažas zemnieku saimniecības. Zemnieki ar tiem sēžot tirgū un prasot pat četrus latus par kilogramu, kamēr Getliņu tomātus bāzes iepirkušas aptuveni par latu, atklāj Guntars.
Plānots, ka tomātus šogad ražos līdz 20. novembrim. Getliņos tomāta stāds aug, sasniedz pat 15 metru garumu, tāpēc noražojušo daļu nākas guldīt uz īpašiem āķiem.
Apkurina arī vasarā
Getliņu siltumnīca pašlaik ir modernākā Latvijā, tomēr arī citviet Latvijā iecerētas līdzīgas siltumnīcas pie koģenerācijas stacijām. Getliņos paredzēts nākamajā gadā būvēt esošās siltumnīcas kopiju tieši blakus tagadējai.
«Siltuma mums pietiek, un kur to vēl labāk iztērēt kā siltumnīcā?» Energobloks nodrošinājis, ka siltumnīcās bija 24 grādi, kad ārā valdīja 30 grādu sals. Arī vasarās augu saknes tiek apsildītas, tā palīdzot izvairīties no lakstu puves.
«It kā šķiet muļķīgi vasarā kurināt, bet tas ir to vērts, ja grib dzīvot bez slimībām.» Turklāt Getliņos tas neprasa papildu izmaksas. «Siltums netiek vienkārši izpūsts gaisā, bet tiek ieguldīts ražošanā, un no blakusprodukta rodas cits produkts.»
Nekaunas no izcelsmes
Nopelnīto par tomātu pārdošanu Getliņi iegulda infrastruktūrā. «Ne velti Getliņu poligonā ir viszemākais atkritumu pieņemšanas tarifs Latvijā,» bilst G. Strauts.
Līdzās siltumnīcai atkritumu kalnā dzīvo aitas, kuras ziemā gan uzturas pie zemniekiem. Pavasarī tās atgriezīsies. Aitas noēd zālīti, un tad var iztikt bez pļaušanas. Izpēte pirms "aitu projekta" ieviešanas bijis G. Strauta pirmais darbs Getliņos. Tā kā atkritumu kalns nosegts ar pusmetru biezu māla slāni, uz augšu netiek ne smagie netāli, nekas cits. Laboratorijā esot smējušies – kur tik tīru zāli dabūjis?
Lielveikaliem nereti esot nostāja, ka Latvijas ražotājiem ir jāmaksā par to, ka viņu vārds tiek pieminēts, teic G. Strauts. Izrādās, Getliņos augošie tomāti nekautrējas no sava nosaukuma. G. Strauts gan jau esot pieradis pie negatīviem komentāriem, taču tos rakstot tie, kas neko nezina. Ik nedēļu vairākas G. Strauts izrāda siltumnīcu vairākām ekskursantu grupām.
Iepriekš Guntars 13 gadus audzējis dārzeņus «Carnikavas dārzniekā», līdz uzaicināts darbā uz Getliņiem. Siltumnīca tapusi, pateicoties viņa pieredzei un zināšanām. Iepirkumu procedūra nav tendēta uz kaut kā laba iegādi, bet gan lētākā, iestarpina viņš. Celtnieki, būvējot siltumnīcu, esot smējušies – ja nebūtu Guntara, Getliņos būtu vienkārša plēves būda ar auklu pa vidu, kas arī atbilst vārdam «siltumnīca».
Latvijas modernākās siltumnīcas panorāma – tomātu stādu biezoknī drīz iekrāsosies pirmie augļi.