"Negribam izklausīties lepni, bet mūsu mērķis nav būt pašiem lielākajiem paipalu audzētājiem. Pašiem un bērniem pietiek. Tas ir galvenais," atzīst saimnieki.
Jevgeņijs un Valentīna stāsta, ka uz Mārupi pārcēlušies 90. gadu sākumā, kad Rīgas dzīvokli iemainījuši pret privātmāju. "Toreiz daudzi teica, ka esam traki," smej Valentīna. "Kaimiņu te tikpat kā nebija. Taču 20 gadu laikā mājas ir saceltas visapkārt." Agrāk ģimene audzējusi vistas, tītarus, trušus, pļavā ganījušās pat kazas. Tomēr Valentīna un Jevgeņijs atzīst, ka problēmu esot bijis vairāk nekā ieguvumu.
Toreiz nolēmuši iegādāties arī paipalas. "Sākumā tās turējām tikai pašu vajadzībai – garšīgo un veselīgo olu un gaļas dēļ. Taču ar laiku arī kaimiņiem iegaršojās, un visi sāka prasīt aizvien vairāk," atceras saimnieki. Pašā sākumā "Potēnos" mitis vien aptuveni 20 paipalu ganāmpulks, taču tagad saimnieki rūpējas par aptuveni 600 putniem. "Ir bijuši arī divi tūkstoši paipalu, taču šis ir optimālais skaits. Nav pārāk maz, taču nav tik daudz, lai paši netiktu galā."
Jevgeņijs stāsta, ka saimniecībā pamatā darbojas divatā, arī pienākumi ir sadalīti. "Es esmu strādnieks, sieva – direktore," smej saimnieks. Tik, cik spēkos, talkā nākot arī 84 gadus vecā Valentīnas mamma. Paipalu audzēšana nav fiziski smags darbs, taču bez uzraudzības tās nedrīkst atstāt ne dienu. "Kad uz nedēļu devāmies uz Čehiju, par paipalām rūpējās mūsu dēli: jaunākais Dmitrijs un vecākais Deniss."
Palīdz arī pret gastrītu
Saimnieki paipalas aprauga katru rītu. Tad tiek savāktas izdētās olas, tīrīti putnu būri un ielikta svaiga barība. Mārupieši paipalu ēdienkartē iekļāvuši pašu audzētus zirņus, svaigos salātus, burkānus, kāpostus un citus zaļumus. Līdz ar veselīgo uzturu, vitamīniem un vērtīgiem mikroelementiem piesātinātas ir arī paipalu olas. Jevgeņijs stāsta, ka šī barība ir ekoloģiski tīra un ļoti atšķiras no barības, ar kādu putnus baro lielajās fermās. "Tur vistām dod tikai kombikormu. Turklāt jau no mazotnes cālīšiem dod ūdeni ar antibiotikām. Mēs taču pēc tam to visu ēdam!"
Tomēr būtiskākais, kas atšķir vistas un paipalas, ir nepatīkamā zarnu infekcija salmoneloze. Paipalu organismā ir vielas, kas nogalina šīs slimības mikrobus, un paipalas ar salmonelozi neslimo. Turklāt saimnieki uzsver, ka, ēdot paipalu olas, iespējams atbrīvoties no daudzām slimībām. "Jaunākais dēls slimoja ar gastrītu. Devām viņam paipalu olas, un tas ar laiku tika izārstēts," gadījumu no pašu pieredzes stāsta saimnieks un piebilst, ka olas un to čaumalas, kas arī ir ēdamas, satur cilvēka organismam un kauliem nepieciešamo kalciju. Vien pāris gramus vieglajās paipalu olās veselībai vērtīgais dzeltenums ir proporcionāli lielāks nekā baltums, turklāt dzeltenumu var ēst arī jēlu. Valentīna piebilst, ka jēlas paipalu olas nesmādējot arī pašu suns.
Trīs dienas dēj, divas atpūšas
"Potēnu" ganāmpulkā ir paipalas gan ar gaišākām, gan tumšākām spalvām. Gaišās esot vairāk skaistumam un eksotikai, savukārt pelēkās ir labākās dējējas. Paipalas sāk dēt agrā vecumā – aptuveni jau pēc diviem ar pus mēnešiem. Sākumā olas ir ļoti maziņas, taču tās kļūst aizvien lielākas. "Vidēji paipala nedēļā izdēj piecas olas, tad divas dienas jāatpūšas."
Ražīgi paipalas dēj divus gadus. "Tad tās dodas pensijā," norāda Jevgeņijs un piebilst, ka ļoti svarīga ir temperatūra telpā. "Ja temperatūra ir zemāka nekā plus 20 grādi, paipalas pārstās dēt." Saimnieki stāsta, ka kādam paziņam paipalas šķūnītī nosalušas un pārstājušas dēt. Kad tās ienestas istabā, kur kārtīgi sasildītas, atkal atsākušas dēt. Savukārt paipalu gaļas delikateses ir ļoti iecienītas restorānos. Par delikatesi kļūst paipalu tēviņi – tie nedēj olas, tāpēc lielā skaitā tos audzēt nav nepieciešams.
Pēc kredītiem nedzīsies
Mārupes paipalu saimniecībā augušo putnu gaļu saimnieki piegādā restorāniem, bet olas nonāk veikalu plauktos. Saimnieki stāsta, ka savulaik sadarbojušies ar vairākiem veikaliem, kas diemžēl negribējuši godīgi samaksāt ietirgoto naudu par olām, kā arī Jevgeņiju un Valentīnu īsti nav apmierinājuši veikalu neizdevīgie līguma noteikumi. "Viens veikals mums palika parādā pat 400 latus. Ir gan cerība, ka varbūt vēl samaksās. Ar veikaliem strādāt nav viegli – tad jālamājas, tad problēmas ar naudu," secina Jevgeņijs.
Reiz kāds veikals atteicies no olām, un aptuveni 500 paipalu olu Jevgeņijs un Valentīna aizveduši kāda bērnunama bērniem. Pašlaik sadarbība tiekot turpināta ar dažiem veikaliem, tāpat esot pircēji tepat no Mārupes un blakus novadiem. "Runājot par konkurenci, ir bijuši labāki laiki. Pašlaik Latvijā ir ļoti daudz paipalu audzētāju. Ikviens, kam ir 200 putnu, jau sāk reklamēties. Ja gribi 1000 un vairāk putnu, vajag jau lielākas telpas."
Saimnieki redz, ka ne viens vien paipalu audzētājs paplašinās, pieņem darbā aizvien vairāk strādnieku. "Bet mēs negribam ņemt kredītus. Mēs gribam mierīgu dzīvi," smaida Jevgeņijs un piebilst, ka Latvijas tirgus nebūt nav liels. "Esam pirkuši olas no Igaunijas, taču pārliecinājāmies, ka mūsu pašu ir daudz labākas."
Ik dienas galdā paštaisīta majonēze
Lai gan no malas paipalu audzēšana var šķist gluži viegla nodarbe, saimnieki atzīst, ka nepieciešami lieli ieguldījumi. "Elektrība, apkure. Tas viss prasa līdzekļus. Nav tā – paņem un izaudzē." Lai gan mazajām saimniecībām sanitārās prasības ir pieticīgākas nekā lielajām putnu fermām, arī "Potēnos" divas reizes gadā paviesojas un visu pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests.
Paipalu olas izmantojamas simtiem ēdienu pagatavošanā. Tās var ēst gan vārītas, gan ceptas, ar vai bez čaumalām, pievienot bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem kokteiļiem. Vaicāta, kāda ir pašu ģimenes iecienītākā recepte, saimniece atklāj, ka svētkos radi un draugi iecienījuši ar ikriem pildītas paipalu olas, kas sevišķi skaisti izskatās uz zaļas salātu lapas.
Tāpat jau sen esot aizmirsts, kurā veikala plauktā atrodama majonēze. "Majonēzi gatavojam paši. No paipalu olām tā izdodas ļoti garšīga un veselīga. Vairs pat kafejnīcās neēdam salātus, kuriem klāt rūpnieciski gatavotā majonēze. Uzreiz šķiet, ka ēd ko līdzīgu plastilīnam," smej Valentīna.