"Pagaidām lietus vēl nekaitē. Taču galvenais, lai nav stipru gāzienu un vēja, kas posta labību," uzsver Ķekavas novada Daugmales pagasta lauksaimnieks Aivars Lūsis, kurš pļaujas sezonu plāno sākt augusta sākumā. A. Lūsis stāsta, ka Daugmales pusē laikapstākļi labībai šogad bijuši salīdzinoši labvēlīgi, lietus gan varējis līt biežāk. Mitrums īpaši svarīgs ir vasarājiem, taču kopumā labība augot labi.
Šopavasar lauksaimnieks apsējis 20 hektārus – sešus hektārus vasaras miežu un 14 hektārus vasaras kviešu. SIA "Agro Lūši" lauki zaļo arī Ķeguma novada Tomē, kur atrodas lauksaimnieka mammas māja. "Tomē iesēju miežus. Taču tur ir smilšaina zeme, vasara bija par sausu, tāpēc mieži nav izauguši pārāk labi."
Lauksaimnieks prognozē, ka raža būs lielāka nekā 2012. gada vasarā, un piebilst, ka ieguldītais darbs lauku apstrādē būs atmaksājies. "Šos laukus īrēju. Pērn te zeme bija ļoti velēnaina, nebija miglotas nezāles. Rudenī visu nomigloju, līdz ar to arī labība ir labāka." Pērn no hektāra nokultas vidēji trīs tonnas labības, bet šogad saimnieks cer uz vismaz četrām tonnām no hektāra. Savukārt cena salīdzinājumā pērno pļaujas sezonu šogad prognozējama mazāka.
Sāks nedēļu ātrāk
Zemnieku saimniecības "Baldones lauki" saimnieks Ivars Pundiņš stāsta, ka lauki pēc nedēļas nogales lietavām vēl ir izmirkuši. Ja laika apstākļi atļaus, labības kulšanu varēs sākt ātrākais trešdien. "Ja divas dienas būs saulainas, uz lauka varēs iet."
Saimniecības laukos iesēti 260 hektāri ziemāju: kvieši, rudzi un mieži, 85 hektāri rapša un nedaudz vairāk kā 100 hektāru vasarāju: mieži un kvieši. Plānots, ka pirmie tiks kulti ziemas mieži, pēc tam rapsis, rudzi, un augusta sākumā noteikti jau nogatavojušies būšot kvieši. "Vasarājus varējām sēt aptuveni divas nedēļas vēlāk, taču kult tos var jau nedēļu ātrāk nekā citus gadus. Parasti normāli kulšana sākas tikai 1. augustā." I. Pundiņš skaidro, ka labības kopējais veģetācijas laiks šogad ir trīs līdz četras nedēļas īsāks nekā tam vajadzētu būt. "Tas noteikti atspoguļosies ražā, kas būs vismaz par 20–30 % mazāka nekā pērn."
Tāpat mazākas šogad noteikti būšot arī labības cenas. "Biržas cenas kviesim ir 10–15 % mazākas nekā pērn, arī rapša cena par tonnu ir vidēji 15 % jeb 30–50 latus mazāka." I. Pundiņš atceras, ka pērn vasarā rapša cenas kāpušas arī sezonas laikā un tonnu varējis pārdot pat par 333 latiem, taču šogad cena par tonnu esot vidēji 265 lati.
Tomēr I. Pundiņš atklāj, ka peļņas mīnusos nepalikšot. "Pat ja nokuls trīs tonnas no hektāra, plusiņš būs." Savukārt vaicāts par labības apstrādes izmaksām, zemkopis atklāj, ka degviela no visiem izdevumiem ir vien 30 %, lielākie līdzekļi jāiegulda minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei, kā arī tehnikā. Tomēr lauksaimnieks piebilst, ka ir jau bijuši visādi gadi – ražīgāki un mazāk ražīgi. "Ir bijis, ka labība salīst un paliek veldrē, bet es esmu optimists. Galvenais ir visu pagūt laikā," apņēmīgi saka I. Pundiņš.
Siguldā jau gatavībā
Kooperatīva "Zaļais grozs" valdes priekšsēdētāja un Siguldas novada ZS "Jurbrenči" saimniece Ingrīda Vāvere stāsta, ka Siguldas pusē graudu kulšana vienmēr sākoties aptuveni divas nedēļas vēlāk nekā Zemgalē. Arī šis gads nebūšot izņēmums. 132 hektāru plašajā "Jubrenču" saimniecībā iesēti ziemas kvieši un rudzi, kā arī vasarāji – auzas, mieži un kvieši.
I. Vāvere stāsta, ka pašlaik jau ir novācamas zālāju sēklas. Nule jau nokulta pļavas auzene, un nedēļas laikā nogatavojies pļaušanai būšot arī timotiņš. To, kad varēs sākt kulšanas darbus, vislielākajā mērā regulē laikapstākļi. "Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, kulšanu sāksim jau tuvākajās divās nedēļās. Pirmie kulšanai būs gatavi ziemas kvieši," stāsta I. Vāvere un skaidro, ka šīs vasaras karstums labības augšanu ietekmējis tikai nelabvēlīgi. "Jo laika apstākļi ir pastāvīgāki, jo labība nogatavojas vienmērīgāk. Ar karstumu graudi tika izdzīti. Līdz ar to, protams, raža būs mazāka."
I. Vāvere piebilst, ka raža salīdzinājumā ar pagājušo gadu noteikti būšot mazāka. "Tāda raža, kā bija pērn, nebija bijusi vismaz pēdējo 20 gadu laikā un diez vai būs arī tuvākos gadus."