Viss kļūst modernāks, un gadu gaitā mainījusies arī rotaļu laukumu funkcija. Ja kādreiz rotaļu laukumam bija jānodrošina bērnu fiziskā sagatavotība un tādi elementi kā līdztekas un zviedru siena bijuši teju obligāti, tad mūsdienīgam rotaļu laukumam jābūt funkcionālam un pievilcīgam.
"Ļoti nozīmīga ir estētiskā vērtība. Lai bērns šūpojoties izjūt gandarījumu un baudījumu. Šādi netiek attīstīta viena noteikta muskuļu grupa, taču šūpošanās attīsta tik nozīmīgo līdzsvara izjūtu," skaidro H. Zemītis. Statistikas, cik spēļu laukumu izgatavots uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, neesot, taču droši var apgalvot – nekur citur Eiropā šādus rotaļu laukumus neatrast.
Izcirta visus ozolus
Uzņēmums nule piedzīvojis pārmaiņas – no SIA kļuvis par būvkomersantu, tā paverot iespējas paplašināties. "Tagad mums pašiem ir savs būvuzraugs, līdz ar to būs iespēja izgatavot arī lielākus objektus, nepiesaistot profesionāļus no citiem uzņēmumiem," par jauniegūto uzņēmuma statusu stāsta H. Zemītis. "MMT" dibinātājs un īpašnieks ir Andrejs Petuhovs, un ar nelielām izmaiņām uzņēmumā vidēji strādā 10 darbinieki no Sējas un Saulkrastiem.
Sākumā ražojuši zāģmateriālus, vēlāk – arī koka rotaļlietas un lietišķās mākslas priekšmetus no koka, taču ar laiku šie izstrādājumi ieguvuši lielākus mērogus. Aizvien uzņēmums par savu lepnumu sauc pirms aptuveni 10 gadiem izgatavoto lielāko rotaļu koka kuģi Latvijā, kas novietots Minhauzena muzejā Duntē Limbažu novadā. Turpat izveidota garākā apses koka klājuma dēļu taka Eiropā. Neilgu laiku pirms tam sākta arī rotaļu laukumu izgatavošana.
H. Zemītis uzsver, ka mūsdienās spilgti novērojama vēlme visu saražot daudz un vienveidīgi, taču šai tendencei uzņēmums nevēlas pakļauties. "Dīvaini, ka Latvijā, Vācijā vai citās Eiropas valstīs redzami vienveidīgi rotaļu laukumi. Mēs gribam saglabāt dabisko, latvisko un veidot individuāli katrai vietai raksturīgo."
Sējā darinātie rotaļu laukumi top no Latvijā augušas priedes un ozola, taču detaļas izgatavotas no virves un nerūsējošā tērauda. Priede esot gan izturīga, gan lētāka, gan vieglāk pieejama. Allaž ar smaidu H. Zariņš atceras Minhauzena meža takas izveidi – toreiz, lai iegūtu ozolkoka materiālu skulptūrām un citām takas detaļām, Saulkrastu tuvējā apkārtnē apzāģēti teju visi nokaltušie ozoli. Lai saglabātu koka dabisko izskatu, ar košām krāsām rotaļu laukumiņi netiek izraibināti. "Ja objekts ir liels, retos gadījumos kādu detaļu nokrāsojam, taču citādi nav vajadzības to izraibināt, padarīt lētu," smej projektu vadītājs.
Ja īpašnieks regulāri veic spēļu laukuma apkopi, tā mūžs var būt pat 20 gadi. No mitruma un aukstuma koku var pasargāt ar dziļo impregnēšanu, bet no vandāļiem gan to nespēj pasargāt neviens. "Minhauzena meža taku izveidojām vasarā. Kad septembrī ieradās skolēnu autobusi, bija gan dedzināšana, gan gāšana un laušana. Katrā skolā jau ir pa kādam resgalim."
Mazie šūpolēs, lielie – pie galdiņa
Ideju pašiem esot daudz, taču arī klientu fantāzija nesnauž. "Lielu gandarījumu sagādā pasūtītāju neparasto ideju īstenošana. Tā nereti nonākam pie rezultāta, ko pat nebūtu iedomājušies," atzīst projektu vadītājs. Tomēr, lai cik interesantas būtu ieceres, ļoti svarīgi esot ievērot, kāda vecuma bērniem tiks veidots rotaļu laukums, tāpat obligāti nedrīkst aizmirst par drošības normām, lai rotaļas nebeigtos ar sāpīgām traumām.
Tomēr katram vecumam esot savi mīļākie rotaļu laukuma elementi. Piemēram, bērni aptuveni 10 gadu vecumā vienmēr vēlēšoties pašūpoties un slīdkalniņš nemaz neesot obligāts. "Mazākiem patīk paslēpties, pasēdēt, pacept smilšu kūkas. Vidējie gribēs šūpoties, taču lielākie – pasēdēt pie galdiņa." Lai kāda vecuma bērni tajā spēlēsies, rotaļu laukumam jābūt drošam un maksimāli bez kritiskiem punktiem. Viens no bīstamākajiem elementiem ir lielās šūpoles. Kā ikvienai lietai, tām ir savs kalpošanas mūžs, taču ne vienmēr īpašnieki pievērš uzmanību šūpoļu tehniskajam stāvoklim. "Ja šūpoles ir lielas, augstas un tajās iekāpj daudz cilvēku, rezultāts var būt briesmīgs."
Pirmo rotaļu laukumu, kurā spēlējies pats, H. Zemītis gan vairs neatceras, taču stāsta, ka savulaik novērtēt jaunizveidotos koka rotaļlaukumus talkā nākuši arī paša bērni. Tagad jau izauguši, un šis uzdevums ir uz pašu pleciem. "Vienmēr pa slīdkalniņu nošļūcu pats. Tikai tā varu konstatēt, vai viss kārtībā vai kaut kas vēl jāpārtaisa." H. Zemītis novērojis, ka agrāk tieši slīdkalniņi ar metāla virsmu bērnu laukumos mēdza būt vieni no traumatiskākajiem objektiem. "Slīdvirsma tika dalīta divos posmos: viens – slīpais, otrs – horizontālais. Pats esmu uz šāda slīdkalniņa ļoti sasitis muguru."
Ārzemes nevilina
Rotaļu laukumu izgatavošana ir sezonāls darbs. "Cilvēki tos pasūta tieši tad, kad vēlas uzstādīt. Reti kurš ierodas rudenī, lai pasūtītu rotaļu laukumu uz pavasari," darba specifiku atklāj
H. Zemītis. Savukārt, vaicāts par eksportu, projektu vadītājs neslēpj, ka līdz šim nav bijusi interese koka rotaļu laukumiņus pārdot ārzemēs. "Kokmateriāls, ko izmantojam, ir diezgan masīvs. Tas nozīmē, ka būtu jāveic izmaiņas detaļās, tāpat ievērojamus līdzekļus prasītu transportēšana," vērtē H. Zemītis un piebilst, ka ražot masveida produkciju nebūt neesot uzņēmuma mērķis.
Turklāt lielāko gandarījumu uzņēmuma darbinieki gūst, strādājot tepat Latvijā. Nesen koka rotaļu laukums uzstādīts Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. "Tas mums bija kompliments, jo ne visus rotaļu laukums var novietot muzejā starp senatnīgajiem eksponātiem."
H. Zemītis smej, ka mūsdienās par ekskluzīvu vairs nenosauksi dārgu, spīdīgu auto vai pēdējā modeļa aipadu. "Par ekskluzīvu kļuvis viss, kas ir priekam un sirdij. Jā, tad sanāk, ka koka rotaļu laukums ir ekskluzīvs."