Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šīs biznesa idejas iniciators Vides pārraudzības valsts birojam iesniedzis pamatojuma vēstuli par cūkaudzētavas ietekmi uz vidi un tās novēršanai.

««Negribu» nav arguments. Mālpilij ir apstiprināts teritoriālais plānojums, kurā noteikts, ka plānotā uzņēmuma vieta atrodas teritorijā, kurā paredzēta lauksaimnieciskā darbība. Tās tuvumā neatrodas daudz dzīvojamo māju un apkārt ir meža masīvi,» uz iedzīvotāja protestiem atbildējusi SIA «Mālpils Agro» direktore Anita Laima Lancmane.

12 000 nobarojamu cūku
Uzņēmuma saimnieciskās darbības tuvumā atrodas divas lauku viensētas – «Klūgas–Grūbas» (500 metru) un «Bauskas» (viena kilometra) attālumā. Tuvākā apdzīvotā vēsturiskā vieta Bukas atrodas divus kilometru attāli, bet no Mālpils šo vietu šķir aptuveni četri kilometri.

Uzņēmuma «Mālpils Agro» pārstāve informē, ka uzņēmums nekustamā īpašuma «Klūgas–Grūbas» daļā plāno izveidot atšķirto sivēnu novietni ar 5000 vienlaicīgas turēšanas vietām, nobarojamo cūku novietni ar 12 000 vienlaicīgas turēšanas vietām, trīs šķidrmēslu krātuves, biogāzes ražotni un administratīvo zonu.

Uzņēmuma pārstāve informē, ka atšķirtos sivēnus uzņēmums paredzējis iepirkt no Latvijas cūkkopības uzņēmumiem. Kopā gada laikā uzņēmumā ir plānots nobarot 38 400 cūku. «Produkcija pamatā tiks realizēta Krievijā, kur, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nobarojamās cūkas ir nepieciešamas,» vienā no publiskajām apspriešanām skaidroja A. L. Lacmane.

Savukārt Mālpils novada Domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs skaidro, ka pašvaldība darbojas sabiedrības interesēs. «Mālpils iedzīvotājiem ir tiesības izlemt, vai šāda būvniecība nepieciešama novadā. Esmu ievērojis, ka iedzīvotāji ļoti detalizēti vēlas noskaidrot visu informāciju par plānoto cūkaudzētavu,» saka A. Lielmežs, piebilstot, ka vēl jau pāragri spriest par šā projekta attīstību, jo tas ir tikai sākuma stadijā, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja atbilde uz uzņēmuma «Mālpils Agro» iesniegumu – par ietekmi uz vidi novērtējuma – būšot tikai jūlijā.

Divi bubuļi – smaka un šķidrie mēsli
Šā projekta ietvaros notikušas jau divas publiskās apspriešanas, par kuru apmeklētību sūdzēties nevarot. Visvairāk cilvēkiem interesē, kā uzņēmums cīnīsies ar smaku, kur tiks likti šķidrie mēsli.

A. L. Lancmane informē, ka kūtsmēslu radīto smaku plāno samazināt līdz tādam līmenim, kādu pieļauj normatīvo aktu prasības, izmantojot gaisa attīrīšanas filtrus un speciālas būvkonstrukcijas, kā arī ievērojot šķidrmēslu izkliedes normas. Atsaucoties uz Mālpils iedzīvotāju prasībām, uzņēmums bioloģisko filtru uzstādīšanā plāno investēt 200 tūkstošus dolāru. Kā arī plāno noslēgt līgumus ar zemnieku saimniecībām, uz kuru lauksaimniecības zemēm izkliedēs šķidrmēslus.

No 832 200 m3 biogāzes ar metāna saturu 50–75 % pārstrādes rezultātā gada laikā ir paredzēts iegūt elektroenerģiju un siltumenerģiju. Siltumu izmantos pašpatēriņam, bet neizmantoto elektroenerģijas daudzumu nodos a/s «Latvenergo».

Uzņēmums ir paredzējis nodarboties arī ar graudu audzēšanu, uzglabāšanu un pārstrādi. Plānots, ka uzņēmumā kopā strādās divās maiņās aptuveni 30 strādnieku. A. L. Lancmane akcentē – ja cūkaudzētava tiks izveidota Mālpils novadā, tad pat līdz 50 tā iedzīvotājiem būšot darbavietas, kā arī nodokļi paliks pašvaldībā.

Uzņēmums ir plānojis objekta būvniecību veikt vairākās kārtās. Pirmajā uzcelt atšķirto sivēnu novietni un šķidrmēslu krātuves. Otrajā – nobarojamo cūku novietni un biogāzes ražotni. Trešajā kārtā – ar graudu uzglabāšanu un pārstrādi saistītos objektus.

Iepriekš cits uzņēmums – SIA «Baltic Pork» – atteicies no 3000 cūku fermas izveides Mālpilī iedzīvotāju negatīvās nostājas dēļ. Norvēģu investoriem pilnībā piederošais «Baltic Pork» darbojas 10 000 cūku kompleksā Allažu pagastā.