To apliecina SIA «Lursoft» pētījums par peļņas bilanci (peļņa mīnus zaudējumi) apmēru pirms nodokļu nomaksas, kādu uzrāda konkrētajā pašvaldībā reģistrētie uzņēmumi 2007.–2010. Gadā, vēsta «Dienas Bizness».
Cēls mērķis
Mērķis ir panākt, lai pašvaldībām kā valsts pārvaldes institūcijām būtu motivācija attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā, un tām būtu pieejami līdzekļi infrastruktūras objektu attīstībai, LTV raidījumā «100. panta preses klubs» savu piedāvāto risinājumu, kas paredzētu, ka daļa no UIN nonāktu pašvaldību budžetā, skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Viņš atgādināja, ka ir situācijas, kad pašvaldības nav ieinteresētas konkrētajā uzņēmējdarbībā – ražotnes būvniecībā, un pauž nostāju – lai taisa citur, tikai ne pie mums. Tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas, lai radītu pašvaldību ieinteresētību attīstīt uzņēmējdarbību. Tiesa gan, šāda reforma varētu tikt skatīta kontekstā ar samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru pašvaldībai.
«Pašvaldību budžeti nav mākslīgi jāaudzē,» uzsvēra ministrs, norādot, ka tiem būtu jāpieaug ekonomiskās attīstības nodokļa pieauguma rezultātā. Vienlaikus viņš atgādināja par valsts pārvaldes plāniem spert soļus darbaspēka nodokļu samazinājuma virzienā, tostarp iedzīvotāju ienākumu nodoklim, kas pašlaik ir lielākā ieņēmumu daļa pašvaldību budžetos.
Darbaspēka nodokļu samazinājums ir svarīgs priekšnosacījums, lai visā valstī, tostarp lauku reģionos, nodrošinātu konkurētspēju. Tādējādi ar šādu likumdošanas iniciatīvu ir plānots izveidot mehānismu, lai pašvaldības pašas varētu lemt par savu attīstību un to plāniem būtu reāls finansējums. Nodokļu proporcija, ko pašlaik saņem valsts un pašvaldības, nav vērtējama viennozīmīgi, atzīmēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Pēc viņa domām, piedāvājums būtu rūpīgi jāizvērtē, kā arī jāmodelē situācijas, vai tādējādi pašvaldībās neradīsies problēmas ekonomiskās krīzes laikā. Lai arī šāda ideja par UIN iezīmētās daļas novirzīšanu vietējās pašvaldības budžetā nav jauna, jo par tādu ideju ir runāts, tomēr tā atdūrusies pret Finanšu ministrijas mūri.
Grandiozas atšķirības
«Uzņēmumu UIN apjoms ir ļoti mainīgs rādītājs, salīdzinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijā pašvaldībās ir ne tikai atšķirīgs iedzīvotāju skaits, bet arī reģistrēto uzņēmumu skaits, atšķirīga specializācija un līdz ar to arī būtiski atšķirīgs gan nodarbināto skaits, gan kopējais peļņas apjoms,» pētījuma datus rādījis SIA «Lursoft» pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka ne jau visvairāk apdalītās no budžetu ieņēmumiem ir tās pašvaldības, kuru teritorijā strādājošo uzņēmumu kopējā peļņa, piemēram, 2010. gadā bija negatīva. Ir viena pašvaldība, kuras teritorijā reģistrētie uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem pēdējos četrus gadus, proti, Līgatnes pašvaldībā.
A.Brūvelis piekrīt E.Sprūdža idejai, ka vajadzētu pašvaldības ieinteresēt uzņēmējdarbībai savā teritorijā, tomēr ideja par UIN daļas novirzīšanu vietējām pašvaldībām rada ne tikai daudz jautājumu, bet arī bažas biznesam par kādu papildu slogu, piemēram, grāmatvedības kārtošanai. Jāņem vērā, ka valsts ir paredzējusi UIN atlaides. «Nepieļaujami uzlikt papildus birokrātisko slogu šā nodokļa sakarā uzņēmējiem, bet diemžēl iepriekšējo «uzlabojumu» piemēri valstī ir tieši pretēji. Piemēram, sākotnējais iemesls dienesta transporta līdzekļu nodokļu uzlikšanai bija ierēdņu nekontrolētā braukalēšana privātās vajadzībās. Rezultātā «pierādījās», ka ierēdņi nekur privāti nebrauc, jo likums to aizliedz, bet nodoklis jāmaksā uzņēmējiem un vēl jānodrošina sarežģītā uzskaite,» tā viņš.