Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Finanšu ministrija (FM) vēsta, ka ienākumu palielinājumu sekmēja ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ieplūde (par 92,1 miljonu eiro jeb 38,2% vairāk), aktivizējoties ES fondu projektu īstenošanai, kā arī straujākas ekonomikas izaugsmes virzīts nodokļu ieņēmumu kāpums (par 123,6 miljoniem eiro jeb 10,2%).

Izteiktāks kāpums vērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), sociālās apdrošināšanas iemaksu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos. IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugumu ietekmē arī izmaiņas nodokļu likmēs un minimālās algas apmērā, tomēr, lai arī nodokļu reforma stājās spēkā ar šā gada 1. janvāri, tās precīzāku ietekmi uz nodokļu ieņēmumu apjomu varēs novērtēt turpmākajos mēnešos.

Pretēji iepriekš pieminēto nodokļu pieaugumam, atsevišķās ieņēmumu pozīcijās šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija vērojams kritums. "Būtu jāizceļ ne-nodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā bija par 7,8 miljoniem eiro jeb 12,1% zemāki nekā pērn pirmajos divos mēnešos. Samazinājums skaidrojams galvenokārt ar zemākiem ieņēmumiem no zemes īpašumu pārdošanas pašvaldībās, ko ietekmēja pagājušā gada sākumā veiktie darījumi lielākā apmērā," teikts FM paziņojumā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, lai gan pret iepriekšējā gada divu mēnešu periodu kāpa ievērojami, tomēr tikai nedaudz pārsniedza plānoto apmēru. Nodokļu ieņēmumu plāns janvārī un februārī tika izpildīts 100,5% apmērā, un ieņēmumi bija par 6,4 miljoniem eiro lielāki nekā budžetā plānots. Ieņēmumi no IIN plānu pārsniedza par 13,5 miljoniem eiro jeb 5,1%, kamēr sociālās apdrošināšanas ieņēmumi speciālajā budžetā plānu pārsniedza par 5,4 miljoniem eiro jeb 1,5%.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi sekmē sarūkošais bezdarba līmenis, darba samaksas pieaugums valstī un vispārējā nodokļu režīmā strādājošo skaita pieaugums, kas skaidrojams arī ar mikrouzņēmumos nodarbināto skaita samazinājumu. Savukārt plāna neizpilde vērojama PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem. PVN ieņēmumi bija par 13,2 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāki, bet UIN ieņēmumi par 6,3 miljoniem eiro jeb 9,3% mazāki par plānoto.

PVN ieņēmumu plāna neizpildi galvenokārt ietekmēja zemāks atmaksu apmērs 2017. gada decembrī, pārnesot atmaksu slogu uz 2018. gadu. Kā papildu iemeslu var minēt izmaiņas likumdošanā, samazinot atmaksas termiņus PVN pārmaksai, kam neizpildās tūlītējas atmaksas nosacījumi. Savukārt UIN ieņēmumi no plāna atpalika avansa maksājumu samazinājuma rezultātā, kā arī saistībā ar atmaksu pieaugumu.

Kopbudžetā gada pirmajos mēnešos vērojams mērens izdevumu kāpums. ES fondu projektu izdevumu plūsma gada pirmajos divos mēnešos vairāk nekā divas reizes pārsniedza 2017. gada pirmo divu mēnešu līmeni. Savukārt citu izdevumu mērenāks kāpums vai pat samazināšanās piebremzēja kopējo izdevumu straujāku palielināšanos.

Būtiski ir pieauguši kapitālie izdevumi, īpaši izceļams to kāpums pašvaldībās, tai skaitā, saistībā ar ES fondu projektu investīcijām. Kopbudžetā kapitālie izdevumi pārskata periodā palielinājās par 15,3 miljoniem eiro jeb 22,9%. Tāpat ministrija izceļ iemaksu palielinājumu ES budžetā. Tās janvārī-februārī palielinājušās par 10,7 miljoniem eiro jeb 36,2%.

Lēzenāks kāpums vērojams izdevumiem atlīdzībai. Salīdzinot ar 2017. gada divu mēnešu periodu, atlīdzības izdevumi ir palielinājušies par 17 miljoniem eiro jeb 5,9%. Galvenokārt, atlīdzība kāpusi pašvaldībās (par 11,3 miljoniem eiro), ko ietekmēja minimālās algas celšana. Izdevumi sociālajiem pabalstiem, salīdzinot ar 2017. gada pirmo divu mēnešu periodu, kopbudžetā ir palielinājušies par 19,5 miljoniem eiro jeb 4%. Tostarp pensiju izdevumi kāpuši par 15,3 miljoniem eiro jeb 4,6%, bet izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem par 4,2 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Pārējo sociālo pabalstu izdevumu mēreno kāpumu, ko pamatā ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpums, ietekmēja sarukums izdevumos bezdarbnieka pabalstiem. 2018. gada janvārī bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits bija par 17,6% mazāks nekā 2017. gada janvārī. Sarūkošā bezdarba līmeņa (pērn 8,7%) ietekmē izdevumi bezdarbnieka pabalstiem šā gada divos mēnešos bija par 1,2 miljoniem eiro jeb 5,7% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā.

Ņemot vērā notikumus finanšu sektorā, sagaidāms, ka pakāpeniski var pieaugt bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits un turpmākajos mēnešos izdevumiem bezdarbnieka pabalstiem būs vērojams mērens kāpums, vienlaikus nepārsniedzot budžetā ieplānoto izdevumu apjomu, prognozē Finanšu ministrija.