Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu.

Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa. Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, pārliecinoši lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, un tikai 3% norādīja, ka jā.

"Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības," uzskata LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, "kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt."

Uz jautājumu par to, cik procentuāli liels apjoms no valsts budžeta, pēc aptaujas dalībnieku domām, pašlaik tiek tērēts nelietderīgi, LTRK biedri 54% gadījumu pauda, ka robežās no 10 līdz 20%, savukārt 18% norādīja, ka vēl vairāk. Savukārt 14% respondentu atbildēja, ka budžeta tēriņus iespējams samazināt no 5% līdz 10%.

"Ja pieņemam, ka uzņēmējiem ir taisnība, Latvijas budžetā iespējams ieekonomēt vairāk nekā miljardu eiro, kas savukārt būtu pilnīgi pietiekami, lai finansētu ne tikai medicīnu, izglītību un citas jomas, bet arī realizētu vidēja termiņa nodokļu reformu tādā izskatā, kā paredzēja valdībā apstiprinātās pamatnostādnes, atsakoties no nodokļu celšanas," saka J. Endziņš.

Minot galvenās jomas, kur iespējams ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, 54% LTRK biedru norādīja, ka pilnīgi visās, savukārt 27% respondenti sacīja, ka dažādu aģentūru un iestāžu administratīvās izmaksas. Retāk minētas arī konkrētākas jomas – izglītība, veselība, pašvaldības, būvniecība, ceļi un infrastruktūra. Savukārt jautājot par to, kurš ir atbildīgs par nelietderīgiem tēriņiem, 46% uzskata, ka visi valsts darbā strādājošie, savukārt 20% - minēja atbildīgās ministrijas ierēdņus.

"Ik dienu strādājot un sadarbojoties ar dažādām iestādēm, biznesa pārstāvji regulāri saskaras ar milzīgu birokrātiju un daudziem ierēdņiem. Diemžēl, bieži vien nerodas sajūta, ka šie cilvēki vēlas palīdzēt un atrisināt jebkādu problēmu vai situāciju, tā vietā sūtot no viena kabineta uz otru, kā rezultātā tiek patērēts laiks un resursi. Tieši šī attieksme bieži vien liek aizdomāties par to, cik atbildīgi valsts darbā nodarbinātie izturas pret saviem pienākumiem un vai maz pelnījuši tur atrasties," saka J. Endziņš.

Uzņēmēju aptauja, kurā piedalījās 268 kompāniju vadītāji un vadošie darbinieki, veikta 2017. gada jūlijā.