Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa skaidroja, ka EK ir publiskojusi divus dokumentus. Viens no tiem ir ikgadējās, vispārējās rekomendācijas, kas tiek publiskotas kopš 2012.gada. Otrajā dokumentā ir izvērtētas reformas pamatnostādnes un to atbilstība Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām.

Šteinbuka stāstīja, ka EK publisko rekomendācijas visām dalībvalstīm. Piemēram, Dānijai ir tikai viena rekomendācija, par konkurētspējas palielināšanu, bet Kiprai ir izteiktas 11 rekomendācijas.

Latvijai veltīti septiņi ieteikumi, kas sadalīti trijos blokos - fiskālā politika un nodokļi, sociālais bloks un valsts pārvalde.

EK pārstāvniecības vadītāja atgādināja, ka šī gada februārī tika nopublicēts progresa ziņojums, kurā EK vērtēja sasniegto un to, kas nav paveikts. Jau šajā ziņojumā esot varējis nojaust, par ko būs nākamās rekomendācijas. Attiecībā pret Latviju esot bijis uzsvars uz sociālo nevienlīdzību un tās mazināšanu kā arī problēmām veselības aprūpē.

Viņa uzskata, ka pašlaik kārtis esot Latvijas valdības rokās. Viņa cer, ka Finanšu ministrijas eksperti izvērtēs darba dokumentu un sāksies reāls dialogs starp Latvijas un EK ekspertiem. Varbūt Latvijai izdosies pārliecināt EK ekspertus, ka tie kļūdas, piebilda Šteinbuka.

EK veiktais Latvijas fiskālo plānu - iecerētās nodokļu reformas - novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018. gadā. Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018. gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr Latvijas Stabilitātes programmā iekļauts nominālais deficīts - 1,6% no IKP.

EK uzsver, ka īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze.

Ekonomikas padomnieks EK pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādīja, ka EK ieskatā nodokļu reforma zināmā mērā ir pamatota un tur ir iekļautas vairākas labas lietas, bet tās ir dārgas un potenciāli apdraud Latvijas fiskālo disciplīnu.

"Reforma ir procikliska, tā ir papildus stimuls ekonomikai brīdī, kad arvien aktīvāk atsākas kreditēšana un ekonomikā ieplūst ES fondi. Ekonomika jau tā uzsilst, bet ar nodokļu reformu tā tiks sildīta vēl vairāk. EK ir bažas, vai tagad ir īstais brīdis šādai stimulācijai," norādīja Zemītis.