Kopumā nelegālais veido aptuveni 28% no kopējā cigarešu tirgus. Divas trešdaļas nelegālo cigarešu Latvijā nonāk no Baltkrievijas, savukārt aptuveni viena sestdaļa - no Krievijas.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš uzsvēra, ka arī muitas atklātie kontrabandas noziegumi visbiežāk izdarīti saistībā ar nelegālu tabakas izstrādājumu ievešanu.
"Latvija tiek izmantota gan kā tranzītvalsts, gan gala saņēmējvalsts nelegālo tabakas izstrādājumu izplatīšanā. Latvijā augsta tolerance pret kontrabandu un maza finansiālā rocība," sacīja Podiņš, skaidrojot kontrabandas izplatību valstī.
Podiņš norādīja, ka robežsargi un muitas pārstāvji arvien biežāk fiksē, ka cigaretes tiek slēptas inovatīvos veidos - ar dažādu magnētu, slēptu nodalījumu izveidi un citiem.
Komisijas deputāti interesējās vai nedaudzais skaits ierosināto krimināllietu vispār var ietekmēt šo milzīgo rūpalu. Tāpat tika vaicāts vai ir domāts par iespēju paredzēt zināma apjoma atlīdzību ziņotājam, kurš atbildīgajām instancēm sniedz informāciju par nelegālu cigarešu tirgošanu.
VID pārstāvji norādīja, ka tas ir jautājums par finansiālo rocību un VID iespējām. Taču jebkura ierosinātā krimināllieta kaut nedaudz uzlabojot situāciju.
"Novērojams arī, ka mazās rūpnīcās ražotām legālām cigaretēm ir risks nonākt nelegālajā tirgū. Līdz 2010.gadam bija Latvijā bija liela cigarešu ražošanas rūpnīca, kas ražoja salīdzinoši lētas cigaretes Latvijas tirgum. Kad rūpnīca beidza darbu, radās pāris mazās rūpnīcas, kuru ražotajām cigaretēm ir grūti izsekot. Arī legālās alkohola ražotnēs novērojami pārkāpumi," sacīja Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites nodaļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe.
Šmite-Roķe arī norādīja, ka tabakas izstrādājumu kontrabandas tirgus īpatsvars ar katru ceturksni mazinās, taču vēsturiski raugoties novērojams, ka ceļoties akcīzes likmei, palielinās kontrabandas apjoms.