Putra sēdē norādīja, ka joprojām ir "piena krīze" un daudziem piena ražotājiem subsīdijas ir vienīgais avots, kas palīdz atvieglot situāciju.
Tāpat viņš klāstīja, ka arī platību maksājumu apmērs joprojām nav izcīnīts tuvāk Eiropas vidējam līmenim - platību maksājumu vidējais ES līmenis par hektāru patlaban ir aptuveni 256 eiro, bet Latvijas lauksaimnieki saņem aptuveni 88 eiro par hektāru zemes. 2020. gadā Latvijā šī summa varētu sasniegt aptuveni 132 eiro par hektāru zemes, kas ir mazāk nekā vidējais ES līmenis. Tāpat 2016.gadā un turpmākos gadus samazināsies pārejas posma valsts atbalsts lauksaimniecībā, ja 2015. gadā tas veidoja 51 miljonu eiro, tad 2016. gadā tie ir 26 miljoni eiro, bet 2017. gadā - 1,5 miljoni eiro.
Arī ZSA pārstāvis sēdē norādīja, ka graudiem pērngad nav bijušas labas cenas, kas ietekmēja uzņēmējdarbību. "Eiropā netiek piekopta prakse subsīdijas aplikt ar nodokli. Ja mēs gribam izcelties citu valstu vidū, varbūt ir citi veidi, kā to darīt, nevis visu aplikt ar nodokli," teica ZSA pārstāvis.
Vienlaikus komisija atbalstīja arī grozījumus, kas nosaka, ka turpmāk UIN maksātājiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs jāinformē par visiem darījumiem ar personām, kuras reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu zonās, kā arī veic maksājumus nerezidentiem.
Grozījumi paredz, ka nodokļa maksātājam par nerezidentam izmaksātajām summām VID jāiesniedz informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātājs sniedz informāciju par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksājamām summām.
Paredzēts, ka informācija būs jāsniedz arī tad, ja no maksājuma UIN nav jāietur, piemēram, par izmaksātajām dividendēm, procentu maksājumiem vai maksājumiem par intelektuālo īpašumu.
Kārtību, kādā nodokļa maksātājs sniedz informāciju par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksājamām summām, noteiks Ministru kabinets. Informācija VID būs jāiesniedz kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.
Izmaiņas likumā rosinātas, lai pilnībā ieviestu direktīvas par administratīvo sadarbību nodokļu jomā prasības par automātisku informācijas apmaiņu par nerezidentu gūtajiem ienākumiem. Patlaban VID šāda informācija tiek sniegta daļēji.
Par grozījumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā galīgajā lasījumā Saeima lems ceturtdien, 4. februarī, un plānots, ka jaunā kārtība attieksies uz maksājumiem nerezidentiem, kas veikti sākot ar 2017. gada 1. janvāri.
ZSA ir dibināta 1999. gadā. Tās biedri ir gandrīz 900 Latvijas zemnieku no visām lauksaimniecības nozarēm, kuri apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru zemes. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas aktu veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas prioritārajām nozarēm.