Turklāt novada dome atrunājas, ka viss ir likumīgi un neko iesākt nevar.
Vairāki šīs Pierīgas novada iedzīvotāji pat meklēja jurista palīdzību, jo viņus neapmierina uzņēmuma sagatavotais līguma projekts. "Pēc līguma pārskatīšanas varu ieteikt tikai vienu – to šādā redakcijā neparakstīt. Līgums vienpusēji ir sastādīts tikai pakalpojuma sniedzēja interesēs," norāda jurists Atvars Aniņš. Pie viņa ar lūgumu pārskatīt līgumus vērsušies vairāki mārupieši. Viņš mudināja iedzīvotājus no līguma izsvītrot visus tā punktus, kas ierakstīti sīkā drukā, atstājot līgumā nemainīgus tikai noteikumus par pakalpojuma cenu un izvešanas biežumu. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji ir patērētāji, tad uzņēmums nav tiesīgs viņiem uzspiest netaisnīgus tipveida līgumus un patērētājam ir tiesības svītrot sev neapmierinošos līguma noteikumus.
Reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs izplatījis paziņojumu, kurā gari un plaši skaidrots, ka īsti neko mainīt nevar, jo viss notiek likumdošanas ietvaros. Pagastvecis savā vēstulē paskaidro, ka likumdevējs jeb Saeima nav sniegusi pilnvaras pašvaldībām iejaukties atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā. Vienīgais vietvaras pienākums ir sarīkot publisku konkursu.
"Likums uzliek ikvienam iedzīvotājam, kurš atzīstams par sadzīves atkritumu radītāju, par pienākumu slēgt līgumu ar noteikto pakalpojuma sniedzēju, taču neviens likums neuzliek nevienam par pienākumu slēgt noteiktā satura līgumu," norādīts vēstulē.
Tas nozīmē, ka Mārupes novada dome uzraudzīs atkritumu apsaimniekotāja rīcību, slēdzot līgumus ar iedzīvotājiem, tomēr vietvara nevar iestrādāt tipveida līgumos tādus noteikumus, kas pilnībā atbilstu visu mārupiešu interesēm, un tāpēc aicina katru iedzīvotāju pašu apspriest tā interesējošus jautājumus ar otro līgumslēdzējpusi – SIA "EKO Rīga".
Savukārt, lai nodrošinātu vienkāršu un efektīvu līguma korekciju, Atvars Aniņš mudina Mārupes iedzīvotājus no līguma projekta svītrot 1. punkta teikumu, ka bez maksas tiek nodrošināts tikai rēķins elektroniski un papīra formā tas maksās Ls 1,20. "Rēķina piegādes izdevumi bija laikus jāiekļauj pakalpojuma cenā, un atsevišķi nevienam nav jāmaksā par rēķina piegādi. Tā tomēr ir biznesa ētika, ka saviem klientiem tiek nodrošināti rēķini, jo daudziem internets nemaz nav brīvi pieejams," skaidro jurists.
Tāpat viņš mudina svītrot 4. punkta pēdējo teikumu, kurā noteikts, ka iedzīvotājiem ir saistoši līguma papildnosacījumi sīkajā drukā lapas otrajā pusē. Tur paredzētas daudz un dažādas soda sankcijas iedzīvotājiem, bet uzņēmumam neviena.
Veicot norādītās korekcijas tiks izpildītas visas minimālās prasības, lai apsaimniekošanas līgums spētu darboties, proti- noteikta cena un atkritumu izvešanas biežums. Ja uzņēmums vēlēsies šos līgumus papildināt ar citiem papildus noteikumiem, tas būs iespējams pēc abpusējas vienošanās- kuras pagaidām nav.