Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpat komisija pirmajam lasījumam jau iepriekš atbalstījusi vēl 24 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Visiem likumprojektiem Budžeta komisija aicinās Saeimu noteikt steidzamību.

"Pirms izskatīšanas Saeimas sēdē vēl apspriedīsim dažus likumprojektus, par kuriem komisijā būtisku iebildumu nebija, bet kuriem otrajā lasījumā būs nepieciešami precizējumi un uzlabojumi," Saeimas preses dienestam paudis Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Iepriekš atbildīgajā Budžeta komisijā apspriežot iesniegto projektu, finanšu ministrs Jānis Reirs deputātiem uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir veidots ļoti sarežģītos apstākļos, ņemot vērā valsts ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos un arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanos. Ministrs arī uzsvēra – par spīti šiem izaicinājumiem budžets ir pārdomāts un atbildīgs un tas ļaus nodrošināt finansējumu prioritārajām nozarēm – valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Nākamā gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,65 miljardu apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir par gandrīz 183 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 115 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot 7,37 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Nākamajā gadā minimālo algu no līdzšinējiem 360 plānots paaugstināt līdz 370 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums no 75 eiro pieaugs līdz 85 eiro. Vairāki pasākumi paredzēti nodokļu sloga mazināšanai mazo algu saņēmējiem, tostarp pakāpeniski līdz 2020. gadam plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no darba algas lieluma. Līdztekus tam paredzēts arī ieviest solidaritātes nodokli, ko piemēros atalgojuma daļai, kas pārsniedz 48 600 eiro gadā.

Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas. Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt līdzšinējā 23 procentu apmērā, savukārt tiks atcelts nodokļa atvieglojums par pilngadīgām un darbspējīgām personām.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzi degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi, nodokļus un nodevas azartspēlēm.

Nākamgad papildu finansējums paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.

Tāpat papildu finansējums paredzēts veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības nodrošināšanai, zinātnei un sportam. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Finansējums nākamgad arī paredzēts, lai pilnveidotu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pastiprinātu uzmanību plānots pievērst kases aparātu, kases sistēmu, speciālo ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai un kontrolei, kā arī plānots uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un nodokļu administrāciju.

Budžeta komisija šodien nolēma lūgt Saeimas Prezidiju otrdien, 3. novembrī, sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā pirmajā lasījumā skatītu likumprojektu "Par valsts budžetu 2016. gadam", likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" un vēl 24 ar budžetu saistītus likumprojektus.

Priekšlikumus budžeta projekta otrajam lasījumam atbildīgā komisija aicinās iesniegt līdz 6. novembra pulksten 17.00, savukārt izskatīt otrajā galīgajā lasījumā – 30. novembrī, informēja komisijas vadītājs K. Šadurskis.