Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka sagatavotie priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu progresivitātei. Iesniegtais piedāvājums mazinās slogu mazo algu saņēmējiem. Tāpat būtisks pagrieziena punkts būs papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt ienākumus un iesaistīties darba tirgū.

Priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020. gadam. Vienlaikus plānots 2016. gadā palielināt mēneša neapliekamā minimuma apmēru no 75 līdz 85 eiro mēnesī. "Tas nozīmē, ka 2016. gadā visiem strādājošajiem tiks piemērots mēneša neapliekamais minimums 85 eiro apmērā. Nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums par 2016. gadu būs 120 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazināsies, līdz pie darba algas virs 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums paliks 85 eiro mēnesī," klāstīja FM.

Pēc tajā paustā, 2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiks samazināts līdz 65 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiks palielināts maksimāli piemērotais diferencētais neapliekamais minimums līdz 130 eiro mēnesī. Tā kā strādājošais, kurš saņem zemu darba algu, 2017. gadā saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu, tas kompensēs ieņēmumu samazinājumu gada laikā, kas radīsies mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas iespaidā.

"Tas pats notiek 2018. un 2019. gadā, līdz 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums būs 0, bet maksimāli piemērotais neapliekamais minimums būs 160 eiro mēnesī. Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu 93,5 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 85 līdz 65 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017. gadā būs par 4,6 eiro mēnesī mazāka nekā 2016. gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 38,3 eiro gadā.

Savukārt 2021. gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020. gadu jau 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā (bez apgādībā esošām personām) ar lielu bruto algu, teiksim 1500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 4,6 eiro mēnesī, 2018. un 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī par 4,6 eiro mēnesī, bet 2020. gadā – par 5,8 eiro mēnesī," skaidroja FM.

Vienlaikus tajā atzīmēja, ka ienākumu deklarēšana nebūs sarežģīta. "Iedzīvotāji portālā Latvija.lv, pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tajā skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Tiem, kuriem nav iespēju nodokļu deklarāciju iesniegt elektroniski, būs iespēja to izdarīt klātienē visās VID filiālēs," piebilda ministrijā.

Pēc FM aplēsēm, fiskālā ietekme no diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas 2016. gada 1. janvārī, ņemot vērā maksāšanas kārtību, 2017. gadā būs papildu 5,867 miljoni eiro, bet 2018. gadā 12,324 miljoni eiro. Savukārt fiskālā ietekme no neapliekamā minimuma palielināšanas būs negatīva - nākamajos trijos gados mīnus 17 miljoni eiro ik gadu.

Attiecīgie grozījumi likumā par IIN iekļauti valsts nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē, kuru Saeima izskatīšanai komisijās nodeva 8. oktobrī, par atbildīgo nosakot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.