Kad Rīgas pilsētas dome nāca klajā ar ideju par lētākām transporta biļetēm galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem, Garkalnes pašvaldība pajokoja par nodokli, ko viņi pieprasīšot rīdziniekiem par sēņošanu novada teritorijas mežos. Nu jau vairāk nekā gadu šis joks pārvērties par īstenību, jo sēņotājiem, ogotājiem un ārstniecības augu vācējiem, kam šī nodarbe ir pelnīšanas veids, jārēķinās ar saistībām pret valsti un godīgi jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir noteikts, ka ar šo nodokli netiek aplikti fiziskās personas kalendārajā gadā gūtie ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, ja tie nepārsniedz 2845,74 eiro gadā, informē Valsts ieņēmuma dienesta (VID) sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Ņemot vērā šo likumā noteikto robežu, personai ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu, atskaitot izdevumus, kas saistīti ar šo procesu, proti, sēņošanu, ogošanu vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanu. Precīzāk, tos var raksturot kā ieguldījumu šajā biznesā.
Attiecībā uz fiziskās personas ienākumu likumā ir ietverts pašdeklarēšanas princips un noteikts, ka fiziskā persona maksā nodokli rezumējošā kārtībā – atbilstoši gada ienākumu deklarācijā veiktajam aprēķinam. Tādējādi ogotājs, sēņotājs un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācējs, saņemot ar nodokli apliekamus ienākumus, kas pārsniedz 2845,74 eiro gadā, pats aprēķina un iemaksā budžetā vajadzīgo summu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Tas nozīmē, ka par šogad gūtajiem ienākumiem no minētajām trim nodarbēm, ja tie gada laikā pārsniedz 2845,74 eiro, laika posmā no 2015. gada 1. marta līdz 1. jūnijam ieskaitot ir jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija.
VID, izmantojot gan plašsaziņas līdzekļos, gan reklāmas paziņojumos publicēto informāciju, apkopo informāciju par iespējamām adresēm, kurās varētu notikt sēņu un savvaļas ogu iepirkšana, līdz ar to dienesta rīcībā ir informācija tikai par tām vietām, ko institūcija pati ir apzinājusi. VID rīcībā nav kopējas statistikas, cik kopumā 2014. gadā Latvijā darbojas savvaļas ogu un sēņu uzpirkšanas punkti.
VID atbilstoši saviem resursiem plāno nodokļu kontroles pasākumus nodokļu maksātājiem, kuriem ir visaugstākais nodokļu nenomaksas risks, kā arī ņem vērā fiskālo efektu no iespējamās nodokļu nenomaksāšanas. Ogotāji un sēņotāji neietilpst to personu grupā, kuri, iespējams, nodara ļoti lielus zaudējumus valsts budžetam.
"Atbilstoši iepriekšējo gadu pieredzei, veicot pārbaudes, kuru laikā pārbauda fiziskās personas, kuras tirgojas ar pašu iegūtajām dabas veltēm, fiskālais ieguvums nav liels, jo VID mērķis nav pirmajā pārkāpuma konstatēšanas reizē fiziskajām personām piemērot soda sankcijas, bet gan skaidrot normatīvo aktu prasības, lai tās būtu informētas par saviem pienākumiem," skaidro K. Augstkalne-Jaunbērziņa.
"Ja VID kādam konstatē atkārtota pārkāpuma izdarīšanu, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, bet arī šajā gadījumā tiek ņemti vērā atbildību mīkstinoši apstākļi. Ne iepriekšējā, ne šajā gadā VID nav sodījis nevienu fizisko personu, kura pārdod pašu lasītas ogas un sēnes vai pašaudzētu lauksaimniecības produkciju nelielos daudzumos."
Ja pieņemam, ka vidējā cena tirgū par kilogramu baraviku ir 10 eiro, tad gada laikā sēņotājam jāsalasa vairāk nekā 284 kilogrami baraviku, lai, atskaitot izdevumus, kas radušies sēņojot, valstij tiktu iedzīvotāju ienākuma nodoklis.