Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vai ir viegli šo tehniku uzturēt labā kārtībā sezonas laikā, interesējāmies Krimuldas novadā.

Zemnieku saimniecībā "Melderi" laukus apstrādā ar diviem vācu firmas traktoriem "Dautz-Fahr", vācu traktoru un kombainu "Klass", somu traktoru "Valtra" un zviedru sējmašīnu "Vaderstad". Saimniecības īpašnieks Jānis Krieviņš atzīst, ka importa tehnika kalpo ļoti labi. Tikai pateicoties jaudīgajiem spēkratiem, ir iespējams paveikt tik lielu darbu apjomu. Vācijā, Somijā un Zviedrijā ražotā tehnika ir droša, un, to izgatavojot, ir ļoti padomāts par cilvēku, kurš to vadīs. Kabīnēs pat vistveicīgākajās dienās nav karsti un neiekļūst putekļi. Kustīgās ierīces ir uz amortizāciju, tāpēc, visu dienu pavadot uz riteņiem un veicot smagos lauku darbus, cilvēki tik ļoti nenogurst.

"Ja rodas nelielas problēmas, vīri, kas ar tehniku strādā, paši tās novērš. Ir atsevišķi gadījumi, kad kādu detaļu var uzvirpot pie vietējiem meistariem. Bet pamatā importa tehnikai tomēr vajag rūpnīcas materiālus un ir jāpērk oriģinālās rezerves daļas," stāsta Jānis Krieviņš. "Tāpēc kontaktējamies ar rūpnīcas pārstāvjiem Latvijā, kuri tirgo konkrētās markas tehniku. Viņi piedāvā gan rezerves daļas, gan servisu, jo specifiskajām rezerves daļām nav alternatīvas. Vienīgais, ko varētu vēlēties, ir samērīgas cenas. To saku tāpēc, ka Lietuvā un Igaunijā tās pašas rezerves daļas var nopirkt krietni lētāk, bet ej nu izbraukā, ja kas pēkšņi iziet no ierindas, jo sezonas darbi nevar gaidīt."

J. Krieviņš atzīst, ka teorētiski vajadzīgas rezerves daļas varētu pasūtīt arī citur, bet praktiski to izdarīt nevar, jo rūpnīcu dotajās tehniskajās pasēs nav norādīti detaļu kodi un elektronikai netiek dotas shēmas. "Bija gadījums, kad noplīsa viens elektroniskais bloks," atceras saimnieks. "Mūsu meistari teica, ka to var salabot, bet ir jāredz elektroniskā mezgla shēma. Pēc tās var atrast, kur ir vaina un, piemēram, salodēt, bet, ja nav shēmas, meistars palīdzēt nespēj. Atliek vienīgais risinājums – jauna elektroniskā bloka iegāde par vairākiem tūkstošiem latu. Var jau būt, ka shēmas ir komercnoslēpums, bet pieļauju, ka tas tiek darīts biznesa dēļ, jo garantē rezerves daļu noietu."

Jautāts, kā lauksaimniekiem varētu palīdzēt, Jānis Krieviņš atzīst, ka būtu ļoti labi, ja Latvijā būtu pieejams specifisks katalogs, kurā būtu apkopotas pie mums tirgotās un izmantotās lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas ar to kodiem. Tas pavērtu iespēju vajadzīgās detaļas pasūtīt dažādās vietās ar interneta starpniecību, lieki netērējot laiku un nepārmaksājot.