Depozīta sistēmā iekļaus PET, stikla un metāla bezalkoholisko dzērienu, alus un dzērienu ar zemu alkohola saturu iepakojumus. Sistēmai jāsāk darboties no 2015. gada 1. janvāra, paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā koncepcija. Sistēmas ieviešanas, kā ministrija aplēsusi, maksimālās izmaksas varētu būt aptuveni 18,27 miljoni latu (26 miljoni eiro). No kopējo izmaksu summas aptuveni 14 miljoni latu (20 miljoni eiro) nepieciešami tikai iekārtām. Sistēmu plānots finansēt no ražotāju un tirgotāju līdzekļiem, papildus piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Taras punktos vai automātos varēs nodot nebojātas pudeles, bet vidē salasītās pudeles joprojām varēs nodot dalītās atkritumu vākšanas punktos.
VARAM prognozē, ka efektīvas depozīta sistēmas ieviešanas rezultātā jau pēc gada no patērētājiem tiks atpakaļ savākti 80 % no atkārtoti lietojamā dzēriena iepakojuma, bet no vienreiz lietojamā dzēriena iepakojuma tiks pārstrādāti 60 %. Tikmēr patlaban Latvijā 88 % no savāktajiem sadzīves atkritumiem tiek apglabāti poligonos. Viegli pārstrādājamajām stikla un PET pudelēm tajās nebūtu jākrājas kopā ar pārējo drazu, uzskata ministrijā.
Paredzēts, ka ar dzērienu iepakojumu savākšanu nodarbosies viens operators, ko veidos ražotāju un tirgotāju asociācijas. Depozīta sistēmas jautājums ar ražotājiem un tirgotājiem ir pārspriests gadiem ilgi. Šomēnes starp VARAM un nozares organizācijām parakstīts memorands par turpmāku sadarbību dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas izveidē. "Muļļā jau desmit gadus, neticu, ka pagūs līdz 2015. gadam," nolikto termiņu komentē Mārtiņš Bērziņš, privātās alus darītavas "Brālis" Inčukalna novadā valdes priekšsēdētājs. "Visu stiklu savāc arī pie tagadējās sistēmas, pudeles var nodot par dažiem santīmiem – tās grāvmalās nemētājas, kamēr PET pudelēm un skārdenēm ir piemētāti visi stūri." Viņš izmaiņas raksturo kodolīgi: "Produkcija vienkārši kļūs dārgāka."
Turpmāk dzērienu pircējiem būs jāmaksā arī par depozīta izmaksām, kuru lielumu noteiks izvēlētais operators. Depozīta izmaksas neapliks ar PVN. Ieviešot depozīta sistēmu, turpmāk katru "Brāļa" alus stikla pudeli skars aptuveni četru santīmu sadārdzinājums, prognozē M. Bērziņš. PET pudelēm cena palielināšoties vēl vairāk. Izmaiņas neietekmēs vienīgi izlejamā alus cenu, norāda ražotājs. Savukārt skārdenēs Inčukalna alus darītavā alu nepilda.
Lielākajā daļa valstu, kur sistēma jau ir ieviesta, tā strādājot ar zaudējumiem, tāpēc valdībām nākas to dotēt, norāda uzņēmējs. "Ražotāju vidū runā, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēma varētu kļūt par fotoradaru sāgu numur divi. Sistēmu apkalpojošā organizācija negribēs strādāt ar zaudējumiem, līdz ar to, ja tai būs zaudējumi, ražotāji par sistēmu vienkārši maksās vairāk. Pieļauju, ka sākotnēji noteiktā maksa – četri santīmi par pudeli depozīta operatoram – palielināsies, ja viņam būs zaudējumi. Ražotājs jau necietīs – pieliks pie cenas, taču finālā par šo sistēmu samaksās pircējs."
M. Bērziņš norāda – alus ražotājiem nelabvēlīgs ir arī izraudzītais sistēmas ieviešanas datums gadumijā, jo ziemā alus patēriņš tāpat ir mazāks. Lai gan šogad ziema ieilga, pārdotā alus apjoms alus darītavā nav samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo pavasari. M. Bērziņš liek cerības uz siltāku vasaru, kas nodrošinātu latviešiem tradicionālā dzēriena patēriņa kāpumu.