Darbu dalīšana būtu absurda
"Pie tā finansējuma, kas šobrīd valstī atvēlēts ceļiem, uzturēšanas funkcija ne ar ko īpaši neatšķirsies no pašreizējās uzturēšanas," teic Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ("Vienotība"). "Šajā gadījumā visu izšķirs naudas daudzums, nevis – kas ceļus labos un būs par to atbildīgs. Pašvaldības ir dažādas, un to lielumi ir dažādi, tāpēc te drīzāk varētu būt runa par reģiona lomas palielinājumu, jo reti kuri ceļi šķērso tikai vienu novadu. Manuprāt, kompleksa pieeja var tikt risināta reģionu, nevis katras mazās pašvaldības līmenī," situāciju analizē Salaspils mērs.
Viņš uzskata, ka darba dalīšana šādā situācijā būtu absurda: "Teorētiski tas varētu būt risināms arī pašvaldību līmenī, tomēr man šķiet, ka ceļu, kurš ir aptuveni 60, 70 kilometri un iet caur vairākiem novadiem, nevar dalīt pa posmiem. Viens tagad darīs vienu, otrs kaut ko citu." Mērs atklāj, ka šobrīd pašvaldībai nav tehniskā nodrošinājuma vērienīga apjoma ceļu uzturēšanai, taču pēc nepieciešamības tiktu rīkotas iepirkumu procedūras un izsoles darbu veikšanai.
"Runājot par reģionālajiem ceļiem, ir viens pluss. Ja tos nodod tuvāk cilvēkiem – izšķiršanās par to, kuru ceļu attīstīt vai remontēt, varētu notikt politiskā līmenī, nevis tikai caur tehnisko prizmu, kas bieži vien neatbilst reālajai situācijai. Proti, tiktu iesaistīti politiķi, kuri pārzina, kāds ir ceļu stāvoklis katrā vietā, kādas ir iedzīvotāju vajadzības, kādas ir attīstības tendences, lai labāk izvērtētu, kur tiešām nepieciešams veikt ieguldījumu."
Ar finansējumu vien ir par maz
Uz izteikto satiksmes ministra ierosinājumu skeptiski raugās Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse"): "Piemēram, ceļš Baldone–Daugmale ir gan Ķekavas, gan mūsu novada teritorijā. Turklāt, lai piekoptu šādu praksi, ir jābūt arī ceļu uzturēšanas tehnikai. Ar finansējumu vien ir par maz. Ja izmaiņas grib veikt, tad jādomā arī par pārējo. Kaut kāda tehnika jau mums ir, bet tā nav paredzēta tik lieliem apjomiem."
K. Putniņa jaunajā situācijā ieguvumus nesaskata, vienīgi papildu izdevumus. "Tik sliktā stāvoklī, cik šobrīd ceļus uztur valsts, pašvaldības neatļautos, bet ar to finansējumu, ko nodotu līdzi, būtu nepietiekami, un loģiski, ka pašvaldība savas naudas liktu klāt. No otras puses, protams, daudzu ceļu stāvoklis būtu labāks. Šoziem situācija bija katastrofāla. Piemēram, ceļš Baldone–Iecava nebija braucams. Tas bija dzīvībai bīstams. Ja ceļš būtu pašvaldības, mēs to nevarētu atļauties."
Baldones novada domes vadītāja neslēpj savu sašutumu par neadekvātajiem līdzekļiem, kas atvēlēti ceļu uzturēšanai. "Tas, kas ir tagad, nav finansējums, bet gan asaras. Kamēr valsts līmenī nebūs nopietnu līdzekļu, mēs par ceļiem vispār nevaram runāt. Mums viņu nav. Ne labu, ne sliktu, vienkārši nav. Cilvēkiem ir problēmas, un viņi visi klūp virsū pašvaldībai, jo tā ir vistuvāk. Ja naudas nav, tad vairs nav svarīgi – ceļus uztur valsts vai pašvaldība. Bet mana dziļākā pārliecība ir, ka visiem reģionālajiem ceļiem ir jābūt vienās rokās," savu nostāju pauž K. Putniņa.
Jāstrebj valsts savārītais
Savukārt Ropažu novada domes priekšsēdētājs Antons Cibuļskis ("Reģionu alianse") atklāj, ka Ropažu pašvaldība būtu gatava pārņemt vietējās nozīmes ceļus ar noteikumu, ka "līdzi nāk finansējums, kas bija piešķirts valstij". Lai gan jaunajā situācijā mērs nesaskata lielus ieguvumus, viņš norāda – ja finansējums būtu, šo funkciju uzņemtos.
A. Cubuļskis raksturo situāciju: "Valsts otrās šķiras ceļi ziemā ļoti reti tiek tīrīti. Bieži vien pašvaldībai tas jādara pašai. Mēs savus iekšējos ceļus iztīrām, bet valsts otrās šķiras ceļi netiek tīrīti. Tad neatliek nekas cits, kā pašvaldībai ieguldīt savus līdzekļus. Mums vienkārši tas ir jādara, jo pretējā gadījumā no iztīrītā pašvaldības ceļa vienkārši nav iespējams tikt tālāk. Ļoti reti pēc puteņa nākamajā dienā valsts pārraudzībā esošie nelielākie ceļi ir iztīrīti. Bieži gadās, ka tie nav izbraucami, tāpēc pašvaldībai kaut kā situācija ir jārisina."
"Tāpat šie ceļi ļoti reti tiek remontēti. Maksimums divas reizes gadā nobrauc ar greideri. No šāda viedokļa mēs pat esam ieinteresēti ceļus apsaimniekot, bet ar noteikumu, ka līdzi nāks finansējums. Ticams, ka līdz ar to pašvaldībai nāksies vairāk līdzekļu izdalīt ceļu uzturēšanai, jo ar valsts piešķirto nebūs pietiekami," nostāju pret jauno Satiksmes ministrijas ieceri pauž Ropažu novada domes mērs un uzsver, ka katra pašvaldība labāk redz un zina savas vajadzības. "Uz dažādām problēmām mēs varam reaģēt ļoti ātri. Īpaši ziemā. Bet valstij ar šo uzdevumu ir grūtāk tikt galā."
Ministra ierosinājumu skeptiski vērtē arī Siguldas novada domes Attīstības pārvaldes Īpašumu nodaļas vadītājs Didzis Skrodelis, kurš neredz jēgu pārmaiņām: "Šī ir kārtējā joma, kuru nesakārtotu, bez pietiekama finansējuma, valsts vēlas nodot pašvaldībām. Ja valsts finansējums nav pietiekams, lai, pareizi organizējot darbus, kvalitatīvi uzturētu vietējos ceļus, nav saprotams, kas uzlabosies, ja vienīgās izmaiņas pie esošās situācijas būtu pasūtītāja tiesību deleģēšana pašvaldībām."