Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Aptuveni miljons latu no šīs summas ir soda naudas, pēc pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" juridiskās daļas vadītājas Olgas Kivlišas-Škvarkovas sniegtās informācijas vēsta LETA.

Uzņēmumam kopumā pilsētā ir aptuveni 12 000 klientu, no kuriem aptuveni trešdaļa nonākusi parādnieku sarakstā. Kivliša-Škvarkova piebilda, ka Jūrmala ir kūrortpilsēta, tāpēc, visticamāk, daļa klientu, kas mājoklī Jūrmalā uzturas tikai vasaras mēnešos, par apkuri norēķināsies, tiklīdz sāksies atpūtas sezona. Tomēr viņa atzina, ka Jūrmalā ir ļoti daudz trūcīgu cilvēku, kas apkures rēķinus objektīvi nespēj samaksāt.

"Jūrmalas siltums" rēķinu katram klientam nosūta atsevišķi un ar tiem arī individuāli strādā. Uzņēmums piedāvā dažādus atvieglojumus parādniekiem - piemēram, nomaksājot pamatparādu, atlaiž soda naudas vai arī vienojas par soda naudas aprēķina atlikšanu un pamatparāda atmaksas grafiku.

Parādi auguši gan ieilgušā ziemas perioda dēļ, gan tarifu kāpuma dēļ. Kivliša-Škvarkova to skaidroja ar gāzes sadārdzināšanos, ko uzņēmums objektīvi nespēj ietekmēt.

Uzņēmuma juriste norādīja, ka pēc pašreizējās norēķinu kārtības "Jūrmalas siltums" nemitīgi dotē klientu apkures rēķinus, jo uzņēmumam gāzes rēķini jāapmaksā reizi divās nedēļās, bet iedzīvotājiem rēķini tiek nosūtīti reizi mēnesī. "Sanāk, ka mēs iedzīvotājus kreditējam. Ja neatgūstam visu samaksāto summu no iedzīvotājiem, nevarēsim samaksāt par gāzi nākamajā periodā," skaidroja Kivliša-Škvarkova. Maksātspējas problēmas gan "Jūrmalas siltumam" pagaidām neesot radušās.

Darbam ar parādniekiem noslēgti cesijas līgumi par parādu pārņemšanu ar kredītiestādi "Mateks", kā arī piesaistītas parādu piedzinēju firmas, piemēram, "Camentus". Tiesu darbi ir pēdējais paņēmiens, pie kā ķeras "Jūrmalas siltums", jo gan uzņēmumam, gan klientam tiesu nodevas izmaksā ļoti dārgi.

Kivliša-Škvarkova norādīja, ka daudzi klienti saņem pašvaldības atbalstu, taču bieži vien ar to nepietiek. Atbalsta maksimālais apjoms no pašvaldības mājokļa rēķinu segšanai ir ap 180 līdz 200 latu, taču tā saņēmējiem jāizšķiras, vai nomaksāt apkures rēķinu vai samaksāt par ūdeni, vai elektrību.

Juriste novērojusi, ka parādnieku lokā pastāv nevienlīdzīga situācija. Piemēram, pensionāri, kuri ik mēnesi saņem nelielas pensijas un vairs nevar atrast darbu, cenšas rēķinus maksimāli nomaksāt un pārdzīvo par katru latu, ko paliek parādā. Viņasprāt, šiem cilvēkiem pašvaldības atbalstu vajadzētu palielināt.

Tikmēr "Jūrmalas siltumā" ar trūcīgas personas izziņām vēršas arī daudz jauniešu darbaspējīgā vecumā, kuri nestrādā. Kivliša-Škvarkova uzskata, ka šāda attieksme un paļaušanās uz pabalstiem tik agrā vecumā liecina par bezatbildību un nepieciešams domāt par šo jūrmalnieku motivēšanu, jo, viņasprāt, Jūrmalā darba tirgus ir gana aktivizējies, lai jauniem cilvēkiem darba atrašana nesagādātu lielas grūtības.