Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Zatlera Reformu partija) iestājas par depozītu sistēmas ieviešanu pēc trim gadiem – no 2015. gada.
Obligātās depozītu sistēmas mērķis ir iepakojumu izmantot atkārtoti – nodrošināt dabas resursu taupīšanu. Tas nozīmētu, ka organizēti jāsavāc un jāpārstrādā plastmasas, stikla un metāla dzērienu iepakojumi, izveidojot efektīvāku atpakaļ savākšanas sistēmu. Tā samazinātos mežu, ūdenstilpju apkārtnes un ceļmalu piesārņošana ar dzērienu iepakojumiem, kā arī aktivizētu iedzīvotāju iesaistīšanos iepakojumu apsaimniekošanā.
Pārāk lielas izmaksas
Janvāra beigās E. Sprūdža organizētajā diskusijā lielākā daļa ražotāju pretargumentu bija saistīti ar sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām – dzērienu ražotāji mēģināja pārliecināt par nepieciešamību attīstīt jau šobrīd izveidoto dalītās atkritumu savākšanas sistēmu. Šis ierosinājums gan nepārliecināja vides ekspertus, kas norādīja, ka pašlaik Latvijā reāli darbojas vairākas paralēlas plūsmas: vienā gadījumā atkritumi tiek mesti šķirošanas konteineros, otrā – parastajos konteineros, vēl citā – vienkārši dabā.
Šis esot jautājums, kur saduras sabiedrības un atsevišķu uzņēmēju intereses. Obligātā depozīta sistēma neaizvieto dalīto atkritumu vākšanu, bet nodrošina atkritumu savākšanu un atkalizmantošanu sfērās, ko nenosedz dalītā atkritumu apsaimniekošana (krāsainie konteineri).
Vides aktīvisti un veikali – «par»
Latvijas iepakojuma asociācija informē, ka depozīta sistēmas ieviešanu atbalsta Vides ministrija, Latvijas Valsts meži, vides aktīvisti un lielākie tirgotāji – «Rimi», «Elvi», «Maxima», «Sky», «Iki». Rietumeiropā nereti tieši lielveikalos uzstādītos automātos var nodot tukšo dzērienu iepakojumus.
Savukārt ražotājus uztrauc jaunās sistēmas ieviešanas lielās izmaksas, kā arī produktu sadārdzinājums – par kuru maksāšot patērētājs. Dzērienu ražotāji brīdina, ka, ieviešot depozītsistēmu, dzērienu cenas palielinātos par aptuveni 10%, kā arī samazinātos nodokļu ieņēmumi, kas veicinātu nozares lejupslīdi par aptuveni 6%. Ražotāji atbalsta vairākkārt lietojamā, bet ne vienreizlietojamā iepakojuma savākšanu.
Starptautiskās auditorkompānijas «Pricewaterhouse Coopers» pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā noskaidrots, ka, ieviešot Latvijā depozīta sistēmu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam – PET pudelēm un skārdenēm, industrijai tiks uzliktas papildu izmaksas vairāk nekā deviņu miljonu latu apmērā ik gadu, kas pilnībā gulsies uz patērētāja pleciem. Plus sākotnējās investīciju papildu izmaksas deviņu miljonu latu apmērā.
Uz ražotāja un patērētāja pleciem
Lielās izmaksas arī Latvijas tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danušēvičs saskata kā galveno šķērsli sistēmas ieviešanā: «Lētāk ir savākt atkritumus, tos šķirojot, un palielināt atbildību par nesašķirotās taras atkritumu izmešanu vidē.»
Arī SIA «Spilva» finanšu direktors Toms Didrihsons uzsver, ka jebkuras jaunas sistēmas ieviešana prasa finanšu resursus. «Lai ieviestu depozīta sistēmu, tam ir nepieciešami finanses – aprīkojums, darbaspēks, uzturēšana. Diemžēl gandrīz visas izmaksas, kas saistītas ar šo projektu, tiek novirzītas uz ražotāja un patērētāja pleciem. Par šo pakalpojumu kādam būs jāmaksā. Valsts nemaksās, veikalnieks arī ne. Paliek tikai pāris variantu,» viņš vērtē. T. Didrihsons uzskata, ka Latvijas gadījumā tendenciozi ir saskatāmi šī projekta lobētāji un ir izveidojies skaidrs viedoklis, kuram par šo visu būtu jāmaksā.
«Praktiski tiek noklusēts fakts, ka produkcijas gala cenas kāpums būs lielāks nekā atgūtā nauda no nodotās taras, un šī starpība kādam ir jāsedz. Domāju, normālā situācijā valstij būtu jābūt daudz pretimnākošākai gan attiecībā pret patērētāju, gan pret tirgotāju, gan pret ražotāju. Proti, ja jau reiz tiek ievērojami palielināts savākto stikla un plastmasas atkritumu daudzums, vai valsts nevarētu nākt pretī ar atvieglojumiem, piemēram, ar samazinātām Dabas resursu nodokļa likmēm vai zemākām reģenerācijas normām?» retoriski jautā T. Didrihsons.
94% iedzīvotāju – atbalsta
Par spīti tam, ka sistēmas ieviešanas gadījumā patērētājam par produktu nāksies maksāt vairāk, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu aģentūra «SKDS» vēsta, ka aizvien vairāk iedzīvotāju atbalsta sistēmas ieviešanu, un kopumā tie veido 94% no aptaujāto skaita.
E. Sprūdžs gan neapgalvo, ka ar dzērienu iepakojuma obligāto depozītu atrisināsim visas vides piesārņojuma problēmas un pat ne visas ar sadzīves atkritumu piesārņojumu saistītās nebūšanas, tomēr tā ir bāze, konkrēts, izdarāms apjoms, uz kā attīstīt tālākos risinājumus, kas soli pa solim mūs tuvinās tīrai, zaļai un sakoptai Latvijai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Zatlera Reformu partija) iestājas par depozītu sistēmas ieviešanu pēc trim gadiem.