26.03.2013 10:04

Par ko maksājam jeb pašvaldību uzturēšana nav lēts prieks

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Par ko maksājam jeb pašvaldību uzturēšana nav lēts prieks www.foto.delfi.lv

Finanšu ministrijas (FM) 119 Latvijas pašvaldību sarindotajā sarakstā pēc Pierīgas pašvaldību administratīvajiem izdevumiem uz vienu izdzīvotāju redzami krasi atšķirīgi skaitļi.

Pēc FM aprēķiniem, pašvaldību vislētāk iznāk uzturēt rīdziniekiem – desmit lati uz vienu iedzīvotāju gadā (dati uz 2012. gada 31. decembri), kam seko mārupieši ar 20 latiem uz galviņu. Savukārt visdārgākais pašvaldības aparāts darbojas tālajā Vaiņodes novadā Kurzemē, kur no nodokļa maksātāja tas prasa 160 latus. Astotajā vietā pēc dārdzības atrodas Babītes novada pašvaldība – 97 lati no cilvēka.


Lūdzot komentēt, kā šāds skaitlis veidojies, Babītes novada pašvaldības galvenā grāmatvede Ineta Urbanoviča skaidro: "Tas ir akmens Finanšu ministrijas dārziņā, jo, pirmkārt, nedrīkst mehāniski veidot aprēķinus, neanalizējot katras pašvaldības budžetu. Tāpēc arī rodas šāda situācija. Otrkārt, ir Ministru kabineta noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām, kas katrai pašvaldībai būtu jāpiemēro, izstrādājot savu budžetu. Te, lūk, pašvaldībām ir iespēja veiksmīgi izlavierēt starp iepriekš minēto noteikumu rindām un izstrādāt budžetu tā, lai sadaļā "Vispārējie valdības dienesti" iekļautu pēc iespējas mazākus izdevumus, jo šaubos, vai kāds vispār to kontrolē."

Salīdzinot krasi atšķirīgo skaitļu rindas starp Babītes un Mārupes pašvaldībām, I. Urbanoviča secinājusi, ka FM aprēķinos par Mārupes novadu nav iekļauti aizdevumu procentu maksājumi 188 450 latu apmērā, proti, minētā summa parādās tikai ailē pie izpildes. "Rodas jautājums Finanšu ministrijai – kāpēc Mārupes pašvaldības izdevumi tiek samazināti par aizdevumu procentu maksājumiem, ja tie pie "Vispārējiem valdības dienestiem" nemaz nav plānoti?"

Savukārt Mārupes novada domes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Laima Levanoviča skaidro, ka administratīvie izdevumi galvenokārt ir atkarīgi no funkcijām un uzdevumiem, kurus administrācija pilda. "Dažādu pašvaldību administrācijām funkcijas var atšķirties. Piemēram, Mārupes pašvaldībā ir atsevišķs Teritorijas labiekārtošanas dienests, 2012. gadā izveidots Izglītības dienests, ar 2013. gadu paredzēta Attīstības nodaļa. Katrai struktūrvienībai ir apstiprināts savs budžets, un attiecīgi šo struktūrvienību izdevumi kopējās administrācijas izmaksās neietilpst."

"Mārupes pašvaldībā administrācijas izmaksas pēc iespējas cenšamies arī optimizēt, piemēram, noteiktās situācijās uz laiku piesaistot ekspertus, nevis algojot jaunu, pastāvīgu darbinieku. Nākotnē administrācijas izdevumi, visticamāk, varētu palielināties, jo līdz ar augošo iedzīvotāju skaitu paplašinās jautājumu loks, kuru risināšanai būs nepieciešams celt administratīvo resursu kapacitāti," viņa gan norāda.

Cik iedzīvotājiem izmaksā pašvaldības "uzturēšana":
(novads, iedzīvotāju skaits, administratīvie izdevumi)

Babītes novads (9328) – Ls 97
Ķekavas novads (21 848) – Ls 89
Carnikavas novads (6616) – Ls 89
Garkalnes novads (7344) – Ls 79
Ropažu novads (7153) – Ls 78
Mālpils novads (3990) – Ls 64
Olaines novads (20 658) – Ls 54
Siguldas novads (17 820) – Ls 47
Saulkrastu novads (6140) – Ls 46
Stopiņu novads (10 019) – Ls 41
Salaspils novads (23 221) – Ls 41
Inčukalna novads (8542) – Ls 38
Ādažu novads (10 007) – Ls 37
Krimuldas novads (5753) – Ls 36
Sējas novads (2524) – Ls 31
Baldones novads (5729) – Ls 31
Mārupes novads (15 516) – Ls 20