Šajā Pierīgas novadā iemesls tam ir pavisam vienkāršs – vietvaras pārziņā ir ne tikai pirmsskolas izglītības iestāde, vidusskola, internātpamatskola, mūzikas un mākslas skola, bet arī profesionālā vidusskola, turklāt ir veiktas nozīmīgas investīcijas izglītības infrastruktūrā. Daudz mazākas izmaksas ir citās Pierīgas pašvaldībās. No 300 līdz 400 latiem uz vienu iedzīvotāju no sava maciņa tērē Stopiņu novads, bet Mārupe un Krimulda – no 250 līdz 300 latiem.
Lielākā daļa Pierīgas pašvaldību, tostarp galvaspilsēta Rīga izglītībai atvēl no 200 līdz 250 latiem uz vienu iedzīvvotāju. Tikpat daudz atvēl arī Babītes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Garkalnes, Carnikavas, Ādažu, Sējas un Siguldas novadu pašvaldības. Vēl mazāk izglītībai no pašvaldības budžeta uz vienu cilvēku atvēl Ropaži, Ikšķile, Inčukalns, kā arī bagātā Jūrmala. Šie novadi no saviem maciņiem uz vienu iedzīvotāju tērē no 100 līdz 200 latiem, vēsta dokuments "Reģionu attīstība 2011".
Dokumenta autori norāda, ka Latvijā tradicionāli lielākā pašvaldību izdevumu kategorija ir tieši izdevumi izglītībai. Pašvaldības saviem iedzīvotājiem nodrošina pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanu, nodrošina pirmsskolas un skolas vecuma bērnus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, sniedz organizatorisku un finansiālu palīdzību ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm.
Pērn pašvaldību pamatbudžeta izdevumi izglītībai bija 552,24 miljoni latu jeb 249 lati uz vienu iedzīvotāju, kas veidoja 38,1 % no visiem pamatbudžeta izdevumiem (vidēji 36,7 % republikas pilsētās un 39,6 % novados). Šie izdevumi attiecas uz visu plašo izglītības funkcijas spektru – tie ietver gan uzturēšanas daļu, gan investīcijas izglītības infrastruktūrā, gan arī skolotāju algas, kurām līdzekļi tiek saņemti kā mērķdotācijas no valsts budžeta.