Bezdarbniekiem un cilvēkiem, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bet ir gatavi pārcelties tuvāk potenciālajai darba vietai, no nākamā gada varētu piešķirt finansiālu atbalstu transporta vai pārcelšanās izmaksu segšanai. Uzņēmēji un darba devēji tā varētu atrisināt darba roku trūkumu, kas īpaši jūtams attālākos reģionos, tikšanās laikā ar reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība"). Kopumā atbalsta apjoms vienai personai plānots ne vairāk par 280 latu, un to varētu saņemt 300 bezdarbnieku.
Jau iepriekš radušās bažas, ka līdz ar pārcelšanās pabalstu ieviešanu, kas ir arī daļa no šī projekta, tiks veicināta lauku un ciematu bojāeja, jo visi darba tīkotāji "saskries" uz pilsētām. Īpaši vilinoša ir tieši Pierīga, jo tā krasi atšķiras no lielpilsētas un laukiem – te var labi iekārtoties uz dzīvi, atrast darbu vai strādāt netālajā Rīgā. Turklāt uz Pierīgu tieši pārceļas "citu lauku" iedzīvotāji.
Tamdēļ Pierīgas reģions nav saraksta augšgalā, proti, pilotprojekta ieviešanas fāze nākamgad paredzēta divos citos reģionos – viens ir Latgale, par otru vēl notiek diskusijas. Turklāt Rīgas reģionā, pēc ministrijas pārstāvju norādītā, ekonomiskā aktivitāte kūsāt kūsā tādēļ, ka vairākos novados ievērojami palielinājusies apdzīvotība (daudz iebraucēju no citiem apgabaliem, pateicoties labajai infrastruktūrai, Rīgas tuvumam un citiem apstākļiem), un dzimstība līdz ar to arī ir ar plusa zīmi.
Rīgai un Pierīgai tomēr būs viens izņēmums, lai saņemtu atbalstu. Proti, gadījumos, kad darba devējs/investors plāno izveidot vairāk nekā 25 darbavietas un šo vakanču aizpildīšanai izmanto NVA reģistrētos bezdarbniekus.
Ar lineālu pa karti
Jautājums rodas, kā tiks mērīts attālums no bezdarbnieka līdz potenciālajai darba vietai. Kā skaidro ministrija, 20 kilometri tiks mērīti pa sabiedriskā transporta maršrutu, bet, ja tāds nekursē, tad tuvāko izbraucamo ceļu no dzīvesvietas un atpakaļ. Sezonālie darbi šajā projektā netiks atbalstīti, un darba vietai jābūt pie komersanta (pagaidām uz publiskā sektora darba vietām pasākums netiek attiecināts).
Atbalsta apjoms plānots līdz 280 latiem, bet ne vairāk par 70 latiem mēnesī. Tāda pati summa projekta dalībniekam tiks izmaksāta avansa maksājumā, darbu sākot, ko ministrija aprēķinājusi kā vidējās izmaksas par transporta/mājokļa īri.
Pēc pārbaudes laika, pirmajiem trīs nostrādātajiem mēnešiem, pienāksies starpmaksājums jeb fiksēta atbalsta daļa, ko aprēķinās kā vidējo vienas vienības izmaksu (kopā transporta un īres izdevumu kompensācija), lai pārliecinātos, ka cilvēks strādā un atbalsts ir turpināms. Savukārt pēc četriem nostrādātajiem mēnešiem pēc pārbaudes laika izturēšanas, kad cilvēks pieņemts pastāvīgā darbā uz pilnu laiku ar vismaz minimālo algu, izmaksās fiksētu atbalsta daļu, ko aprēķinās kā vidējo vienas vienības izmaksu (arī kopā transporta un īres izdevumu kompensācija), un tas būs gala maksājums.
Finansējumu bezdarbnieks varēs izmantot transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ, tostarp sabiedriskā transporta un degvielas izmaksu segšanai, īres izmaksām vai kombinējot šos izdevumus, piemēram, gadījumos, kad cilvēkam par transportu nav jāmaksā katru dienu, bet viņš paliek pilsētā pa nedēļas darba dienām un tikai brīvdienās atgriežas laukos.
No "negodīgiem bezdarbniekiem", piemēram, tiem, kuri pēc pirmā nostrādātā mēneša būs pametuši darbu, pabalsta summu piedzīs atpakaļ, un cilvēks nevarēšot atkārtoti saņemt šādu atbalstu.
Ja paši nestrādās, darbu paņems iebraucēji
Valdība cer vismaz daļēji izskaust problēmu, ka attālāku reģionu uzņēmumi nevar atrast darbaspēku, citi pat gadiem ilgi, turklāt par algu 400–500 latu mēnesī. "Šeit vēl svarīgs faktors ir darba produktivitāte," sarunā ar RAA skaidro ministrijas pārstāve Kristīne Liepa. "Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā dažviet īpaši vērojama tendence, ka cilvēki neizvēlas strādāt smagāku vai rūpīgāk veicamu darbu, kur attiecīgi var nopelnīt vairāk. Citi labāk "sēž" uz pabalstiem, bet citi astoņu darba stundu laikā izpilda mazāku normu, nekā patiesībā varētu, un apgalvo, ka viņiem ar 250 latiem mēnesī pietiekot."
Tikmēr jau sen nav noslēpums, ka Latvijā aizvien vairāk iebrauc viesstrādnieki, kuri ar lielāko prieku un atdevi ir gatavi strādāt un nopelnīt šos 300–400 un vairāk latus. K. Liepa piekrīt, ka liela problēmas daļa rodas no pašu cilvēku uztveres un attieksmes pret darbu.