Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saeima pirmdien sāks skatīt 2013. gada budžetu. Kopš 2009. gada finansējums šim mērķim tika samazināts vairāk nekā uz pusi. Uz labo pusi nekas nav mainījies, kaut valsts it kā izgājusi no krīzes. Pašlaik valsts piešķir tikai 57 % no treneru algām nepieciešamā finansējuma, un vairāk netiek solīts ne tikai 2013. gadā, bet arī turpmākajos divos gados. Tāpēc sporta skolu pārstāvji piketā atgādinās deputātiem, ka saskaņā ar Sporta likumu "no valsts budžeta pirmkārt finansējams bērnu un jauniešu sports".

2013. gadā treneru darba algu samaksai trūkst Ls 2 226 926. Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome aicina Saeimu nākamā gada budžetā piešķirt papildus Ls 1 205 269, kā arī rosināt Izglītības un zinātnes ministriju mainīt pašreizējo finansēšanas praksi sadalīt finansējumu, nerēķinoties ar reālo nepieciešamību.

Sporta skolas grib vērst Saeimas deputātu uzmanību arī uz to, ka kopš šā gada uz valsts finansējumu treneru algām var pretendēt ne tikai pašvaldību dibinātās sporta skolas, bet arī privātas akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes. Tomēr papildu naudu sporta treneru algām valsts nepiešķīra. Jaunatnes sporta treneru atalgojums ir viens no mazākajiem valstī, lielākā daļa treneru saņem tikai valstī noteikto minimālo pedagogu atalgojumu, tas ir, 270–280 latus pirms nodokļu atvilkšanas.

Kā stāsta Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe, neadekvāti mazais sporta treneru atalgojums nemotivē jaunos speciālistus darbam sporta skolās. Tās nav konkurētspējīgas ar vispārizglītojošajām skolām, kur pedagogu atalgojums ir būtiski lielāks. Nav iespēju diferencēt atalgojumu saskaņā ar sasniegtajiem darba rezultātiem. Treneriem netiek pilnībā apmaksātas darba stundas treniņu nometnēs, sporta sacensībās, individuālais darbs ar talantīgākajiem audzēkņiem, audzināšanas darbs.

Diāna Zaļupe atklāj sporta skolu bēdīgo situāciju: "Pašreiz sporta skolas neredz nekādu perspektīvu un ieinteresētību no valsts, kaut gan visur izskan, ka jaunatnes sports ir prioritāte. Galvenā sporta skolu prasība: palielināt finansējumu līdz 80 % no nepieciešamā, tas ir, par 1,2 miljoniem, analogi profesionālās ievirzes kultūras izglītības programmām mākslas un mūzikas skolās. Tas ļautu atmaksāt treneriem programmas pilnā apmērā, atvieglotu pašvaldību budžetus, ļautu nedaudz palielināt treneru algas."

Pēdējos gados ar nozarei piešķirto finansējumu nav iespējams pilnībā apmaksāt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu apguvei paredzēto stundu skaitu – lielākoties apmaksa notiek 80 % apmērā, ko ministrija pieļauj. Siguldas Sporta skolas direktors Aivars Fridrihsons apstiprina, ka tā tas ir arī viņa vadītajā iestādē. "Nav iespējams treneriem tarificēt pilnu stundu skaitu, jo tad nevarētu uzņemt jaunus audzēkņus un vajadzētu pat slēgt kādu no esošajām treniņgrupām. Šajā mācību gadā vajadzēja lūgt pašvaldībai papildu finansējumu. Pašlaik no valsts finansējuma tiek apmaksātas gandrīz astoņas likmes, bet pašvaldība apmaksā 5,5 likmes. Sākts darbs arī pie 2013. gada budžeta veidošanas, kurā pamatosim nepieciešamību palielināt pašvaldības finansējumu sporta skolas treneru algām, ja valsts nepalielinās finansējumu," klāsta A. Fridrihsons.

UZZIŅAI
28 000 – tik bērnu 38 sporta veidos šogad Latvijā apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas 64 sporta skolās, viņus trenē 1107 treneri.

3 220 677 – tik latu šogad valsts budžetā bija atvēlēti daļējai pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, salīdzinot – Ls 8 235 266 2008. gadā. Pārējo finansējumu treneru algām jāatrod pašvaldībām savā budžetā, kā arī vecākiem jāatver maks un jāapmaksā ikmēneša mācību maksas sporta skolā, savu bērnu braucieni uz sacensībām, nometnēm, ekipējums, kas padara nodarbības par nepieejamām trūcīgāko vecāku atvasēm.