Tāpat papildu budžeta dotāciju vairs nesaņemtu četras lielās pilsētas, proti, Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils un Liepāja, skaidro izdevums "Dienas Bizness".
Savukārt kā iespējamos ieguvumus LLPA padomnieks Māris Kučinskis min divus: "Viens ieguvums, radot jaunu sistēmu, ir nekustamā īpašuma nodokļa "atsvabināšana". Tas ir vienīgais un labākais mehānisms, kā pašvaldības var stimulēt kādu teritoriju attīstību, bet tad tam ir jābūt pašvaldību rīcībā. Šobrīd, kad Finanšu ministrija, veicot izlīdzināšanas aprēķinu, jau ieliek iekšā plānotos ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa un sanāk, ka, izmantojot to kā instrumentu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, būsi cietējs. Otrs ieguvums būtu tas, ka tiktu likvidēta šī ārkārtīgi sliktā ilūzija, kas piemīt daļai pašvaldību, ka "mums pienākas"."
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), bez kuras piekrišanas nekādas izmaiņas finanšu izlīdzināšanas sistēmā, visticamāk, nav iespējamas, paliek pie sava – kamēr piedāvājums nebūs pa prātam, nekādas reformas nebūs.
Konflikts starp valsti un daļu pašvaldību samilzis tieši laikā, kad abām pusēm būtu jāspēj vienoties par būtisku pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformu.
Pašlaik esošā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, kuras ietvaros turīgākās pašvaldības un valsts ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda starpniecību dotē ne tik turīgās pašvaldības, darbojas jau kopš 90. gadu beigām un ir novecojusi. To atzīst kā politiķi, tā arī eksperti.
Līdz šī gada beigām VARAM ir jāizstrādā koncepcija par jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, bet līdzšinējie piedāvājumi ir atdūrušies pret asu LPS pretestību.
Piedāvājums netīk
"No vienas puses, it kā neviens nav apmierināts, visi saka, ka esošā sistēma ir slikta un nepareiza, bet, tiklīdz tu sāc kaut ko darīt un grozīt, attieksme mainās. Mans uzstādījums ir, ka izlīdzināšanas sistēmai ir jādara divas lietas – tai ir jārada vienoti principi, lai nav tā, kā tagad, kad valdība lemj vēl par papildu izlīdzināšanu lielajām pilsētām, kuras izrādās nabadzīgas, un ir jārada objektīva formula, lai, saliekot iekšā tādus kritērijus kā, piemēram, teritorijas lielums, iedzīvotāju blīvums, kas nosaka reālos ieņēmumus no IIN, uzņēmējdarbības aktivitāte un iedzīvotāju vecuma struktūra, noteiktu finanšu nepieciešamību, kas izriet no vajadzības nodrošināt iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā salīdzināmus pakalpojumus," pašreizējo situāciju raksturo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
"Izlīdzināšanas sekundārais mērķis, protams, ir dot arī pašvaldībām zināmu dzinuli savus ieņēmumus vairot," viņš piebilst.
VARAM izveidotajā darba grupā jau apspriesti daži reformas varianti, taču tie tā īsti neapmierina nevienu no ieinteresētajām pusēm. Lielākās domstarpības, cik noprotams, radījis VARAM piedāvājums būtiski, tas ir, līdz 50 % samazināt to iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu, kas tiek ieskaitīta pašvaldību budžetos atbilstoši strādājošo deklarētajai dzīvesvietai, bet daļu IIN sadalīt starp pašvaldībām atbilstoši noteiktiem izdevumu kritērijiem.
"VARAM izstrādātais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis būtiski samazina pašvaldību ienākumu korelāciju ar attiecīgajā teritorijā strādājošo komersantu nomaksātajiem nodokļiem," pausts ar šī gada 1. oktobri datētajā LLPA vēstulē VARAM. Tomēr lielo pilsētu interešu pārstāvji ir piedāvājuši kompromisa vairantu, proti, divus gadus ilgu pāejas periodu, kura laikā 40 % no IIN nonāktu pašvaldību budžetos atbilstoši iedzīvotāju deklarētajai dzīvesvietai, bet 60 % tiktu sadalīti atbilstoši izdevumu kritērijiem.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis uzsver, ka LPS ieskatā minētais piedāvājums ir kategoriski nepieņemams un pat ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, jo mazinās pašvaldību rīcībā esošos finanšu resursus, kurus pašvaldības var izmantot pēc saviem ieskatiem. "Tas nozīmē būtiski samazināt nodokļu daļu, kas nonāk pašvaldībā un lielāko daļu IIN ieņēmumu uzreiz ieskaitit kopējā kasē. Līdz ar to tā daļa, kas ir neobjektīvā daļa jeb tā daļa, kas ir atkarīga no valdības īstenotās politikas, krietni pieaugtu. Bet mēs nekad vēl neesam redzējuši valdību, kas nedotu savējiem un necenstos neatbalstīt tos, kas nav ar viņiem," skaudru vīziju iezīmē LPS padomnieks, piebilstot, ka, viņaprāt, jaunais modelis mazinātu arī pašvaldību ieinteresētību stimulēt ekonomisko aktivitāti savā teritorijā.
Visai atturīgi VARAM piedāvājumu komentē arī Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme, kura norāda: "Tas, ko mēs redzējām iepriekš, nebija īsti pieņemams; tas varbūt bija sākotnējs uzmetums, ne līdz galam pārdomāts priekšlikums." Viņa gan uzreiz piebilst, ka daļu sākotnējā piedāvājuma trūkumu VARAM jau esot izlabojusi.
Valstij esot jādod vairāk
Finanšu ministrija no savas puses ir definējusi četras minimālās prasības jaunajai izlīdzināšanas sistēmai. Proti, tai būtu jāspēj darboties neatkarīgi no valsts budžeta dotācijas apmēra, reformas rezultātā nedrīkst krasi pasliktināties nevienas pašvaldības finansiālā situācija, sistēmai ir jānodrošina pašvaldībām stabili ieņēmumi un kopējās finanšu nepieciešamības aprēķina kritērijiem ir jābūt objektīviem. VARAM un Finanšu ministrijas domas gan sakrīt jautājumā par valsts dotāciju – vietvaru finanšu izlīdzināšanas sistēmai būtu jāspēj darboties pat tad, ja šādas dotācijas nebūtu.
LPS nostāja šajā jautājumā ir kategoriska. "Valdībai ir jāpiedalās ar pusi no izlīdzināšanas fonda maksājumiem, un tas stimulētu valdību domāt, kā savu ieguldījumu samazināt. Mēs esam par to, lai izlīdzināšanas fonda apmērs pēc iespējas tuvojas nullei, bet, lai valdība būtu tajā ieinteresēta, viņu ieguldījumam izlīdzināšanas fondā ir jābūt lielākam. Jo vairāk izlīdzināsies pašvaldību nodokļu ieņēmumi valstī, jo mazāk valdībai būs jāmaksā. Mērķis ir pašvaldību ekonomiskā spēka izlīdzināšana, lai pašvaldības vairs netiek dalītas perspektīvajās un bezperspektīvajās, lai neviens vairs nesaka, ka vieniem mēs dosim investīcijas, bet citiem ne," uzsver M. Pūķis.