Savukārt tālāk no Rīgas situācija ir bēdīgāka, īpaši Latgalē un Kurzemes dienvidrietumos. Teritorijas attīstības līmeņa indekss ir rādītājs, kas raksturo valsts teritoriju augstāku vai zemāku sociālekonomisko attīstību. Aprēķinā tiek ietverti vairāki rādītāji (IKP, bezdarba līmenis, investīcijas, demogrāfiskās slodzes līmenis, samaksātie nodokļi u. c.). Teritorijas attīstības līmeņa indekss savulaik tika radīts ar mērķi izmantot to reģionālās attīstības novērtēšanā un politikas veidošanā, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska savā apjomīgajā pētījumā "Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ' (Latvijas reģioni 2004–2012)". Šajā darbā ekonomiste analizē Latvijas reģionu attīstības tendences un problēmjautājumus, vērtējot makroekonomiskos rādītājus reģionālā griezumā.
Atbilstoši kartē (zem raksta – visa Latvijas karte) redzamajam, kā skaidro ekonomiste, Latvijas teritoriju var salīdzināt ar pīrāgu, kam pamatīgu kumosu izgrauzis Rīgas jūras līcis: "Reģionālās attīstības politikai ir jābūt tai prasmīgajai pavārei, kas uzrauga temperatūru plītī un pagroza pannu tā, lai Latvijas rausis ceptos vienmērīgi zeltains. Šajā gadījumā nedomāju, ka iedzīvotāji vai ražotnes jāizretina vienādos attālumos kā tulpes dobē. Runa ir par lieliem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, ko var nodrošināt tikai augstražīgu uzņēmumu esamība iedzīvotājam sasniedzamā attālumā. Lielākus ienākumus drīzāk varēs sasniegt, veidojot ideju, produktu un izglītības centrus un nozaru klāsterus, lai iegūtu maksimālu sinerģijas efektu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šiem centriem jābūt pašu uzņēmēju sadarbībā ar valsti veidotiem, ne mākslīgi konstruētiem ar miglainu priekšstatu par uzņēmēju interesēm."
Ekonomiste uzsver – šis "pīrāgs" patlaban necepas vienādiņ brūns, jo reģioni ir neviendabīgi. Ir novadi, kuri izceļas labā vai sliktā nozīmē kaimiņu novadu vidū.
Tikai Pierīgā dzimstība augstāka par mirstību
Kā skaidro A. Bičevska, migrācijas un demogrāfisko procesu dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā kopš neatkarības atgūšanas pakāpeniski saruka. Nozīmīgāks iedzīvotāju emigrācijas vilnis, paplašinoties darbaspēka mobilitātes iespējām, bija vērojams pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Līdz ar krīzi 2009. gadā iezīmējās nākamais emigrācijas vilnis. Tādējādi laikā no 2004. gada līdz 2012. gada sākumam iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 12% jeb gandrīz 280 tūkstošiem.
Visstraujāk iedzīvotāju skaits sarucis Latgalē un Vidzemē; novadu griezumā – Baltinavas, Ciblas, Alsungas, Aglonas, Viļakas un Dagdas novados. Kvantitatīvi nozīmīgākais samazinājums bijis Rīgā. Savukārt Pierīgā iedzīvotāju skaits pat ir palielinājies – īpaši Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes un Stopiņu novados.
Iekšzemes kopprodukts/pievienotā vērtība
Runājot par reģionu kopējiem sasniegumiem, viens no galvenajiem ir saražotā pievienotā vērtība, norāda ekonomiste, "uz ko dodu norādes virsrakstā līdzībā ar kukuļu cepšanu. Kukuļus gan biežāk sarunvalodā piemin saistībā ar to došanu. Un tas ir svarīgs jautājums, jo noziedzība, krāpšana un ēnu ekonomika ietekmē ekonomisko darbību un investīciju vides pievilcību".
Liela nozīme ir arī nozaru struktūrai, kur sava loma ir pieejamajiem dabas resursiem, ģeogrāfiskajam novietojumam, attīstītai infrastruktūrai un vēsturiskām tradīcijām. Detalizētā izklāstā šāda analīze ir pieejama LZA Ekonomikas institūta sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātajā dokumentā "Latvijas reģionu attīstības perspektīvās un virzieni 2010–2011".
Pierīgas pievienotajā vērtībā līdzās lauksaimniecības zemju, mežu un ūdeņu platībām kā resursam nozīmīgāku daļu nekā citviet sniedz gaisa telpa. Mārupes novadā reģistrētas VAS Starptautiskā lidosta "Rīga", AS "Air Baltic Corporation", AS "Rīgas gaisa satiksme", SIA "SmartLynx Airlines". Varētu teikt, ka virs Mārupes novada lido ne vien lielie metāla putni, bet arī pasta baloži, jo tur reģistrēta VAS "Latvijas pasts".
Stopiņu novadā prāvu pienesumu pievienotajā vērtībā sniedz būvmateriālu ražošana (SIA "Knauf", SIA "Sakret", SIA "Consolis Latvija "), Olainē - ķīmiskā rūpniecība un farmācija (AS "Olainfarm", SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca "BIOLARS""), Ogrē un Tukumā - vieglā rūpniecība un metālapstrāde (SIA "Aurora Baltika, SIA "TMMetal Baltic", SIA "Ogres trikotāža", SIA "Skonto Plan Ltd", SIA "CSK Steel", AS "Komforts"). Inčukalns – kokrūpniecība (SIA "Gaujas koks", SIA "Pata AB", SIA "Rettenmeier Baltic Timber", SIA "Swedwood Latvia Ltd".). Vēl var minēt lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību: AS "Putnu fabrika "Ķekava"", zemnieku kooperatīvu "Piena ceļš", SIA "Fazer Latvija" u. c. Pierīgā ir arī augstākais izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvars, īpaši Siguldā un Jūrmalā, kur svešās mēlēs runājošos visbiežāk var satikt.
Pievienotās vērtības radīšana gandrīz nav iedomājama bez investīcijām – iekārtās, infrastruktūrā, zināšanās, jaunos produktu risinājumos, reklāmā utt. Mūsdienu tehnoloģiskā līmeņa straujo pārmaiņu laikā regulāriem ieguldījumiem ir liela nozīme ne tikai jaunu uzņēmumu radīšanas gaitā, bet arī jau esošo veiksmīgo uzņēmumu un produktu attīstīšanā. Piemēri pasaulē nav tālu jāmeklē – ja vēl nesen plaši izmantojām simbolisko apzīmējumu "meklējam Latvijas "Nokia"", tagad redzam, ka šīm zīmolam tirgus daļas ir būtiski sarukušas un pašam jāmeklē jauni risinājumi.
Ja raugās uz investīcijām kā impulsu pievienotās vērtības radīšanai, jāņem vērā gan investīciju apjoms, gan to struktūra, proti, vai tās ir investīcijas ar īslaicīgu atdevi (piemēram, dzīvojamais fonds), vai – ar augstāku un ilgāku atdevi (ražojošās investīcijas – rūpnieciskās būves, iekārtas, mašīnas). Straujās izaugsmes gados visnozīmīgākais investīciju kāpums novērots Rīgā un Pierīgā, tomēr lielu daļu no šā kāpuma veidoja mājokļu būvniecība, kas, lai arī uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nākotnē tiešā veidā pievienotās vērtības kāpināšanā lielu pienesumu nesniegs.
Krīzes laikā finanšu līdzekļu ierobežojumu un augstās nenoteiktības dēļ investīciju apjomi būtiski saruka visos reģionos, tādēļ īpaša nozīme šajā laikā bija ES un citu atbalsta fondu finansējuma pieejamībai, kas gan mazināja lejupslīdes dziļumu, gan palīdzēja ātrāk atjaunot eksporta izaugsmi. Rīgā un Pierīgā ieguldījumi saruka ļoti strauji, ko provocēja valsts investīciju samazinājums un mazāks ES fondu mīkstinošais efekts. Rezultātā krietnais Latvijas centrālās daļas pārsvars mazinājās, relatīvi attiecībā pret vidējo līmeni Latvijā visstraujāk uzlabojoties Kurzemes rādītājiem.
Visa A. Bičevskas pirmā publikācija par Latvijas reģionu attīstības tendencēm un problēmjautājumiem, vērtējot makroekonomiskos rādītājus reģionālā griezumā, izlasāma šeit.
Novadu un republikas pilsētu teritorijas attīstības līmeņa indekss, 2011. gads.