Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"LV portāls" izvaicāja maksātnespējas procesu uzraugošās institūcijas vadītāju par to, kā veidojas maksātnespējas izmaksas un administratoru atlīdzība, arī gadījumos, kad parādniekam – fiziskai personai – nav mantas.

– Nereti cilvēkiem nav skaidrs, kā veidojas maksātnespējas administratora atlīdzība un kāpēc dažiem administratoriem tā ir pat vairāku miljonu apmērā. Kas veido administratora atlīdzību?

– Administratora atlīdzības aprēķināšanas kārtība ir noteikta Maksātnespējas likumā, un pamatā to veido trīs daļas. Pirmkārt, atlīdzība divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Otrkārt, tā ir atlīdzība 10% apmērā no atgūtās parādnieka mantas, proti, mantas pārdošana un parādu piedziņa. Visbeidzot, atlīdzība ne mazāk kā 10% apmērā no parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanas.

Līdz ar to administratora atlīdzība ir tieši atkarīga no maksātnespējīgā subjekta finansiālā stāvokļa – jo vairāk aktīvu ir tā īpašumā, jo vairāk naudas administrators atgūs, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, attiecīgi lielāka būs arī administratora atlīdzība.

Vienlaikus Maksātnespējas likumā ir paredzētas administratora tiesības vienoties ar kreditoru sapulci par citu atlīdzības apmēru vai segšanas kārtību, piemēram, kreditoru sapulce var nolemt, ka administratoram maksājama ikmēneša atlīdzība noteiktā apmērā. Praksē šāds atlīdzības modelis bieži vien tiek piemērots, ja maksātnespējīgais subjekts ir liels uzņēmums vai tas turpina saimniecisko darbību, līdz ar to administrators pēc būtības pilda uzņēmuma vadītāja pienākumus.

– Šobrīd aktuāla ir arī tā saukto tukšo procesu problēma – tās ir kapitālsabiedrības, kurām nav aktīvu. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes rīkotajā maksātnespējas tēmai veltītajā konferencē tika ierosināts ieviest šādiem procesiem vienkāršotu procedūru. Kā jūs to vērtējat?

– Tas ietver vairākas būtiskas problēmas, tostarp maksātnespējas procesa būtības ignorēšanu. Turklāt jāatzīmē, ka jau šobrīd pastāv vienkāršota likvidācijas procedūra, kuru normatīvajos aktos noteiktos gadījumos piemēro Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmumu dienests. Šī lielā mērā ir cīņa ar sekām, un šādu procedūru klāsta palielināšana, iespējams, tikai palielinātu tukšo procesu skaitu.

Manuprāt, vairāk būtu jāanalizē cits šā jautājuma aspekts. Viens no galvenajiem maksātnespējas procesa rezultatīvajiem rādītājiem ir tā sauktais atgūšanas koeficients (recovery rate). 2017. gada rezultāti – atgūts 31 cents no 1 atzīta eiro nodrošinātajiem kreditoriem, savukārt 4 centi no 1 atzīta eiro nenodrošinātajiem kreditoriem – atspoguļo vairākas uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras atklājas, analizējot statistisko rādītāju veidojošos faktorus.

2017. gadā bija 670 maksātnespējas procesi, par kuriem Maksātnespējas administrācijā tika iesniegti noslēguma pārskati. Atgūšanas koeficients ir vidējais rādītājs par visiem procesiem, kas nozīmē, ka ir procesi, kuros kreditoru prasījumi segti 100% apmērā. Taču zīmīgi, ka no 2017. gadā pabeigtajiem 670 maksātnespējas procesiem tikai 260 bijuši ar aktīviem. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu, uzsākot maksātnespējas procesu, jau sākotnēji bija zināms, ka iespējas atgūt kreditoru prasījumus nepastāv. 2017. gadā pabeigtajos maksātnespējas procesos 61% gadījumu sagatavots ziņojums par mantas neesamību.

– Pēdējo gadu laikā ir ļoti mainījies cilvēku parādsaistību veids, jo daļa parādnieku par tādiem kļuvuši «ātro» kredītu dēļ. Viņiem ne tikai nav īpašumu, kurus pārdot, bet arī ienākumu līmenis ir daudz zemāks. Vai, jūsuprāt, ir nepieciešamas kādas izmaiņas fiziskās personas maksātnespējas procesā?

– Jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācija līdz šim nav apkopojusi datus, kas ļautu identificēt fizisko personu parādsaistību struktūru, jo iestādei šāda informācija nav pieejama. Tomēr ir acīm redzami, ka parādnieku īpatsvars, kuru saistības veido nenodrošinātie parādi un kuriem nav arī mantas, ir ievērojams. Līdz ar to likumdevējam tuvākajā laikā būs jārisina šī problēma. Svarīgi norādīt, ka Tieslietu ministrija Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam ir izvirzījusi uzdevumu izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels, un noteikti turpinās darbu šajā virzienā.

– Šiem cilvēkiem grūtības sagādā arī salīdzinoši lielais depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, kas jāiemaksā, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Šogad tie ir 860 eiro – daudziem tā ir ļoti liela nauda. Ja tiesa var atbrīvot personu no tiesas izdevumiem, maksātnespējas pieteikuma gadījumā šādas iespējas nav. Arī "LV portāls" e-konsultāciju sadaļā saņem daudz jautājumu par šo problēmu, kas vedina domāt, ka maksātnespējas process nav piemērots visiem.

– Jā, maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikumi ir valsts nodevas un depozīta samaksa. Gan depozīts, gan valsts nodeva ir maksājama gan fiziskās, gan juridiskās personas maksātnespējas procesā.

Jāatzīmē, ka arī Maksātnespējas likums paredz atsevišķus gadījumus, kad tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no depozīta samaksas, tomēr tie ir izņēmuma gadījumi. Līdz ar to, parādniekiem – fiziskajām personām – šāda iespēja nav paredzēta. Taču šāda kārtība ir saistīta ar to, ka no depozīta tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas gadījumā, ja parādniekam nav nekādas mantas. Līdz ar to, neesot šādam finansējumam, procesa norise nemaz nebūs iespējama.

Pieaugot minimālajai algai, ir pieaudzis arī depozīta apmērs, līdz ar to fiziskajai personai jāizvērtē, vai fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērotākais risinājums finanšu grūtību atrisināšanai – samērojams ar personas parādsaistību apmēru. Vēlreiz jāatgādina, ka Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam ir paredzēts izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu fiziskajām personām, kuru parādsaistību apjoms nav liels.

– Kāds ir Maksātnespējas administrācijas galvenais mērķis šim gadam, un kādus risinājumus uzraudzības efektivitātes paaugstināšanai tā paredz ieviest turpmāk?

– Maksātnespējas administrācija 2018. gadā ir noteikusi vairākas prioritātes, kas vērstas uz Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, tiek turpināta administratora profesijas reformas īstenošana. Tāpat ir plānots nostiprināt pārskatīto preventīvās uzraudzības mehānismu praktisko piemērošanu, kā arī meklēt jaunus risinājumus uzraudzības efektivitātes paaugstināšanai. Pastiprināta uzmanība šajā gadā tiek veltīta maksātnespējas procesa izmaksu kontrolei, īstenojot uzraudzības pasākumus, tostarp – veicot klātienes pārbaudes un piedaloties kreditoru sapulcēs. 

Ņemot vērā to, ka klātienes pārbaudēs lielākoties tiek konstatēti pārkāpumi administratoru darbībā, kā prioritāte šogad ir izvirzīta pārbaužu skaita palielināšana, pārbaudes koncentrējot uz biežāk konstatētajiem pārkāpumiem un, kā jau minēts, maksātnespējas procesa izmaksu kontroli.

Vēl viena nozīmīga iestādes prioritāte ir elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas attīstība. Šai sistēmai jākļūst par efektīvu iestādes rīku, optimizējot uzraudzības pasākumu veikšanu, kā arī administratora un citu maksātnespējas procesā iesaistīto personu darba vidi.

Kā jau minēju, no 1. jūlija ir mainījies Maksātnespējas administrācijas nosaukums, kas turpmāk būs – Maksātnespējas kontroles dienests. Tas daudz precīzāk atspoguļos iestādes darbības jomu un kliedēs bieži sastopamo mītu sabiedrībā, ka Maksātnespējas administrācijā strādā maksātnespējas procesa administratori, kaut gan Maksātnespējas administrācija ir administratoru darbību uzraugošā institūcija.

Īsumā

Administratora atlīdzība ir tieši atkarīga no maksātnespējīgā subjekta finansiālā stāvokļa – jo vairāk aktīvu ir tā īpašumā, jo vairāk naudas administrators atgūs, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, attiecīgi lielāka būs arī administratora atlīdzība.

No 2017. gadā pabeigtajiem 670 maksātnespējas procesiem tikai 260 bijuši ar aktīviem – tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu, uzsākot maksātnespējas procesu, jau sākotnēji bija zināms, ka nepastāv iespēja atgūt kreditoru prasījumus.

Pilnu intervijas tekstu varat izlasīt interneta vietnē www.lvportals.lv.